Teksts: INĀRA APPENA, MG. ART. Foto: RAIMONDS BIRKENFELDS
Jaunuzceltais tirdzniecības centrs Rīgā- tā īpašniekiem ir jau piektais pēc kārtas, bet pirmais ārpus Lietuvas robežām, un jau pašā plānošanas un būvniecības sākumā bija skaidri zināmas prasības, kas jāievēro, ņemot vērā, kādām vajadzībām ēka kā daudzfunkcionāls atpūtas centrs būs paredzēta. Lielveikali jau sen nav tikai ikdienišķās iepirkšanās vietas, tur jābūt arī vietai, kur sportot, skatīties kino un garšīgi paēst. Akropolē atrodas tirdzniecības platības, restorāni, pārtikas lielveikals, daudzzāļu kinoteātris, boulings un ledus arēna. Bet viena no Akropoles veikalu ķēdes korporatīvās pazīšanās atšķirībām Rīgā ir latviskotais Akropoles nosaukums, Lietuvā veikali tiek saukti par Akropolis.
Ēkas novietne bijušās S.T. Kuzņecova porcelāna fabrikas vietā ļāva izmantot leģendārās ražotnes nosaukumu un logo gan ēkas apdarē, gan īpašā stāsta radīšanā. Kuzņecovu ģimene porcelāna ražošanu Rīgā uzsāka 19. gs. vidū, veiksmīgi to turpinot līdz pat Otrajam pasaules karam. Padomju gados fabriku pazina kā Rīgas porcelāna un fajansa rūpnīcu, bet kādā brīdī pēc neatkarības atgūšanas, 90. gados, porcelāna ražošana tajā tika pārtraukta. 2001. gadā rūpnīcā tika izveidots pašvaldībai piederošs Porcelāna muzejs, kurā nonāca liela daļa kolekcijas, bet vēlāk tas tika pārcelts uz Konventa sētu Vecrīgā. Rūpnīcas korpusi tika pamesti un 2008. gadā demontēti, atstājot savā vietā tikai divus skursteņus.
Plānošana un būvniecība
Atļauja multifunkcionālā tirdzniecības centra Akropole celtniecībai no Rīgas pilsētas būvvaldes tika saņemta 2009. gadā, bet 2015. gadā tika saskaņots tehniskais projekts, ko izstrādāja birojs «Nams» kopā ar «Gedimino Jurvičiaus studija». Pēc būvniecībā ierastām peripetijām un iesaistīto dalībnieku maiņām, Akropoles projekts tika pārstrādāts «Sarma&Norde» birojā, un 2017. gadā sākās kompleksa celtniecība gandrīz klajā laukā, kur par bijušo porcelāna ražotni liecināja tikai divi sarkano ķieģeļu skursteņi un vēsturisko, dzelteno ķieģeļu krāvums.
Būtībā daudzfunkcionālā centra Akropole būvniecībai Rīgā, Ķengaraga dzīvojamā rajonā tika piemērots vesels kvartāls. Ēkas koptēlu veido vairāki būvapjomi, bet galvenais akcents ir stilizēts rūpnīcas korpusa apjoms, kam saglabāti vēsturiskie apjoma gabarīti un vēsturiskā novietne, bet divstāvu garenkorpusu līdzsvaro deviņu stāvu biroja ēka. Tādējādi- 98 000 m2 lielā būvmasa ir sadalīta pilsētas mērogam atbilstošos apjomos.
Ēkas pamatus viedo režģogu konstrukcijas, kas balstītas uz dzītiem pāļiem. Virszemes daļas būvkonstukcijas veidotas no saliekama dzelzsbetona kolonnām, rīģeļiem un pārseguma paneļiem, monolīta dzelzsbetona kāpņu telpām. Jumta konstrukciju pārsvarā veido tērauda profillokšņu nesošais klājs, kas balstīts pa tērauda konstrukcijas kopnēm. Biroju ēkas konstruktīvo shēmu veido monolīts dzelzsbetona karkass ar pēcspriegtiem dzelzsbetona pārsegumiem.
Akropoles vizuālā tēla radīšanā izmantoti tumši pelēki un brūni sarkani zemes toņi. Stilizētais fabrikas šķērsapjoms klāts ar ķiegeļsarkanām, neliela izmēra flīzēm, imitējot vēsturisku ķieģeļu būvi. Lielās tirdzniecības halles sienas sedz pelēkas keramikas flīzes. Biroja ēkas stikloto fasādi rotā oranžbrūnas alumīnija lameles visā deviņu stāvu augstumā, uzsverot tās vertikalitāti. Lameļu regulārā ritma joslas lēnām pāriet uz zemo garenfasādi, izretinoties un tādējādi vizuāli savienojot abus būvapjomus. Iekštelpās grīdas sedz dabīgā akmens flīzes, kurās atspīd dienas gaisma, kas gaiteņos nonāk caur trīs virsgaismas logiem. Apmeklētāju skatam ir atsegtas griestu balstu metāla konstrukcijas, bet nesošās betona kolonnas eksponējas interjerā kā industriālā dizaina detaļas.
Akropoles plānojums ietver sevī divas galvenās tirdzniecības galerijas, kuras šķērso sešu ieeju savienojošie gaiteņi, bet kompleksa vidū atrodas ledus arēna, ap kuru veidojas centrālais laukums un kafejnīcu zona. Laukumu, kas piemērots dažādu publisku pasākumu rīkošanai, ietver trīs nelieli, savrupi divstāvu apjomi, kas atgādina par seno rūpnīcas korpusu klātbūtni. To izbūvē izmantoti oriģinālie ķieģeļi, kuru mūrējumā redzami vēsturiskās ķieģeļu arhitektūras rotāšanas paņēmieni dekoratīva kārtojuma joslu veidā. Šajās daļās ar lielajiem logiem un balkoniņiem otrajos stāvos atrodas kafejnīcas, restorāni un veikali. Centra otrajā stāvā līdzās tirdzniecības vietām atrodas kinoteātris, boulinga zāle un sporta centrs, sniedzot Akropoles apmeklētājiem plašas izklaides un atpūtas iespējas.
Veselīgā un aktīvā dzīvesveida piekritējiem pieejamais sporta klubs atrodams centra otrajā stāvā. Lai klubā ienestu dienasgaismu, arhitektu risinājums bija «uzspridzināt» stilizētā rūpnīcas apjoma fasādi, veidojot stiklojumu no dažāda izmēra stikla blokiem, tādējādi gan izgaismojot telpas, gan «laužot» fasādes vienkāršību un viengabalainību. Sporta kluba apmeklētāju skatam gan diemžēl paveras plaša ainava ar automašīnu stāvlaukumu, taču rodas iespēja redzēt reālos laikapstākļus. Tas savukārt liegts bou-linga zāles apmeklētājiem, taču šīs spēles zālē- galvenais ir skaņas izolācijas jautājums, un, lai tiktu slāpēts bumbas metiena un ripošanas troksnis, tika veikti sarežģīti aprēķini. Savukārt kino mīļotāji var baudīt kvalitatīvu attēlu un skaņu jaunajā, plašajā vairāku zāļu kinoteātrī, kura priekštelpas gaismas ķermeņu veidolā un interjerā jaušamas austrumnieciskas noskaņas.
Atsevišķā zonā biroja ēkas pirmajā stāvā vienuviet iekārtota pasta nodaļā, ķīmiskā tīrītava un bankas nodaļa. Biznesa centra telpas paredzētas izīrēšanai, daļu no tām jau aizņem «Maksimas» birojs.
Interjers
Kuzņecova porcelāna fabrikas vēsture ir patiesi iedvesmojusi Akropoles interjera veidotājus, tādējādi koncepcijas pamatā ir keramikas ražošanas procesa trīs posmu - veidošanas, glazēšanas un apdedzināšanas - izmantošana, sadalot kompleksu nosacītās zonās un eksponējot atbilstošas detaļas. Atsauce uz veidošanas un formēšanas posmu nolasāma tualetes un atpūtas zonas elementos - sienās aiz stikla vairogiem eksponētas dažādu porcelāna trauku atliešanas formas, veidojot ritmiski telpisku ornamentu. Savukārt apgaismošanai izmantoti jau gatavie izstrādājumi - vienā no gaiteņiem griestus rotā vairāki gaismas ķermeņi, ko veido baltas tējkanniņas četrās rindās, katrā pa 16 izgaismotām kanniņām. Arī glazēšanas posma ilustrēšanas elementi saskatāmi sienu balto flīzīšu apdarē un oriģinālajā, grīdā iestrādātajā gaismas ķermenī vienā no gaiteņiem, kur rindā zem bieza stikla kārtoti un izgaismoti vairāki desmiti vienādu, baltu tējas kanniņu. Apdedzināšanas posma interpretācija jaušama gan lielajos, baltajos gaismas objektos koridoru griestos, gan brūnajos, dekoratīvajos griestu režģos ejā, kas ved garām pārtikas lielveikalam.
Iespējams gan, ka Akropoles apmeklētāju uzmanībai garām paslīdēs arī tādas visai grūti pamanāmas vēsturiskās detaļas kā rūpnīcas vecās čuguna kolonnas, kopskaitā sešas, kas pa vienai izvietotas īpašās tām paredzētās nišās, bet nepamanītai nevajadzētu palikt leģendārajai Kuzņecova rūpnīcai veltītai ekspozīcijai, kas atklāj ģimenes un ražotnes vēsturi. Uz melnā sienas fona izceļas dzeltena, grafiski dekoratīva josla un uzraksti, kas pievērš uzmanību ar jautājumiem - kas ir porcelāns un fajanss? Atbildes tiek dotas turpat. Digitālā ekspozīcijā skatāmas vēsturiskās fotogrāfijas ar paskaidrojošo tekstu, bet spoži izgaismotā stikla vitrīnā aplūkojamie trauki parāda rūpnīcas savulaik plašā sortimenta priekšmetus. Veltot ekspozīcijas apskatei pat nedaudz laika, var gūt diezgan aptverošu priekšstatu par notikumiem, kas mainījuši ne tikai dzimtas, bet arī valsts vēsturi. Par Kuzņecova fabrikas klātbūtni tiek atgādināts vēl vairākās vietās - gan izgaismota logo veidā, gan jau pieminēto čuguna kolonnu veidā.
Ugunsdrošība, klimats, vides pieejamība
Atbilstoši ēkas apjomam milzīgais tirdzniecības centrs sadalīts 13 ugunsdrošības nodalījumos. Par ēkas gaisa kvalitāti rūpējas vairāk nekā 60 gaisa apstrādes iekārtas, kas nepieciešamā skaitā un jaudā ar dažādiem darbības režīmiem izvietotas centra zonās, jo atšķirīgas vajadzības ir, piemēram, ēdināšanas iestādēm, kinoteātrim, gaiteņiem, ledus arēnai un citām zonām. Projektā paredzētās un izbūvētās ventilācijas sistēmas ir aprēķinātas paaugstinātiem gaisa apjomiem, kas nodrošina svaigu gaisu pat pie maksimālas tirdzniecības centra noslodzes.
Apmeklētāju pārvietošanās pa tirdzniecības centra plašajiem gaiteņiem ir droša un ērta. Norādes ir lielas, labi pamanāmas un saprotami nolasāmas, vienlaikus arī gana dekoratīvas, kā, piemēram, tualešu piktogrammas, kas novietotas uz telpu nodalošām starpsienām, kurās vienlaidus klājienā eksponētas baltās ģipša formas. Tualešu bloks veidots kā savrupa zona, kurā ierīkotas atpūtas vietas ar zviļņiem. Jauno vecāku ērtībām ierīkota gaiša, gaumīgi dekorēta bērnu istaba, kur mazuli var pārtīt un pabarot. Savukārt pārvietojamo tirdzniecības stendu un veikaliņu vajadzībām koridoru grīdā iestrādāti tehniskie mezgli, ļaujot izvairīties no steigā savilktu vadu mudžekļiem.
Ceļot Akropoli Rīgā, tika ņemta vērā visa iepriekšējā pieredze, kas iegūta būvējot šāda veida daudzfunkcionālos centrus Lietuvā. Īpaši noderīgas bija ledus arēnas ierīkošanā un ekspluatācijā gūtās atziņas. Slidotavas mikroklimata nodrošināšanai nepieciešama gana hermētiska konstrukcija, kurā nedrīkst rasties aukstuma noplūdes un uz stikla sienām veidoties kondensāts, īpaši, ja līdzās arēnai ir plašā kafejnīcu un atpūtas zona. Rūpīga būvdetaļu un tehnoloģiju izvēle ļauj kvalitatīvi ekspluatēt slidotavu atbilstoši noslodzei, netraucējot pārējā kompleksa darbību.
Apkārtnes labiekārtojums
Arī Akropoles apkārtnes labiekārtojuma koncepcijā izmantoti saglabājušies Kuzņecova fabrikas elementi. Atpūtai paredzētie soliņi ir savulaik porcelāna saberšanai izmantoti vecie dzirnakmeņi. Līdzās ieejas durvīm gaumīgās kompozīcijās sagrupēti dažādu diametru dabīgā granīta dzirnakmeņi ar koka dēlīšu sēdvirsmām - kā pēc silta lietus izaugušas sēnes. Atpūtas zonā novietoti vides objekti, kas vienlaikus ir gan puķu kastes, gan soli sēdēšanai. Par īpašu pretimnākšanu veikala apmeklētājiem ar kaitīgiem ieradumiem var uzskatīt smēķētāju «būdiņas» - nelielus, no caurspīdīga stikla darinātus apjomus, kas, ievērojot pilsētas kārtības noteikumus, novietoti 10 metrus no ieejas. Velobraucēju ērtībām ierīkotas velonovietnes. Kompleksam piederīga ir arī stāvlaukuma malā, Salaspils ielas- pusē novietotā transformatoru ēka, ko klāj rūsas krāsas plāksnes.
Tomēr vienīgais, patiesais vēstures liecinieks, kas nav izkustējies no vietas, ir Kuzņecova fabrikas lielais, vecais skurstenis, kas slejas kā svarīga vietzīme līdzās centrālajai ieejai. Drošības apsvērumu dēļ gan nav realizēta iecere, izveidot no skursteņa skatu torni, ir tikai veikti konstruktīvi stiprināšanas darbi tā iekšpusē.
Tumšā diennakts laika apgaismojums ir gana spilgts un dekoratīvs. Stilizētā rūpnīcas korpusa jeb šķērsapjoma virsmas izgaismojums vizuāli uzirdina dekoratīviem apdares ķieģeļiem klāto fasādi, atklājot virsmas izveidē izmantotās plakņu un joslu saspēles, bet apjoma gala sienā koši staro Kuzņecova fabrikas logo. Neiztrūkstošie jebkura tirdzniecības centra fasāžu elementi ir tajā esošo veikalu logo, kas vienlaikus informē un dekorē jebkuros laika apstākļos, bet jo īpaši - izgaismoti tumšajās diennakts stundās.
Galvenā iebrauktuve kompleksā un izbrauktuve no tā paredzētas no Maskavas ielas puses un jaunizbūvētā satiksmes pārvada pār Maskavas ielu. Otra iebrauktuve ir no Salaspils ielas. Savukārt kājāmgājēju piekļuves problēmas Akropolei radījuši vairāki no būvniekiem neatkarīgi apstākļi - dzelzceļa sliežu tuvums neļauj paplašināt trotuārus Salaspils ielas pusē, bet sabiedriskā transporta pieturvietas ir saplānojusi Rīgas satiksme.
Gar abām ēkas garenfasādēm ierīkoti plaši stāvlaukumi automašīnām. Segtās vai daudzstāvu autostāvvietas nav paredzētas. Visa autostāvvietu teritorija apstādīta kociņiem, kuriem ir cerības izaugt lieliem, tomēr kompleksa pienesums urbānajai videi būtu vērtējams daudz pozitīvāk, ja Akropoles zaļā zona, piemēram, apzaļumota priekšlaukuma veidā, būtu lielāka.
Akropole Rīgas pilsētvidē ir ienākusi gan ar atšķirīgu tēlu, apspēlējot vietas vēsturi būvapjomā, gan ar atšķirīgu piedāvājumu, jo kinoteātri lielveikalos jau ir diezgan pierasta lieta, taču ne publiskā slidotava, kas, īpaši tik «neziemīgos» laikapstākļos kā šogad, ir pievilcīgs magnēts visiem šī sporta veida mīļotājiem. Savukārt ledus arēnai apkārt esošo kafejnīcu apmeklētājiem tā ir interesanta papildu izklaide - vērot garām slidojošos entuziastus. Pēc Akropoles uzcelšanas pilsētas ieguvums ir sakārtota infrastruktūra un degradētas vides labiekārtojums, bet mikrorajona Ķengarags iedzīvotāji ir ieguvuši ērtu iepirkšanās centru, kur pēc vajadzības var gana saturīgi pavadīt arī brīvo laiku.
LatvijasArchitektūra #1(146)/2020
