Teksts: SABĪNE EIGMINA, ILZE RUKMANE-POČA, DR. ARCH. Foto: ĒRIKS BOŽIS
Māra Štromberga BMX trase Valmierā, kas nosaukta par godu divkārtējam olimpiskajam un pasaules čempionam, ir viena no retajām BMX trasēm pasaulē, kuru projektējot domāts ne tikai par UCI (Union Cycliste Internationale) normatīviem, sportistu ērtībām un drošību, bet arī par trases arhitektūru - lai šī ēka kalpotu ne tikai kā funkcionāls sporta objekts, bet arī kā spēcīga vietas atpazīstamības zīme.
Jaunā BMX trase ar diviem starta kalniem atrodas Vidzemes Olimpiskā centra teritorijā. Kopumā vairāk nekā 15 500 m2 plašajā teritorijā trase ar starta kalniem 5 m un 8 m augstumā dod iespēju jaunākajiem BMX braucējiem startēt arī no 3 m augstuma, kas ir precīza augstākā starta kalna kopija un ļauj efektīvi organizēt starta simulācijas treniņus. Katras trases platums ir no 8 m taisnēs līdz 14 m virāžu izvērsumos, trašu kopgarums - nepilns kilometrs.
Tramplīnu un virāžu izveidei izmantota mālaina grunts, kas izbūvēta uz drenētas, salizturīgas smilts un raupjas frakcijas minerālmateriālu pamatnes. Trases segas konstrukcija veidota no nesaistīta minerālmateriālu maisījuma 0-16 mm 10 cm biezumā, kas noklāta ar 5 cm biezu šķembu izsiju 0-8 mm virskārtu. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku saķeri ar segumu, virāžu posmos izmantots smalkgraudains asfaltbetons. Speciālais trases segums, kā arī ūdens atvades un drenāžas pasākumi, izslēdz trases seguma bojāšanos un slīdamību lietus apstākļos un paildzina iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī, kā arī siltā ziemā.
Trases formas un šķēršļu ģeometriju būvniecībā piedalījās arī pieredzējušais franču speciālists Tomā Amons (Thomas Hamon), kurš pārstāv kompāniju Pro Tracks. Tai ir milzīga pieredze pasaules līmeņa trašu būvniecībā, turklāt šī kompānija ir autore nākamo vasaras olimpisko spēļu BMX trasei Tokijā.
Pārdomātais novietojums pasargā trasi no valdošajiem vējiem. «Unikāls ir arī starta kalna ēkas kompleksais risinājums - tas ir ērts, komfortabls un drošs sportistiem, treneriem, sacensību organizatoriem. Telpas zem starta kalniem ir praktiski izmantojamas teorētiskajām nodarbībām, riteņu apkopei, lekcijām, sportistu atpūtai, treneru apmācībām. Šajā kompleksā iespējams organizēt visaugstākā līmeņa sacensības,» būvi vērtē Latvijas BMX treneris Ivo Lakučs. Tuvākās līdzīga nodrošinājuma trases Eiropā ir tikai Kopenhāgenā un Štutgartē, bet nekur pasaulē nav trase, kur iespējams rīkot sacensības no 3 dažādiem starta kalna augstumiem paralēli, tādējādi ietaupot sacensību laiku un efektīvāk organizējot to gaitu.
Starta ēkas kompozīciju veido divi 10 grādu leņķī savstarpēji iegriezti taisnstūrveida apjomi - starta kalni, kas veido galveno ēkas arhitektonisko siluetu. Apjomi zemesgabalā novietoti tā, lai valdošie vēji ne-traucētu sportistu startam. Starta kalnu savstarpējais- novietojums dod vienlīdzīgas iespējas sportistiem, sacenšoties pirmajā trases līkumā, un iekšējais celiņš vairs netiek uzskatīts par «uzvarētāja celiņu». Līdz ar to trase ir lielāks izaicinājums jebkuram sportistam.
Telpā zem starta kalnu nobrauktuvēm starp nesošajām konstrukcijām izbūvētas autonomas integrētas koka karkasa ēkas, kas īso būvniecības termiņu dēļ ļāva sadalīt ēku divās kārtās un ekspluatēt starta kalnus un trasi neatkarīgi no objekta palīgtelpām. Zem augstākā - 8 metru augstā - starta kalna izbūvēta divstāvu koka karkasa ēka. Tās pirmajā stāvā izvietotas ģērbtuves ar sanitārajiem mezgliem un dušām, kā arī trenažieru zāle. Brīvā ārtelpa zem augstākā starta kalna norobežota ar siltinātu koka karkasa sienu. Telpa funkcionē kā neapkurināta aukstā pagrīde tehnisko iekārtu novietošanai, tostarp sadalei un dzesēšanas iekārtām. Otrajā stāvā atrodas treneru un tehniskās telpas ventilācijas iekārtai ar rekuperāciju un kompresors starta vārtu palaišanas mehānismam. Zem zemākā - 5 metru augstā - starta kalna ierīkota vienstāva ēka, kurā iekārtotas mehāniskās darbnīcas riteņu apkopei, lekciju un atpūtas telpas sportistiem, invalīdu sanitārais mezgls un tehniskā telpa.
Abus starta kalnus savieno gan kāpnes, gan metāla konstrukciju pandusi, kas ļauj sportistiem ērti uzstumt velosipēdu uz atbilstošā kalna. Pandusa sadalījums trīs fragmentos kalpo kā sportistu strukturēšanas elements, kas organizatoriem un pavadošajam personālam atvieglo kontroli pār sacensību norisi. Starp abiem starta kalniem izveidotā treneru platforma ļauj efektīvi vadīt- treniņu procesu.
Virs katra starta kalna starta zonas paredzēti vieglas konstrukcijas taisnstūrveida jumti, kas turpinoties nosedz arī zonu starp starta kalniem. Tādējādi sportisti un treneri ir pasargāti no lietus vai tiešas saules, gan kāpjot starta kalnos, gan startējot, gan uzturoties uz platformām starp starta kalniem. Ēkas projektētā ietilpība ir 90 cilvēki, bet trasē vienlaikus drīkst uzturēties līdz 30 cilvēkiem, tāpēc tā ir nožogota.
BMX trase paredzēta treniņiem, bet teritorija pielāgojama sacensību vajadzībām līdz 3000 skatītāju vietām. Paredzētas arī vietas finiša punktam, medpunktam, sportistu uzturēšanās vietas pirms sacensībām un citām sacensību laikā nepieciešamām papildfunkcijām. Trasē uzstādīta laika uzskaites sistēma My Laps, kas uzņem starplaiku vairākās trases vietās un pie starta kalna, ļaujot izvērtēt sniegumu pa posmiem - tas ir ļoti liels pienesums treneru darbam, gatavojot sportistus pasaules līmeņa sacensībām. Četri prožektoru masti nodrošina televīzijas prasībām atbilstošu apgaismojumu.
Ēkas arhitektūra iemieso principu Forma seko funkcijai. BMX specifika un starptautiskie UCI normatīvi noteica ēkas formu un veidolu. To uzsver arī starta kalnu nesošās metāla konstrukcijas, kas tika projektētas kā eksponētas, tāpēc ļoti nozīmīgs bija inženieru darbs, realizējot konstrukciju kā daļu no ēkas fasādēm. Atbilstoši funkcijai izvēlēta spēcīga un ilgmūžīga materiālu trīsvienība - metāls, betons un koks. Metāls dominē gan nesošajās konstrukcijās, gan kā apdares materiāls un detaļu elements. Koka karkasa ēku balinātās lapegles apdare kontrastē ar metālu un betonu. Starta kalnu betonēšanai izmantota Screeder iekārta betona virsmas izlīdzināšanai starta kalna slīpās betonēšanas laikā, kas lietots Latvijā pirmo reizi. Starta kalnu koka ēkām DR pusē daļa fasādes veidota kā rūdīta laminēta stikla sistēma. Ēku sānos izbūvēti slēpti verami logi un slēptas durvis, lai pēc iespējas vairāk saglabātu apjomu formu tīrību.
Projektējot analizēti un izprasti BMX sporta principi un tehnika, tāpēc būtisks kompozīcijas aspekts bija ritms - gan metāla nesošajā starta kalna konstrukcijā, gan koka apdares apšuvumā, gan citās arhitektoniskajās detaļās, jo pareizais ritms un tehnika ir braucēja galvenā veiksmes atslēga, lai uzvarētu. Vēl viens būtisks aspekts bija dinamika, kas vērojama ikvienā BMX sportista kustībā, «lidojot» pa trasi. Akcentējot tās nozīmi, galvenajās fasādēs perforēta metāla apdarē integrēti divi simboliski Māra Štromberga fotoattēli. Pirmais atspoguļo dinamiku trasē - sportista ķermeni brīdī, kad tas ir sagrupējies lidojumam pretī nākamajai virāžai. Otrais - sportista fotoattēls finišā, iegūstot Olimpisko zeltu, kas atspoguļo emocijas, rezultātu un sasniegumus. «Šiem attēliem piemīt īpaša nozīme, jo tie atgādina par nozīmīgajiem, olimpiskajiem sasniegumiem, kas tagad kļuvuši par motivāciju jaunajiem, talantīgajiem sportistiem, kuri ir enerģijas pilni, lai sasniegtu augstas virsotnes.» Reālistiskie, teju dokumentālie attēli ir stilizēti un hiperbolizēti, piešķirot projektam emocionālu kāpinājumu. Pateicoties iespaidīgajiem attēlu izmēriem, tie saskatāmi jau iztālēm, braucot pa galveno pilsētas ielu virzienā uz Valmieras centru. No turienes jo īpaši redzama attēla dinamika pret statisko objekta konstrukciju.
Taču vēl svarīgāks par arhitektonisko un konstruktīvo risinājumu ir sporta būves emocionālais fons un izcilā sportista personības faktors, kas projektam piešķīris netveramu, eposa cienīgu raksturu. «Kļūšana par divkārtējo olimpisko čempionu nav apstākļu sakritība. Tā ir personas izcilības un mērķtiecības zīme, kas vienlaikus kļuvusi arī par Valmieras simbolu un atpazīstamības simbolu. Līdz ar to arī arhitektūra iemieso spēcīgu saturu, projekta emocionālo šķautni.»
Lai arī objekta būvniecībai bija ekonomisks budžets (~1,7 miljoni ), nepilna pusgada laikā kopš atvēršanas mūsdienīgajā sporta kompleksā sarīkots gan 2019. gada Latvijas BMX riteņbraukšanas čempionāts, gan Eiropas BMX čempionāts, kas pulcēja 1060 sportistus no 26 Eiropas valstīm. Pasaules līmeņa UCI normatīviem atbilstošā trase ļauj sportistiem trenēties un sacensties, lai, aizbraucot uz pasaules līmeņa sacensībām, justos komfortabli un līdzvērtīgi citu valstu sportistiem. Kā norāda Ivo Lakučs: «Tā ir milzīga iespēja realizēt sportistu sapņus». Savukārt Māris Štrombergs saka: «Trasei nākotne ir tik liela, cik mēs paši to izveidosim.» BMX trase atzīta par 2019. gada vērienīgāko sporta būvi Latvijā, tā ieguvusi 1. vietu Latvijas Būvniecības gada balva 2019 nominācijā Jauna inženierbūve. Savukārt Eiropas BMX čempionāta organizatori tai piešķīruši augstāko novērtējumu sportā - Gada notikums sportā 2019. gadā.
