Pašdarbība pasūtītāja kurpēs

Jau ceturto gadu pretī Pāvilostas vēsturiskajam centram, Sakas upes krastā, vasaras sezonā viesiem ir atvērta peldmāja - sešu namiņu komplekss uz peldošas piestātnes. Savulaik, 2009. gadā, peldmājas turpat, pretējā Sakas upes pusē, projektēja arhitektu birojs NRJA, bet projekts netika realizēts. Atšķirībā no Skandināvijas Latvijā peldošu būvju joprojām ir maz, lai arī ūdensmalu netrūkst. Mums nepierasto peldmāju tipoloģiju pārstāv peldošās darbnīcas Andrejsalā un AB dambī un pa kādam tradicionālam peldošam viesu namam ezeros, taču Pāvilostas peldmāja ir pirmais laikmetīgas, arhitektoniski augstvērtīgas peldošas būves piemērs Latvijā.

Peldmājas idejas autori, īpašnieki un projekta realizētāji ir divas ģimenes - Jānis un Zane Saukas un Līga un Reinis Rutki. Sarunā ar komandas arhitektiem Jāni un Līgu abi jau sākumā norāda, ka, viņuprāt, interesantākais projekta aspekts ir nevis tā tipoloģiskā piederība, bet gan viņu dalība pilnīgi visās projekta fāzēs - koncepcijā, dizainā, finansiālajā izvērtējumā, būvniecībā un ekspluatācijā. Iekāpjot pasūtītāja kurpēs, paveras iespēja saglabāt mērķtiecību visā projekta gaitā un pašiem nonākt pie optimāla līdzsvara starp kvalitāti, ātrumu un izmaksām.

Peldošu ēku būvniecība Latvijā tikpat kā netiek regulēta - ne Vispārīgajos būvnoteikumos, ne Būvniecības likumā nav minētas prasības peldošu ēku būvniecībai. Turklāt ūdensmalās nereti ir sarežģīta īpašumpiederība - zemei, ūdenim un krastmalai katram var būt savs īpašnieks. Pāvilostas peldmāja atrodas ostas teritorijā un izmanto jau esošu piestātni, kas projekta gaitu ievērojami atviegloja no juridiskā un īpašumtiesību viedokļa. «Skaidrs, ka likumdošanai peldošu būvju jautājumā vajadzētu būt sakārtotākai,» komentē Līga Rutka. «No otras puses, vajadzība projektā dokumentēt un detalizēt katru sīkumu pastāv tāpēc, ka arhitekta profesija ir attālinājusies no būvlaukuma. Mūsu objektā šo daļu varējām izlaist,» stāsta Jānis Sauka. Peldmājas salīdzinoši nelielais izmērs ir ļāvis lielu daļu detalizācijas veikt uz vietas, sadarbojoties ar vietējiem būvmeistariem, nevis algojot būvuzņēmumu.

Ģimenes pielikušas roku arī būvdarbos. «Nodarbojāmies ar pašdarbību. Tā ir vērtīga pieredze, kas aizstāj praksi, - pašam kaut ko saskrūvēt kopā,» stāsta Jānis. «Manuprāt, universitātē vajadzētu ieviest obligāto sadaļu - pavadīt laiku būvlaukumā un pašam ar savām rokām kaut ko izdarīt,» piebilst Līga.

Pāvilostas peldmāja atrodas 400 metrus no Sakas upes ietekas jūrā, pavisam netālu no tūristu un atpūtnieku iecienītā Pāvilostas vēsturiskā centra. Stiklotās plaknes vērstas pret upi ziemeļu pusē, izvairoties no pārmērīgas sakaršanas vasaras mēnešos un paverot skatu uz saullēktiem un saulrietiem. Ēka izvietota uz pontona, kas ir tilta fragments no septiņdesmitajiem gadiem, un ūdenssporta cienītājiem piedāvā iespēju pietauvoties pie terases. Lai arī ostas teritorijā formāli peldēt nedrīkst, gribētāji to izdarīs un arī pamanīsies pamakšķerēt.

Peldmāja risināta, interpretējot Pāvilostai tipisko vernakulāro arhitektūru tīrā, vienkāršā formu valodā un skaidrās proporcijās. Dalījums sešos neatkarīgos namiņos katram apmeklētājam sniedz savas «mājas» un personīgās telpas sajūtu. Ēkas izvietojums uz pontona ierobežo tās izmēru, taču interjerā plašumu nodrošina dubultais telpas augstums un atvērtais mansarda stāvs, no kura paveras neparasts skats uz upes dzīvi. Lofts pilda arī horizontālās savilces funkciju.

Sākotnējais peldmājas koncepts paredzēja koka karkasu apvilkt ar PVC audumu. «No koncepta par kārtīgu telti pietuvojāmies īstai mājai, taču ne līdz galam,» Jānis komentē peldmāju, kas izmaksu samazināšanas nolūkos nav siltināta un kalpo kā sezonas būve­. Taču nesiltinātā čaula ļauj iekštelpā ienākt apkārtējai videi un upes kņadai. Dabas tuvums jūtams arī ēkas materialitātē - peldmājas būvniecībā izmantots ar lineļļu apstrādāts lokāli iegūts kokmateriāls. 2017. gadā objekts ieguva pirmo vietu Latvijas Būvniecības gada balvas nominācijā Koka būve.

Lielākie izaicinājumi bija ēkas piestiprināšana pie pontona, piestātnes izlīmeņošana un kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārtu projekts. Objekta daudzie nestandarta risinājumi ir tā pievienotā vērtība. Vannas istabas apdarē izmantots poliuretāna segums, ko tradicionāli lieto piekabju iekšējā apdarē, nodrošinot homogēnu klājumu bez salaiduma vietām. Margas pildītas ar kaprona tīklu, kas nebloķē skatu uz upi un ienes peldmājas interjerā neuzkrītošu atsauci uz zvejniecību. Fasāžu sistēma un tās stiprinājumi ir individuāli risināti; gulta izbūvēta no tiem pašiem dēļiem, kas izmantoti grīdas segumam, un organiski iekļaujas interjerā. Līga un Reinis izgatavojuši visas peldmājas lampas, savukārt Jānim bijusi versija par individuāli izgatavotiem krēsliem, kuru realizācijai pietrūcis enerģijas. Pēc pasūtījuma izgatavotas­ pat metāla ventilācijas restes. Vienīgie gatavi pirktie produkti peldmājā ir santehnika, krēsli un metāla durvis.

Namiņu nosaukumi - Alpha, Bruno, Charlie, Delta, Echo un Foxtrot - aizgūti no starptautiskā fonētiskā alfabēta, ko izmanto arī jūras navigācijā. Projekta gaitā piesaistīts grafiskais dizainers Gusts Rutkis, kurš izstrādājis peldmājas logotipu. Gusta veidotās ikonas peldmājā atrodamas arī uz interjera priekšmetiem un stiklotās fasādes. «Grafiskais risinājums palīdz ēkas arhitektūru savilkt kopā ar mārketinga daļu,» komentē Līga.

Jānis, kurš ikdienā vairāk nodarbojas ar biroja «MARK arhitekti» vadību, stāsta, ka darbs pie peldmājas bijis labs treniņš, lai neierūsētu: «Mēs tomēr esam uzzīmējuši daudz projektu, ielikuši tajos milzīgu enerģiju, bet tik maz no tiem ir realizēti! Ir labi šādu mazāku objektu ņemt un uztaisīt pašiem, nevis iziet uz nebeidzamiem kompromisiem ar pasūtītājiem.» Tajā pašā laikā Jānim un Līgai ir izveidojusies dziļāka izpratne par projektēšanas un būvniecības kopējo procesu un radies respekts pret budžeta ierobežojumiem: «Vairāk nekā parasti piedomājām, lai risinājumi būtu racionāli, izvairījāmies no liekiem atgriezumiem. Materiālu kaudze pēc būvniecības beigām bija ļoti­ neliela.»

Atšķirībā no ierastās projektēšanas prakses peldmājas autoriem ir iespēja redzēt, kā ēka iedzīvojas vidē, un novērtēt, kā tā darbojas saskarē ar lietotāju. Sezonas laikā neviens no namiņiem nekad nav tukšs. «Patiesībā mēs par zemu novērtējam cilvēku izglītotības līmeni. Kad viņiem piedāvā kaut ko sakarīgu un pārdomātu, viņi tomēr to novērtē,» komentē Jānis. Līga piebilst: «Un mums pašiem bija tik interesanti, ka gribētos vēl vienu tādu procesu.»

peldmaja.lv

LatvijasArchitektūra #3(148)/2020