NORD BANK - НАУКА - PAREX - BARENTS
Smilšu iela Rīgā reiz bija galvenā, te mājoja bankas, kredītiestādes un apdrošināšanas kantori, te dzīvoja Rīgas nauda. Pašā Smilšu ielas viducī pie krustojuma ar Mazo Smilšu ielu dižojas īpaši cēls nams ar numuru 3. Būvēts 1910. gadā kā Ziemeļu banka. Šo faktu der atcerēties, jo tas simboliski atbalsosies pamattēmas izvērsumā. Arhitektūras baudītāji še sazīmēs izcilu stateniskā jūgendstila paraugu. Arhitekta Artūra Mēdlingera celto namu rotā tēlnieka Augusta Folca darinātie ciļņi. Darba un Kapitāla alegorijas pauž ideju par labklājības pamatiem.
Padomju gados, ejot pa Smilšu ielu uz Bastejkalna pusi, varēja mulsināt kāda veikala nosaukums, kas it kā neķītri vēstīja pieklājīgā sabiedrībā nelietojamu vārdu, un, tikai tuvāk pienākot, burtu grafiskais mezglojums skaidrojās krieviskā uzrakstā - НАУКА, jo stūra zālē darbojās laboratorijas piederumu tirgotava. 90. gados mājā iekārtojās iluzori stabilā Parex banka, kuras saimnieki mēģināja spodrināt veco labo laiku apzeltīto godību. Pie ieejas stāvēja Rīgā vienīgais Maybach limuzīns, rebes daudzsološi kūsāja, līdz negausīgi uzpūstais burbulis pārplīsa.
Šodien Smilšu ielā jebkurš lasītpratējs ieraudzīs diskrētu uzrakstu dārgu juvelierveikalu stilā - BARENTS. Tas ir 2019. gadā atvērtais augstākās klases jūras velšu restorāns, kur sagaidāms visās nozīmēs vērtīgs piedzīvojums, piedalās auksto ūdeņu iemītnieki - langusti, jūras eži, tunči, paltusi, jūras velni, omāri un austeres. Visu šo garšu un arī dizaina baudas pasākumu lolojuši un sarūpējuši restorāna īpašnieki - KRASSKY grupas uzņēmumu Latvijā, Krievijā un Lielbritānijā vadītāji Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško.
Kas ir Barencs?
Runa ir par 16. gs. nīderlandiešu jūrasbraucēju un pirmo ekspedīciju uz tālajiem ziemeļiem vadītāju Vilemu Barencu (Willem Barentsz; 1550-1597). Taču vārdam Barentsz ir paralēlformas Barentz un Barents, kā saīsinājumi no vārda Barentson jeb Barenta dēls. Dižā pētnieka un zinātnieka uzvārda variants BARENTS ir izvēlēts jaunā Vecrīgas restorāna nosaukumam.
Tam pamatā ir loģika. Barencs dzīvi veltīja ziemeļu jūras ceļu izpētei. Savukārt restorāns savu meistaru talantu virza uz ziemeļu atklāsmi caur jūras veltēm. Ziemeļi un jūra ir restorāna ideoloģijas, estētikas un ēdienu izmeklētas atlases pamatā, un Barencs līdzinās tādam kā pasākuma svētajam aizbildnim.
Navigators un kartogrāfs Barencs meklēja ziemeļaustrumu jūrasceļu no Eiropas uz Āziju. Holandieši, izvairoties no spāņu un portugāļu monopolkontroles Indijas garšvielu maršrutos, cerēja rast alternatīvu ceļu tirdzniecībai ar Ķīnu. Barenca trīs ekspedīcijas rezultējās ar vērienīgiem ģeogrāfiskiem un pētnieciskiem sasniegumiem Arktikā. Viņa vārdā nosaukta jūra un salas pie Novaja Zemļa.
Un nu arī restorāns BARENTS…
…kas atvērts tikai pēc sešiem vakarā. Pa dienu, kā pirms jebkura svarīga priekšnesuma, notiek gatavošanās. Kā, teiksim, baletā. Tikai šoreiz ne mazāk smalkā jomā - pavārmākslā. Gastronomisko performanci vakaros var baudīt ne vairāk kā 52 viesi. Restorāna esence ir ēdiens, bet arhitektūras žurnālā mēs novērtēsim tā «čaulu» - mielasta norises vidi. Par to 2018. gadā, atsaucoties uz SIA Food Society pasūtījumu, gādāja interjera dizaineres Betija Rebaine, Egita Lubiņa, augstā dizaina izplatītāju un projektētāju uzņēmumi KRASSKY un Edgars Kaufmanis, kā arī Solid Concept. Biroja «GAISS» arhitekts Kārlis Melzobs pasākuma centrālo arēnu - viesu ēdamtelpu - ieplānojis bankas operāciju zālē. Ēkas stūra smaili ierobežo Smilšu un Mazā Smilšu iela. Lielo skatlogu josla spēj rādīt panorāmas ainu uz tām.
Lielo baudu telpa
Viesu uzmanība fokusējas galvenokārt uz minēto priekšplānā izvirzīto ēdamzāli, kas iekārtota apmēram 80 m2 lielā trapecveida telpā. Tās centrā ir pāris konstruktīvas un vizuāli neitrālas balsta kolonnas. Sākotnējo telpisko viengabalainību, ko varētu uzskatīt par šeit neizmantotu monumentalitātes faktoru, interjeristi dalījuši vizuāli slēgtās funkcionālās zonās, pie viena arī par 50 % atsakoties no panorāmas vērojuma iespējām. Varētu jautāt - vai upurēts nav par daudz? Plānojot restorānu, ierobežojumus radīja tik vajadzīgais ieejas/garderobes mezgls, veidojot telpas deficītu lielajā «stikla akvārijā».
Jautājums tika risināts ar divām vēdekļveidā kārtotām dziļi zilā jeb jūrnieku zilā (navy blue) toņa filca starpsienām. Tās norobežo ieejas skatu un slēpj rosību pie lielā garderobes skapja. Māksliniecisko efektu še sniedz īpašais starpsienu veidols. Tās darinātas no vertikāli kārtotiem šauriem filca cilindriem. Rodas attāla asociācija ar ērģeļu stabulēm. Funkcijas artistiskais risinājums rāda askētiska deko dizaina paraugu. Un vēl tas ir lielisks piemērs, kā vizuāli atsvešināt jauno interjera objektu no vecās telpas monumentālisma, norādot uz tā portatīvo pagaidu raksturu, kā arī jau startā uzsākt materiālu kontrapunktu spēli ziemeļnieciskas poētikas tēlainībā: filcs - koks, akmens - ledus…
Stils ir viss
Raksturojot restorāna stilistiku, varam piesaukt minimālismu, bet tā būtu banalitāte. Telpā rodama high-tech estētikas klātbūtne, formu un kolorīta vēsā atturība, tomēr askēze eleganti līdzsvarota ar skandināvisku omulību un apgarota ar ziemeļu dabā sakņotu, gluži islandisku romantismu.
Viesu zālē bez pretencioziem trikiem izkārtoti treju lielumu apaļgaldi. Te dizaineri rāda karalisku prasmi - slēpti prožektori precīzi iegaismo tikai galdu apļus. Un mielasta skaistumu. Bet viesi gaist pusēnās. Tas ienes restorānā klusu Ziemassvētku svinīgo noskaņu kā mājas siltuma pretstatu ziemeļu ledainajām stihijām. Gaismas scenogrāfiju te var dēvēt par šedevru.
Blondā koka virsmas mēbelēs gleznieciski spēlējas ar gaiši pelēku dēlīšu grīdas zilgano vēsumu. Tās kvalitāte pielīdzināma kuģa klājam. Arī šeit, restorānā, caur amatniecisku juvelierdarbu sarūpēts viens grīdu «rolsroiss». Par to gādāja firmas Chapel Parquet un KRASSKY.
Izmeklēto mēbeļu kolekcija raisa atmiņas par pērnā gadsimta 50./60. gadu mijas zviedru, dāņu un somu dizainu. Slīpās kājiņas, koks, polsterējumu apaļumi, slāpētu krāsu un pelēcīgu toņu harmonija… Atgādina plaukstošās labklājības laikus un mierīgo dzīvi. Pilnīgi nekāda buržuāziska greznošanās. Uzsvērti demokrātiskais stils un gaisotne adresēta turīgu un izglītotu pilsoņu sabiedrībai. Interjera estētika pauž vēstījumu - še nenākam dižoties, bet baudīt augstās kvalitātes gan ēdienā, gan vides dizainā. Izcilo interjeristu darbu ierastā nozīmē nemaz nejūtam. Panākta interjera kvalitātes līdzvērtība virtuves sniegumam. Mēs apriori noticam, ka tā zivs atbilst sienām. Telpā viss ir īsts un patiess.
Starp citu - par sienām. Tās nav krāsotas. Pelēcīgi baltais apmetuma klājums valdzina ar smalku faktūru un izcili rūpīgu apstrādi, kas ir plaukstas pieskāriena un glāsta vērta. Sienas kontekstā izcils ir mākslinieka Andra Eglīša pienesums - konceptuāla glezna no cikla Poētiskās izpētes laboratorija. Tā esot tapusi veselu gadu, uz rāmja uzstieptu audeklu pakļaujot atklātas dabas varai. Procesa pēdas veido darba vizualitāti, kas saplūst ar sienas faktūru. Glezna ir vienīgais «tīrās mākslas» artefakts un intelektuālais akcents interjerā. Nordiskās dabas koncepta gravitācija izrādījusies tik varena, ka humānajam faktoram atliek tikai sakust tās apritē.
Apmulsums
Ēdamtelpas centrā novietots pāris kubikmetrus liels, krāšņs nogulumu iežu akmens, par ko liecina smalks horizontālu slāņu dzīslojums. Acīmredzamais - neticamais. Galvenais uzmanības fokusa objekts ar spēcīgu dekoratīvu akcentu, kas funkcionē kā ledus lete jūras produktu prezentācijai. Apmeklētājus iejūsmina svaigi langusti vai kāds omārs un zobaināka zivs… Bet acis noklīst arī akmens neparastās dailes vērojumos un uzplaiksnī pārdomas - cik tādu bijis grūti atgādāt, jo svars laikam būs kādas desmit tonnas.
Vienmēr atradīsies kāds neticīgais Toms, kurš nāks tuvāk, lai uzsistu knipi un pārliecinātos… Būkš, būkš! Skaņa nav īsti plastmasīga - tas tomēr ir betons. Dobja gan, jo betona čaula ap 1 cm bieza, tā gulstas uz metāla rāmja, kurā iestrādātas atvilktnes ūdens pudelēm viesiem. Sākotnēji autoriem bija doma palikt pie īstuma principa, pat neskatoties uz izmaksām. Bet idejai punktu pielika fakts, ka pārsegums virs citu īpašnieku pagrabstāva nav nodrošināts ar attiecīgiem balstiem. Skati vērsās uz Andri Eglīti un arī uz SIA FLO, kas nodarbojas ar dizaina darbiem polimērmateriālos. Meistari izgatavoja radikāli vieglāku «akmeni», un Andris tajā iegleznoja neticamu akmens ticamību. Kā pats visvarenais - iedzīvināja dvēseli. Un mēs brīnāmies - teju no Nordkapa vai pat Valhallas nācis…
Interjera kritiķim iestājas apmulsums. Fikcija, feiks, butaforija… Lai gan acs saka - cik neierasti skaists un emocionāls tēls. Bet prāts iebilst - kā pieciest šādu īstuma deklarācijas pārkāpumu? Teatrālisms raksturīgs teju katram ierindas krogam, bet ne jau gluži šādā aristokrātiskā iestādījumā.
Līdzās minētajai apgrēcībai sabiezē konsekvences pretrunu loks. Kaut ļoti fascinējošs. Piemēram, zāles dibenplānā aiz garderobes iekārtota atvērtā tipa virtuve. Tur atrodas otrs Barenta īpašais objekts - viesu lete pie virtuves atklātā skatloga. Esot izgatavota no mērcēta ozola, kura vecums ap 2000 gadu. No tā izgriezta bieza planka ar robainu ārmalu, gludi apstrādāta un pievienota pie plašās komunikāciju atveres. Otrā pusē metalizētā high-tech virtuvē rosās pavārmeistari. Ja paveiksies, varēs pārmīt kādu vārdu ar šefu Ivanu Šmigarevu vai ar veģetāro ēdienu burvi Dzintaru Kristovski, kurš jums skaidros: «Mēs vēlamies veidot tādu veģetāro ēdienkarti, kas pat izteiktu gaļēdāju vai zivjēdāju aizvestu daudzveidīgā garšu piedzīvojumā un kas nevienam neradītu vilšanos, ka, izvēloties veģetāru ēdienu, būtu saņemts kaut kas mazvērtīgāks».
Tu ēd un padomā, ka zem šķīvja tev pakalpo koks, kurš bijis laikabiedros ar pašu Jēzu, mūsu pestītāju. Koka letei, kurā mājo transcendentāls superīstums, piemīt kāda apvērsta līdzība ar pseidoakmeni, kurš nerada vilšanos. Tā var ieslīgt pārdomās par stila tīrību, dekoratīvisma limitiem un citām no dzīves realitātēm attālinātām tēmām. Iedziļināšanās kultūru vēsturē pretrunas tikai padziļina. Mākslīgie augi versus dabīgajiem; sievietes un meikaps; mākslīgie ikri brokastīs ar vārītu olu; dziedāšanas priekšnesumi finiera režīmā; tetovēta Zviedrijas princese; amerikāņa smaids; pūdeļa aste un frizūra… Atziņas iestrēgst apziņas plūsmā peldošos kompromisos un pretrunu purvā.
Belle epoque bārā
Restorāns Barents nav vientuļš, tam tepat aiz stūra ir satelīts - jūras velšu bārs, kas iekārtots ar ieeju no Mazās Smilšu ielas un, kas pats svarīgākais, atvērts jau dienā. Bet vērtīgākais ir tas, ka še varat satikt slaveno Juri Ķēniņu - pasaules klases bārmeni ar pieredzi Londonas viesnīcas Savoy leģendārajā / atzītajā / godalgotajā American bārā, kas darbojas kopš 1893. gada un vairākus gadus pēc kārtas atzīts par pasaules labāko kokteiļbāru.
Saimnieks atzīmē, ka šeit «…tieši pirms pasākuma var nobaudīt kvalitatīvas uzkodas, piemēram, kā nēģu mille-feuille, un saskandināt glāzi augstas klases vīna vai šampanieša, neiegādājoties pudeli». Barents bārs apelē uz kultūrpubliku, jo netālu darbojas teātri un koncertzāles, muzeji un galerijas.
Bārā izvēlēts no restorāna estētikas atšķirīgāks, dekoratīvāks stils. Tam pamatā ir visai patiesa atziņa par šādu iestādījumu šampaniski gaisīgo būtību. Bāra plānojums un veidols atgādina Agatas Kristi laikmeta luksusa vilciena restorānvagonu. Precīzāk, tā jautrāko galu. Interjerā ir vairāki spēcīgi deko-dizaina elementi. Acu skata āķī uzreiz ķeras retro objekts griestu centrā. Tā ir no padomju pagājības atdzīvināta kultūrvērtība - lustra misiņa «pienenes» veidolā. Kombinātā Māksla tapušo romantiskā modernisma darinājumu savulaik no iznīdētā viesnīcas Rīga interjera izglāba Dite Jurcāne, viņas vadībā lustra tika restaurēta, un KRASSKY to iegādājās.
Iekārtais panelis piesedz aiz apmalēm saulaini starojošus gaismas griestus. Ar pienstiklu pildītā režģu konstrukcija valdzinoši nolokās uz sienas plakni. Interjera elegance un estētikas flirta valoda asociējas ar jūgendstila arhitektūru. Sienas klāj pelēki filca paneļi, kas mijas ar stiklu un spoguļvirsmām. Telpa izšķīst kristālmirdzošu ilūziju gabalos, kā kubistu gleznās, un «vagona» garums dubultojas pat bez trešā kokteiļa.
Tumsa sabiezē bāra letes apdarē, apaļo galdiņu un grīdas virsmās. Tur izmantots viscaur vienāds melns fosilijakmens. Tas veiksmīgi savelk kopā dažādo elementu burzmu. Un dzīves baudītājs var še meklēt savu vienīgo gliemezi kā zvaigzni akmens kosmosā.
Savukārt labierīcību un garderobes telpām piešķirts īsti japāniska dizaina valdzinājums. Pilnīgi melna pulētu flīžu apdare, kur iezīmējas tikai dažu elementu kontrasti, piemēram, vizuālas haikas. Pat neraugoties uz galēji prozaiskām funkcijām, telpas dizaina izcilība rosina uz ilgāku palikšanu un pārdomu mirkļiem vientulībā.
Belle epoque gars bāra interjera elegancē apliecina dizaineru talantu izcilību, kompetenci un spēju darboties plašā diapazonā. Vēl vairāk - čempionu degsme skaidri jaušama arī visā barenciešu saimē. Nemitīga tieksme uz augstāko perfekciju ceļ Barents komandu Latvijas kultūras faktora statusā un dara to par mūsu nacionālu vērtību.
LatvijasArchitektūra #5(150)/2020