Teksts: VITA BANGA, MG. ART. Foto: JURIS KALNIŅŠ
Pagrabtelpu reanimācija un piemērošana citai dzīves kvalitātei un apritei nav jaunums. Tomēr aizvien interesanta ir tā programmas kvalitāte un atraktivitāte, ko izveido interjerists, bet, ja tas ir unisonā ar mākslinieku, tad ideja pārtop ekskluzīvā pasniegumā.
Formāli pieejot pagraba telpu transformācijai, vienmēr tiek atsegts senais mūris un eksponēta, tā sakot, vēsturiskā patina. Šoreiz ir iets cits ceļš - nojauktas pagraba funkcionālās un laiktelpas robežas. Robežpārkāpēji ir interjeriste Jana Anna Petroviča un mākslinieks Aivars Vīlipsōns, kas izveidojuši acu klīnikas telpas - ieejas mezglu, gaiteni, pieņemšanas un atpūtas telpu, operāciju zāli kā nerimtīgu iespaidu kaskādi. Būtiski, ka sajūtas ir virzītas uz pagraba telpu kā vienotu veselumu, ko ireāli norobežo sienas, spoguļi, savukārt klīnikas standartizētais «sterili un balti» pārtapis teju vai buduāra pasniegumā. Telpa glabā sevī piedzīvojumu - tik intriģējošs un teju vai kubistisku efektu radošs ir sienu šķībums, kas apzināts, lai iegūtu plašumu. Tikpat - krāsu efekts un spoguļu slīpo šķautņu atrakcija, kuru slīdošais acu skatiens pavada ienācēju.
Māksla 18. gadsimtā atjaunoja glezniecības, tēlniecības un interjera sievišķīgo juteklību, un 20. gadsimta otrajā pusē to jo aktīvi pastarpināja mēbeļu dizains. Klīnikā minētā asociācija guvusi interpretāciju interjera stikloto hologrammu un stilizēto gleznojumu variācijās. Šeit izpaužas Vīlipsōna meklējumi sievišķīgo tēlu pašizteiksmes veidos, ko uzlūkojot var atpazīt nedaudz šķelmīgi izaicinošo acu skatu, kas, starp citu, variēts klīnikas un vizītkartes logo. Savukārt figūrām apspēlējot deformācijas izteiksmīgos liekumus, tiek sasniegts figūru nirvānas stāvoklis, kur auguma pozās un sejas izteiksmēs neizprotami rodas sajūtas, kas tuvina mūzikas plūdumam. Tostarp Petrovičas veiksmīgi izvēlētie foni šo mirkli noved līdz kulminācijai, kur faktūra ieplūst tēlā.
Telpas māksla ir duāls process. No vienas puses, jāpiemēro funkcijai - acu klīnika, no otras puses, gribas radīt situāciju, lai cilvēks pie ārsta dotos bez stresa. Lai interjers iegūtu sulīgu ska nējumu, sarkanas krāsas klātbūtne ir aktuāla - tā var asociēties gan ar dzīvību, gan asinīm un siltumu. Risinot šādu koncepciju, kvalitāte ir tā, kas nodos idejas tīrību, ja tās nebūs. Šoreiz tā nav. Telpas uzvedums balansē starp dizainu un mākslas klātbūtni, kas vietām viens otru papildina, bet citos skatpunktos izceļ savu patību. Par bijušo vēsta vien atrašanās vieta - pagrabs un šur tur atstātais ķieģeļa atsegums, kas apzināti kontrastē, jo autoriem svarīga ir TAGADNE. Savukārt griestu plakņu lauzījums un dažādotais augstums raisa interesi, bet gaismekļu izvietojums to papildina. Gaismai interjerā vienmēr ir papildslodze, bet acu klīnikā jo sevišķi. Izmantojot gan halogēnās, gan modulējamās gaismas, rodas papildu efekti ar ēnu spēli, kas, spilgti uzplaiksnījot, paspoguļojas hromēto detaļu klāstā un tad nemanāmi atkal ietinas matētā stikla izaicinošajos krāsziedu efektos.
Simboliski tēlainās asociācijas par «redzes tēmu» nolasāmas gan stikla trauslajā caurspīdīgumā, gan spoguļu žilbinošajā gaismā un dekoratīvo gleznojumu fragmentos. Sienu papildefekts ir to divējādais apmetums: viens - pitted, špakteļlaka un pelēkā toņa apstrāde ar vasku, otrs - ķieģeļsarkanais apmetums. Ne mazāk efektīga ir apsildāmā epoksīda grīda, kam mākslas spozmi piedod pievienotie sudraba putekļi un antracīta graudiņi; tā ir ērti un viegli kopjama. Operāciju zāles aukstais klīniskais šarms apliecina dizaina un mākslas klātbūtni. Šo nostādni akcentē smalki niansēts Vīlipsōna sienas gleznojums, kas sagaida pacientu, savukārt sarkanīgais operāciju krēsls ir patīkams pārsteigums medicīnas vidē. Lāzeram dots nosaukums «Concerto», to ražojusi kompānija «WaveLight», un tas darbojas ar ātrumu 500 Hz - ātrāk nekā jebkurš cits tā dēvētais ekscīmertipa lāzers (aukstās gaismas lāzers), kas tiek izmantots LASIK procedūrās. LASIK (laser in situ keratomileusis) ir Rietumu pasaulē visbiežāk veiktais radzenes ķirurģijas veids. «LASIK redzes korekcijas risks ir tikpat neliels, kā lietojot mīkstās kontaktlēcas,» skaidro dr. Lūkins. Kopš aprīļa Latvija ir viena no astoņām valstīm pasaulē un vienīgā Baltijas reģionā, kurā redzes korekcijas tiek veiktas ar līdz šim pasaulē ātrāko lāzeru. Vēl tikai jāpiebilst, ka pieņemšanas telpā atrodas pacientu relikviju - atstāto briļļu krātuvīte.
