Jaunajā «Latvijas Gāze» klientu apkalpošanas centrā Vagonu ielā 20 vienlīdz labi jaušama gan kompānijas 150 gadu senā vēsture, gan šodienas tehnoloģiju un iespēju klātbūtne. Telpiskās problēmas un izaicinājumus ciešā sadarbībā veiksmīgi risinājuši arhitekts Aigars Vilnītis, interjera māksliniece Ingrīda Gaile un «Kate» mēbeļu dizaina autors arhitekts Jānis Mežulis. Tas rezultējies ar izteiksmīgu un mūsdienīgu arhitektūras, interjera un mēbeļu dizaina simbiozi vienuviet, saglabājot ēkas vēsturiskos vaibstus arī 21. gadsimtā.
Ēka 1870. gadā celta kā Rīgas Otrās deggāzes fabrikas ogļu noliktava. Fabrika nodrošināja Rīgas apgaismošanu ar laternām, vēlāk, līdz pat 1962. gadam, arī deggāzes piegādi mājsaimniecību un rūpniecības vajadzībām. Pēdējos gadus ēka kalpoja kā noliktava, bet tagad, pēc pārbūves, kā klientu centrs, pilnvērtīgi iekļaujoties administratīvā kompleksa ikdienas darbā.
Atstājot nemainītu ēkas ārējo čaulu, tās iekšpusē radītas funkcionāli daudzveidīgas telpas, kas piemērotas klientu apkalpošanai, administrācijai un dokumentu uzglabāšanai. 1600 kvadrātmetru platību veido trīs 7,5 m platas un 55 m garas noliktavas telpas, kurās sākotnēji dabiskā gaisma varēja iekļūt tikai caur logiem ārsienā. Jaunizbūvētie «Velux» jumta logi padara telpas iespējami gaišas. Veiksmīgs ir risinājums neslēpt komunikācijas - tās izvietotas zem jumta kores un nosegtas ar daļēji caurspīdīgiem alumīnija kasešu griestiem, kas kombinācijā ar jumta logiem un eksponētajām spārēm un savilcēm izspēlē gaismas rotaļas.
Trīs atsevišķo noliktavu telpu dalījums veiksmīgi vizuāli nojaukts, izlaužot ķieģeļu aizmūrējumus starp arkām, tā veidojot vienotu telpu sistēmu. Funkcionāli pamatots bijis arhitekta Aigara Vilnīša piedāvājums par metru pazemināt klientu zāles grīdu, kas ļāvis ne vien daudz vienkāršāk, nekā sākotnēji domāts, savienot iekštelpu ar ārtelpu, nodrošinot vides pieejamības prasības, bet arī ievērojami palielinājis telpas augstumu. Augstās arkas necilo noliktavu padarījušas par zāli - telpa kopumā kļuvusi pārliecinoša un veiksmīgi zaudējusi sākotnējo pieticību. Jaunās telpas pārliecina ar savu gaisīgo vieglumu un dinamiku, kas nav pretrunā ar telpas skaidro funkcionālo risinājumu.
Sadarbība ar interjera mākslinieci Ingrīdu Gaili ļāvusi kopējo konceptu veikt skaidri definētā un jau sākotnēji noteiktā toņu, gaismas un materiālu gammā. Gaišās sienu plaknes vienotā kopumā ar arhitektoniski tīrajiem ķieģeļu mūra fragmentiem uzrunā tieši un pārliecinoši, bet ne pašmērķīgi. Pretstatā ķieģeļu sienu smalkajam rakstam izvēlēts grīdas iesegums - lielas, tumšas flīzes, kuru raksts papildināts ar spīdīgām un matētām. Sienu un grīdu plakņu saspēle ar prasmīgi izvēlētajām mēbelēm dod telpām nepieciešamo līdzsvaru.
Atklāta konkursa rezultātā pilnu biroja mēbeļu ražošanas ciklu no arhitekta Aigara Vilnīša idejas līdz pilnīgai realizācijai - dizainu, konstruēšanu, ražošanu, biroju iekārtošanas projektu izstrādi, mēbeļu piegādi, montāžu un uzstādīšanu - ir koordinējis un realizējis «Kate» mēbeļu arhitekts Jānis Mežulis. «Kate» piedāvā ne vien izmantot sērijveidā izgatavotas mēbeles, bet arī kombinēt tās ar individuāli radītām. Sevišķi labi tas jaušams, novērtējot individuāli izgatavotos klientu apkalpošanas zonas galdus, «Kicca» sērijveida krēslus un vienotos apgaismes ķermeņus. Galdi vizuāli atrauti no grīdas plaknes, tā mazinot to smagnējo ietekmi uz telpu. Iebūvētais starpsienu apgaismojums, kuru iespējams ieslēgt katram galdam atsevišķi, kopā ar dažādām starpsienu audumu krāsām rada brīvāku un ne tik piespiestu gaisotni.
Mēbeles piešķir telpai raksturu un noskaņu. To formu un krāsu valoda izvēlēta tā, lai sakārtotu apmeklētāju telpas, kur mēbeles izvēlētas košās krāsās, daudzveidīgas un aktīvas. Metālmākslinieka Uģa Traumaņa radītais gāzes kamīns ir sava veida simbols kompozīcijas centrā. Personāla biroju telpās mēbeles galvenokārt ir pelēkos toņos un vienkāršās formās, piešķirot telpām kopā ar stiklotajiem gaiteņiem rāmāku gaisotni, kas piemērota darbam. Šeit kombinētas tipveida mēbeles no sērijām «Frii», «UNI», «Kubs». Stiklotie personāla gaiteņi veidoti dažāda platuma, tā mazinot ēkas kopējā garuma ietekmi. Paplašinājumi gaiteņos izmantoti atpūtas zonu izvietošanai.
Kopumā «Latvijas Gāze» klientu apkalpošanas centra telpas raksturo līdzsvars starp lietotajiem materiāliem, to faktūrām un krāsām, starp pasūtītāja vēlmēm un arhitekta piedāvājumu, starp iespējām un kvalitāti, starp individuālo un plašam patēriņam pieejamo. Gan skaidri definētais pasūtītāja uzdevums izmantot un izcelt telpas īpatnības, gan ieinteresētība un tajā pašā laikā pietāte pret arhitektu un dizaineru darbu ir palīdzējuši veidot vienkāršas, līdzsvarotas un mūsdienīgas telpas.