Teksts: ANITA PĪRA, MG. ART. Foto: INDRIĶIS STŪRMANIS
LU akadēmiskais centrs
Ēka, kurā gribas ne vien mācīties, bet vienkārši būt - tāds ir Latvijas Universitātes jaunais akadēmiskais centrs. Kādreizējie studenti ar labvēlīgu skaudību novērtē tagadējo studentu Alma mater, jo šeit radīta mūsdienīga un komfortabla vide ne vien mācību apguvei un zinātniskajai izpētei, bet arī studentu ārpusnodarbību dzīvei. Ne miņas no kādreiz akadēmiskajai mācību videi raksturīgajiem gaiteņu labirintiem un mūžīgās krēslas, jaunajā ēkā valda gaisma un plašums. Šobrīd šī pamatoti tiek uzskatīta par vienu no Baltijā modernākajām augstākās izglītības un zinātnes ēkām, turklāt ir pirmā augstākās izglītības būve, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pilnībā uzcelta no jauna.
Pagaidām uzbūvēta pirmā LU kompleksa ēka - Dabaszinātņu māja, kurā vienuviet mājos aptuveni 1500 studentu, nākamajās kārtās plānots uzbūvēt Humanitāro un sociālo zinātņu, Dzīvības un veselības zinātņu centru, kā arī Inovatīvo tehnoloģiju medicīnas centru, studentu apartamentu ēkas un sporta infrastruktūras būves. Universitātes ēku komplekss izvietojies Torņakalna bijušajā mazdārziņu teritorijā starp dzelzceļu, Jelgavas ielu un Vienības gatvi. Apbūvei paredzēto teritoriju austrumu-rietumu virzienā šķērsojušas Kobronskanstes cietokšņa vaļņu un grāvju sistēmas, kuru fragmenti konstatēti pirms būvniecības sākšanas, kad arheoloģiskās izpētes darbu laikā atrastas ne vien apbūves liecības, bet arī liels skaits 17. gs. artefaktu.
LU Akadēmiskā centra metu Torņakalnā ietekmēja teritorijas attīstības priekšlikumu nostādnes - par prioritāti tika uzskatīts skaidrs kompleksa funkcionālais dalījums, organizējot atsevišķus akadēmiskās funkcijas saturošos apbūves elementus ap Akadēmisko laukumu, dienesta viesnīcas izvietojot kvartāla dienvidu daļā ar funkcionāli dalītu publisko un privāto ārtelpu. No laukuma ziemeļaustrumu virzienā paveras skats uz Vecrīgas siluetu, dienvidrietumu virzienā - uz apkārtnes lokālo telpisko dominanti Torņakalna baznīcas torni. Laukumu no trīs pusēm ieskaus Akadēmiskā centra un Skolotāju izglītības centra ēkas. Galvenās kustības virzieni asēti uz nozīmīgām pilsētas vietzīmēm - Doma baznīcas torni un Nacionālās bibliotēkas ēku, Torņakalna baznīcu un Kīleveina grāvim piegulošo rekreācijas zonu. Akadēmiskā centra izbūve paredzēta ilgākā laika periodā (plānots līdz 2023. gadam), līdz ar to katra no centra ēkām tiks veidota kā vizuāli autonoms objekts ar atšķirīgiem arhitektoniskās izteiksmes līdzekļiem.
Zemesgabalam blakus atrodas dzelzceļa līnija, kas nodala apbūves teritoriju no Pārdaugavas un pilsētas centra sabiedriski noslogotajām zonām. Ievērojot nākotnē paredzētās jaunās ielas izbūvi gar dzelzceļa uzbērumu, jaunbūve izvietota, ieturot vizuālu un emocionālu distanci no dzelzceļa līnijas. Dabīgais reljefs, kura augstuma atzīmju maksimālā starpība ir gandrīz trīs metri, izmantots segtu autostāvvietu veidošanai, tās iegremdējot pazemē. Starp Akadēmiskā centra korpusiem nākamajās kārtās paredzēts izvietot ēdnīcas un rekreāciju bloku, kas tieši pieslēdzas gan mācību korpusiem, gan publiskajai ārtelpai. Akadēmiskā laukuma planējums nodrošina optimālu vizuālo kontaktu starp laukumu un apbūvi aiz dzelzceļa uzbēruma.
Akadēmiskais centrs ir kompakts brīvstāvošs apjoms ar diviem komunikāciju mezgliem un līdzvērtīgām fasādēm. 7 stāvu apjomā izvietojas četras LU fakultātes - Ķīmijas, Bioloģijas, Medicīnas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte -, kā arī vairāki zinātniski pētnieciskie institūti.
Galvenā telpiski mākslinieciskā risinājuma pamatā ir ideja par kompakta būvapjoma optimālu orientēšanu gruntsgabalā, ievērojot gan dabas faktorus, gan telpiskās kompozīcijas aspektus kopīgajā nākotnes kompleksā. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem bija ar minimāliem līdzekļiem sasniegt galveno mērķi - izveidot atpazīstamu kompleksa pirmo ēku, kas kļūtu par vietas vizītkarti.
Par nozīmīgu ēkas tēla sastāvdaļu uzska-tāmas būvē izmantotās inovatīvās tehnoloģijas - no zaļajiem augiem veidotā dubultā fasāde, kas mazina ēkas temperatūras svārstības- tiešas saules gaismas ietekmē, ar sukulentu stādījumiem pārklātais apdzīvojamais jumts.
Ēkā ir divi vestibili, kas veidoti kā rekreatīvā zona un saistīti ar plašām kāpnēm, kuras izmantojamas arī kā sēžamā zona. Šādi uzsvērta gan ēkas ieeja no Jelgavas ielas, kas tiek izmantota pēc pirmās kompleksa kārtas izbūves, gan arī ieeja no plānotā Akadēmiskā laukuma. Tā kā ieejas vestibils no Jelgavas ielas puses tieši saistīts ar lielo auditoriju bloku, iespējams nodrošināt arī lielāku pasākumu - konferenču un semināru - darbības norisi līdztekus studiju procesam.
Virs lielākās auditorijas izveidots iekšpagalms, ko iespējams izmantot gan kā atpūtas vietu, gan vietu lielākiem kopīgiem pasākumiem. Iekšējā pagalmā izbūvētās virsgaismas nodrošina dabīgo apgaismojumu auditorijā. Ātrijs ēkas rietumu pusē saistīts ar katrā ēkas stāvā izvietotu vestibilu, kurā atrodas digitālās bibliotēkas un studentu patstāvīgā darba vietas. Ēkas pirmajā un otrajā stāvā iekārtotas publiskās telpas - bibliotēka, lasītava, darba vietas, kā arī neliela pašapkalpošanās virtuve, kas studējošajiem pieejama 24 stundas diennaktī.
Drošības sistēma pie ēkas ieejām bibliotēkas krājumus ļauj izmantot visā ēkā. Studējošo individuālajam darbam un darbam grupās paredzētas gan mobilas kabīnes, gan norobežotas darba vietas publiskajās telpās. Ēkas pirmajā stāvā izvietoti trīs lielo auditoriju bloki, bibliotēkas zona un kafejnīca, otrajā stāvā - plūsmas auditorijas, studentu servisa centra un studentu pašpārvaldes telpas, kā arī ēkas administratīvā un apkalpojošā personāla telpu grupa. Ēkas augšējo stāvu ārējā perimetrā izvietotas laboratorijas, auditorijas, pret iekšpagalmu vērstajā - akadēmiskā personāla darba telpas. Jumta stāvā ar skatu uz Vecrīgu un Nacionālo bibliotēku izvietots konferenču centrs, savukārt 7. stāvā izveidots ar automatizētu vides staciju aprīkots polikarbonāta siltumnīcu bloks un laboratorija. Iekšējais pagalms pārsegts ar stiklotu metāla nesošās konstrukcijas jumtu. Jumta konstrukcija veidota kā brīvstāvoša stiklota struktūra, kas aizsargā iekšpagalmu no tiešajiem nokrišņiem, tajā pašā laikā veicot dabīgo vēdināšanu gada siltajos mēnešos un kalpojot kā papildu siltumizolējošs gaisa aizsargslānis aukstajā laikā.
Ēkā ir vairāki unikāli risinājumi, un viens no tiem ir pret ātriju vērstās lielās betona žalūzijas dienvidrietumu fasādē, ko izgatavoja betona paneļu ražotāji «Consolis». 90 centimetrus platie betona paneļi, kas, šķiet, planē gaisā, nodrošina papildu aizsardzību pret sauli, kā arī ir savdabīgs termoregulators - to lielā til-pum-masa uzsilst dienas laikā, neļaujot karstumam nonākt telpās.
«Strādājot pie ārējās fasādes, diezgan ilgi domāts-, kādai tai jābūt. Sākotnējā piedāvājumā tā bija vienkāršāka, ar vertikālām, rakstainām betona žalūzijām,» stāsta arhitekte Vita Polkovņikova. «Tā kā šī ir pirmā augstākās mācību iestādes ēka, kas tiek būvēta no jauna pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas, būvprojekts vairākkārt tika izskatīts at-bildīgajās instancēs, mudinot rast unikālu risinājumu.- Tika radīta tagadējā fasāde, kurā integrēts tēlnieka Āra Smildzera metāla mākslas darbs - oriģināli vijumi. Citas sastāvdaļas ir stikla mākslinieka Ernesta Vītiņa- stikla mākslas darbs «Dabā», kā arī Kristīnes Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi.»
«Dabas mājas» fasādē paredzēta vieta piec-lapu mežvīteņu stādījumiem, kas veidos mainīgu krāsaino struktūru, vienlaikus nodrošinot papildus pasīvo energoefektivitāti. Ar vīteņaugu atbalstošo konstrukciju ēkas fasādes būs vizuāli pievilcīgas gan laikā-, kad augi vēl nebūs izauguši lieli, gan tad, kad mežvīteņu kailie zari veidos saspēli ar atbalsta režģu formām. Zaļā fasāde prasīs atbilstošu kopšanu - gan regulāru augu griešanu, gan laistīšanu, gan lapu savāk-šanu. Un, protams, sava vieta atrasta arī efeju stādījumiem, kas ir vizuāla atsauce uz elitārajām- augstskolām, tā saukto efeju līgu, kā atgādinājums par to, uz ko jātiecas Latvijas- Universitātei.
«Ēkas programma veidota kopā ar universitāti, un, izstrādājot to, tika apmeklētas mācību iestādes Norvēģijā, Somijā, Dānijā, uzmanību vēršot Heninga Larsena, pazīstamākā universitāšu projektētāja, darbībai,» skaidro arhitekte. «Ēku var salīdzināt ar fabriku, jo tā ir ļoti rūpnieciska ar savām laboratorijām, kas ir lielākajā daļā telpu, tāpēc publiskā daļa veidota tā, lai cilvēks, izejot no laboratorijas, justos pilnīgi citādi.
Funkcionāli šī ir gaiteņu māja - ķīmijas un dabaszinātņu laboratorijas negrupējas ap hallēm, bet rindojas pēc gaiteņu principa ar noteiktu piekļuvi un vajadzīgo nodrošinājumu - noteiktos attālumos izvietotas avārijas dušas, acu dušas u.tml. -, tādēļ, plānojot publisko telpu, pirmais uzstādījums bija vizuāli atdzīvināt šo struktūru, nepieļaujot tradicionālo gaiteni ar rindā izvietotiem krēsliem uzgaidīšanai. Gribējām, lai te nav neviena krēsla šī objekta klasiskajā izpratnē.
Mūsdienās universitāšu struktūra ir izmainījusies, tāpēc atbilstoši jaunajām tendencēm te ieprojektētas vairāku veidu telpas grupu darbam - gan mazākas, gan lielākas. Lielākās no tām veidotas akustiskas, pilnībā noslēgtas, aprīkotas ar mobiliem tīkliem un elektrību, piemērotas pat 10 cilvēku lielām grupām. Iekārtotas arī citas līdzīga rakstura salas. Katrā ēkas stāvā plānota telpa studentu individuālajam darbam. Tā kā ēkas pirmā un otrā stāva publiskajās telpās pare-dzēta 24 stundu piekļuve, šajā daļā ierīkota neliela pašapkalpošanās virtuvīte, kur studējošie var pagatavot karstus dzērienus un uzsildīt līdzpaņemto ēdienu.
Interesants risinājums ir cilvēku ar kustības traucējiem evakuācijai, jo būvnormatīvi paredz šo cilvēku iekļūšanu ēkā, bet neparedz izkļūšanu no tās, piemēram, uguns-grēka gadījumā, tāpēc katra stāva divās fasādēs ieprojektēti speciāli balkoni, no kuriem ratiņkrēsliniekus vajadzības gadījumā iespējams nocelt.
Neticami ātri un kvalitatīvi notika mēbeļu izgatavošana un piegāde, katram modulim un mēbelei bija jāizgatavo darba skices un jārealizē materiālā, jo mēbeļu koncepcija tapa dažu mēnešu laikā. Centra celtniecība finansēta no Eiropas fondiem, tāpēc projektēšanas un būvniecības gaita bija sīki jāapraksta. Viss, ko ielikām skiču projektā, būvniekam bija jārealizē.»
Latvijas Universitātes kampusa attīstībai tika izveidota īpaša projekta komanda, kas profesionāli koordinēja visus projektēšanas, būvniecības un ēkas iekārtošanas jautājumus. Šī komanda veiksmīgi turpina strādāt pie LU kampusa nākamo ēku plānošanas, sadarbojoties ar meta autoriem un pieaicinot ārvalstu speciālistus ar augstskolu kampusu projektēšanas pieredzi. Īpaši uzteicama ir arī Universitātes jaunās ēkas būvniecība, ēka tapa lielā ātrumā, tikai pusotra gada laikā, darbi notika teju 24 stundas diennaktī un objektā reizēm strādāja ap 650 darbinieku - to visu nodrošināja būvuzņēmums «LNK Industries». Visi strādāja vienam mērķim - kvalitatīvai ēkas pabeigšanai.
LatvijasArchitektūra #5(121)/2015