Teksts: EVA ROTČENKOVA, MG. ART. Foto: INDRIĶIS STŪRMANIS
LU zinātnes cietoksnis
Vispārējas ziņas - LU Zinātņu mājā izvietotas 2 fakultātes: Medicīnas fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte; 6 institūti: Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts, Astronomijas institūts. Ēka var uzņemt līdz 2000 studentu, tajā ir 450 darba vietas zinātniskajam un akadēmiskajam personālam, 15 auditorijas (lielā 386 vietām, 6 vidējas 60-70 vietām, 8 mazās zem 50), 8 semināru telpas (10-20 vietas), 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, 2 datorklases ar 48 darba vietām un Medicīnas muzejs.
Latvijas Universitāte kopš 2010. gada strādā pie LU Akadēmiskā centra Torņakalnā izveides. Mūsdienīgam studiju darbam atbilstošo centru ēkas plānots realizēt trīs posmos: 2015. gadā tika atklāta Dabas māja un 2019. gadā - Zinātņu māja, bet Rakstu māju plānots pabeigt 2022. gadā. Līdz šim būvniecībai izdevies piesaistīt ERAF līdzekļus. Zinātņu mājas izmaksas, t.sk. iekārtu un aprīkojuma iegāde zinātnes un studiju vajadzībām - 36 milj. EUR (82% ES struktūrfondi, 14% LR budžets, 4% LU). Uzceļot jaunos akadēmiskos centrus, mācību un zinātniskajam darbam vairs nav nepieciešama virkne universitātei piederošu īpašumu, un tiek meklētas iespējas to pārdošanai. Lai gan iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt tālākā studentu pilsētiņas attīstībā, šāda universitātes rīcība ir izsaukusi ne vienu vien diskusiju.
Projekta gaita
Uzsākot Dabas mājas būvniecību, vēl nebija pilnīgas skaidrības par kopīgajām ambiciozā projekta izmaksām un pasūtītājam pieejamo finansējumu, un tika pieņemts lēmums realizēt katras kompleksa ēkas stilistiku atbilstoši tās semantikai. Tāpēc, lai gan abu ēku autori ir biroja «Sestais Stils» arhitekti, pirms gada uzbūvētās Zinātņu mājas tēls veido citas asociācijas nekā blakus esošā Dabas māja, un tiek salīdzināts ar baltu kruīza laineri.
Pēc arhitektes Vitas Polkovņikovas teiktā, konkursā tika novērtēts biroja «Sestais Stils» projekta pilsētbūvnieciskais risinājums, kas piedāvāja saistīt visas paredzētās Akadēmisko centru ēkas. Starp tām tika plānots uz atzīmi 5,50 m pacelts Akadēmiskais laukums, kas izvietotos vienā līmenī ar dzelzceļa uzbērumu, nodrošinot skatu uz Vecrīgu un Torņakalna baznīcu. Sākotnēji bija paredzēts visus akadēmiskos centrus saistīt ar pirmā stāva līmenī izbūvētu koptelpu, kurā izvietotos gan informācijas centri, gan studentu pašpārvaldes telpas, gan ēdināšanas un atpūtas zonas. Dienas gaismu nodrošinātu nelieli labiekārtoti iekšpagalmi. Akadēmisko korpusu pirmajos stāvos ar palielinātu telpu augstumu izvietotos visai universitātei paredzētas publiskās telpas, lielās sanāksmju zāles, auditorijas 100 un vairāk vietām, kā arī atvērtās bibliotēkas un kafejnīcas. Ēku ieskautais Akadēmiskais laukums tiktu aizsargāts no ziemeļu vējiem un pavērtos pret dienvidiem, kur lēzens terasējums veidotu pāreju no publiskās ārtelpas formālās daļas uz rekreācijas zonu. Telpiskajā plānojumā, ar nelielu estrādi, iezīmējas Kobronskansta--- vieta. Teritorijas dienvidu pusē bija paredzētas studentu viesnīcas. Iekškvartāla teritorija plānota kā «mierīgās kustības zona», kur paredzēta tikai gājēju un velosipēdistu kustība, kvartālam pa perimetru plānota transporta kustība. Pasūtītājam atkārtoti izvērtējot meta risinājumus, attīstības prognozes un potenciāli piesaistāmo studentu skaitu, akadēmisko centru skaitu samazināja no četriem uz trim, bet dalījums trīs funkcionālās zonās ir saglabājies.
Arhitektu iecere ēkas savienot pirmā stāva līmenī netika realizēta, jo pasūtītāja pieaicinātie eksperti ar Eiropas pieredzi no Nīderlandes arhitektu biroja «CULD», ieteica veidot tikai vienu ieeju kvartālā. Universitāte uzticējās konsultantiem, tālākajos meta risinājumos paredzot visu ēku saistību Akadēmiskā laukuma līmenī. Tomēr, sākot ēku ekspluatāciju, parādījās nepieciešamība abas ēkas savienot ar pāreju, kuru plāno izbūvēt, un fasādē par to liecina stiklotas divviru durvis, vērstas uz Dabas mājas otro stāvu.
Meta korekciju izstrādes laikā konsultanti norādīja, ka Zinātņu mājai, līdzīgi kā pārējām kompleksa ēkām, ieeja jāplāno no Akadēmiskā laukuma puses. Tomēr arhitektiem izdevās panākt, ka pirmā un otrā stāva līmenī arī pret ielu tiek saglabāts atvērtas sabiedriskas ēkas raksturs ar plānoto telpu augstums 5 m un 4 m, kur izvietotas lielās auditorijas, bet bibliotēka, kafejnīca un citas publiskās telpas tagad vērstas pret laukumu. Ēkas projektētas tā, lai tās būtu nevis vienkārši mācību, bet arī sabiedriski atvērtas telpas, kas studentiem pieejamas 24 h diennaktī un 7 dienas nedēļā, un lai dzīvīgums būtu redzams arī no ielas.
Kā vienojošo materiālu visām kompleksa ēkām arhitekti paredzēja betonu - gan interjerā, gan fasāžu risinājumos. Tā kā Dabas mājas celtniecība noritēja veiksmīgi, otrās ēkas iepirkumā tika izvēlēts tas pats būvniecības uzņēmums AS «LNK Industries», paredzot uzbūvēt tieši tāda paša apjoma ēku tāda paša finansējuma ietvaros. Zinātņu mājas projekta izstrāde sākās ļoti strauji. Ēkā izvietojas dažādi pētnieciskie institūti, eksakto zinātņu fakultātes, kā arī neliela observatorija uz ēkas jumta. Kopīgi ar pasūtītāju tika meklēts arī funkcijai atbilstošs telpiskais risinājums, izvēloties veidot fasādi no rieder 3d 10 cm bieziem baltiem kompozītbetona elementiem. Diemžēl būvniecības laikā no šīs ieceres nācās atteikties, jo sarežģīto tehnoloģiju inženiertehniskais nodrošinājums prasīja vairāk līdzekļu nekā sākumā bija plānots, un inovatīvās betona fasādes aizstātas ar alumīnija kompozīta paneļiem.
Energoefektivitāte
Tā kā Zinātņu mājā izvietojas dažādas tehnoloģiskas laboratorijas un zinātniskie institūti, kopīgais ēkas energoresursu patēriņš ir augsts. Izstrādājot projektu, tika meklēti dažādi kompensējoši risinājumi, piemēram, izbūvēti termopāļi (līdz 26 m dziļumam), kas dod iespēju pievienot pie tiem apsildes vai dzesēšanas sistēmu iekārtas zemes siltuma izmantošanai, laboratoriju telpās paredzēti dzesētie pārsegumi (chilled beams), kas palīdz kompensēt siltuma atdevi.
Lai nodrošinātu dabīgu skursteņa tipa vēdināšanu, ātrija virsgaismas sānu plaknēs paredzēti verami logi. Ēkas ventilācijas sistēma plānota tā, lai maksimāli samazinātu vertikālo komunikāciju apjomu. Katrā ēkas stāvā izvietojas atsevišķa vēdināšanas iekārta, kas nodrošina visas stāvā esošās telpas. Darba kabinetos paredzēta iespēja atvērt logu, vienlaikus atslēdzot piespiedu vēdināšanas sistēmu. Medicīnas fakultātes telpā, kur tiek izmantotas formalīna vannas, kā arī laboratorijās ar piesārņojuma kontroli un zemu putekļu, mikrobu un dažādu ķīmisko vielu daļiņu līmeni, nodrošināta autonoma ventilācijas sistēma. Automatizētās ventilācijas sistēmas darbības intensitāte tiek noteikta, vadoties pēc CO2 koncentrācijas telpā, bet rekuperācijas sistēma ēkā nodrošina siltuma atguvi.
Ēkas vadības un automatizācijas sistēma BMS (Building Management System) ļauj centralizēti vadīt ēkas klimata (apkures, ventilācijas, dzesēšanas) un apgaismojuma sistēmas. Ir iespējams ieprogrammēt sistēmu darbību atsevišķi dienas un nakts laikos, tādējādi taupot resursus. Automatizācijas sistēma veidota tā, lai būtu iespējami ērtāka tās lietotājiem.
Interjers
Biroja «Sestais Stils» izstrādāto interjera un mēbeļu koncepciju detalizēja interjera dizainere Baiba Bužinauskas un SIA «Rīgas krēslu fabrika» speciālisti Alda Circeņa vadībā. Visos stāvos mēbeles ieturētas pelēcīgos toņos ar gaišām koka virsmām, kā krāsainu akcentu lietojot pelēcīgi zilganu un zaļganu toni mīksto mēbeļu apdarē. Kopumā radīts konceptuāli tīrs iekštelpu tēls. Lielie stiklojumi auditorijās paver brīnišķīgu skatu uz hrestomātisko Vecrīgas panorāmu. Atsevišķās telpās ovālas formas iekārtie akustiskie griestu paneļi atgādina šūnu apveidus mikroskopā.
Vienojošais materiāls abām blakus esošajām universitātes ēkām ir ne tikai betons, bet arī stikla mākslas darbi - mākslinieka Ernesta Vītiņa vertikālā krāvumu tehnikā veidota monumentāla stikla siena Motus (2019), kas atdala info centru no pārējās telpas, nodrošinot info centra darbiniekiem vienlaikus dabīgo gaismu un zināmu intimitāti. Vairāki mākslinieka radīti stikla mākslas objekti skatāmi arī Dabas mājā.
Ātrija centrā izvietota atvērtā auditorija, Zinātņu--- mājas «sirds». Tā tiek apdzīvota, lai pārvietotos starp stāviem, piedalītos atvēr-tajās lekcijās un koncertos vai vienkārši uz brīdi apsēstos. Ātrija centrālā daļa ir piemē-rota lielu pasākumu rīkošanai, tur notikuši jau daudzi publiski pasākumi un koncerti. Kabinetu stiklotās sienas kā lieli TV ekrāni izvirzīti uz ātrija pusi, un centrālo kāpņu baltās aploces rada dinamisku iespaidu. Otrajā stāvā atrodas atvērtā tipa bibliotēka, no kuras grāmatas var pārvietot pa visu ēku, bet tiem, kam nepieciešams klusāks stūrītis mācībām vai telpa starpdiscipināram grupu darbam, ir pieejamas mobilās darba telpas stāvu vestibilos pie ātrija. Pateicoties stiklotajam jumta pārsegumam, ātrijā nodrošināts dabīgais apgaismojums un vēdināšana.
Septītajā stāvā izbūvēta studentiem un mācībspēkiem pieejama āra terase ar soliņiem, kas platāka dienvidu fasādē, bet, apvijoties ap sānu fasādēm, sašaurinās. Izstrādājot mēbeļu koncepciju, autori vēlējās veidot vidi, kas aicinātu uz kopīgu komunikāciju publiskajā ēkas daļā. Šajā zonā plānotas gan grupu darba telpas, gan individuālā darba vietas, gan mīksto mēbeļu grupas, gan intīmi stūrīši, kur paslēpties no apkārtējās kņadas. Arhitekti universitātei ieteica ēkas atvērt režīmā 24/7, un, tiešām, tajās studenti var atrasties visu diennakti - tur kā mājās ir pieejami portatīvie datori, grāmatas, ēdnīca, turklāt abās ēkās ir arī vieta, kur var uzsildīt savu līdzi paņemto ēdienu.
Kobronskansts
LU Akadēmiskais centrs tiek būvēts vietā, kur kopš 17. gs. atradās viens no Rīgas nocietinājumiem - skansts, kura būvniecību vadīja skotu izcelsmes zviedru pulkvedis Samuels Kokbērns (Samuel Cockburn), dēvēts arī par Kobronu (Cobron, ap 1574-1621), un nocietinājumu nosauca viņa vārdā.1 Kobronskansts ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta Nr. 852 - Rīgas vēsturiskā centra - aizsardzības zonas tuvumā, tomēr arheoloģiskās izpētes laikā atsegto koka detaļu konservācija tik lielā mērogā Latvijā nav iespējama, savukārt, skābekļa ietekmē koks ātri pārvērstos putekļos, un līdz ar to atklājumi tika nofiksēti un detaļas apbērtas, bet projektētāji nepieciešamos pāļus ievietoja vietās, kur tie neskars vēsturisko substanci.
Kobronskanstu 17. gs. vidū pārbūvēja, ierīkojot bastionus, ravelīnus un aizsarggrāvi, un skansts ieguva zvaigžņveida formu. Šajā laikā tika nojaukts netālu izvietotais t. s. Rīgas Sarkanais tornis, celts jau 14. gadsimtā. Caur skansta teritoriju 19. gs. tika izbūvēta dzelzceļa līnija, izveidotas ielas, daļa vaļņu nolīdzināti, bet grāvji aizbērti. Vieta bija pārvērtusies purvājā, un 1908. gadā skansta un esplanādes teritorijā tika nolemts ierīkot pilsētas parku.2 Joprojām daļa Kobronskansta paliks neskarta, jo tajā ir plānota zaļā zona, bet vērtīgāko tās daļu skars Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve.
LatvijasArchitektūra #1(146)/2020
