Teksts: ANITA PĪRA, MG. ART. Foto: STIAN BROCH

Oslo restorāns un naktsklubs Michaels

Arvien vairāk Latvijas dizaineru un arhitektu rada vērā ņemamus projektus ārpus mūsu valsts robežām. Tieši pirms gada Norvēģijas galvaspilsētā Oslo durvis vēris restorāns un naktsklubs Michaels, kura dizainu izstrādājis dizaineres Annas Bates (ex Buteles) birojs «Annvil» sadarbībā ar norvēģu «Studio Kaape». «Annvil» ir jau vērā ņemama pieredze, veidojot sabiedrisko vietu, tostarp restorānu, interjerus citās valstīs, un tie visi darbojas ar panākumiem.

Michaels izveidots leģendārā restorāna B&M vietā, kas bijis ļoti pazīstams Oslo un pastāvējis 20 gadus. Tas atrodas pašā pilsētas centrā, Briskeby rajonā, kur koncentrējušies nozīmīgi modes, dizaina un gastronomijas uzņēmumi. Te modernā lielpilsēta mijas ar industriālo vēstures mantojumu, un viens no tās objektiem ir arī izbijušā ugunsdzēsēju depo ēka, kurā iekārtots restorāns. Visus šos gadus to vadījis pieredzējušais šefpavārs Mīkaels Šīri (Michael Skiri), un viņš turpina to darīt arī jaunajā restorānā, kuram nu kļuvis par īpašnieku. Investori ir vieni no nopietnākajiem spēlētājiem restorānu un viesnīcu uzņēmējdarbībā. Jaunajam restorānam radīta pilnīgi atšķirīga koncepcija, jo Mīkaels lieliski pārzina publikas prasības, turklāt kā pavārs ir restorāna seja, kas nosaka visu apmeklējumu. Restorāna biznesa modelis nosaka tā darbību, sākot no brokastīm līdz pat vakaram, kad tas pārtop par naktsklubu, turklāt pāreja no vienas stadijas otrā ir ļoti nemanāma. Tas atrisināts arī interjera koncepcijā.

Vērienīgais uzņēmums aizņem 430 m², plašās telpas izvietotas trijos ēkas stāvos, un katrā no tiem realizēts atšķirīgs uzstādījums. Strādājot pie restorāna izveides, demontēts viss liekais, kas bija uzslāņots iepriekšējā restorāna laikā, atstāta tīra telpas arhitektūra. Plānojums netika mainīts, tas pielāgots jaunajam konceptam. Pirmais stāvs funkcionāli sadalīts trijās zonās - tajā atrodas dienas tipa restorāns, fine-dining restorāns, atpūtas zona ar kamīnu, otrajā stāvā izveidota plaša lounge zona, bet pagrabstāvā - naktsklubs. Katrā zonā izveidots savs autonomais bārs, un viss restorāns vienlaikus var uzņemt līdz 300 apmeklētājiem.

Ņemot vērā izbijušā ugunsdzēsēju depo funkcionālisma stila ēkas vēsturisko mantojumu, Michaels interjers turpina lokācijas vietas industriālo kodu un eksperimentē ar kontrastējošiem apdares materiāliem. Interjerā dominē industriāli, masīvi un neapstrādāti apdares materiāli, tostarp, tērauds, velmēts metāls, betons, masīvkoks un marmors no Norvēģijas akmens karjera. Interesanti, ka klienta izvirzītais darba uzdevums paredzēja, ka visām mēbeļu virsmām jābūt noturīgām un triecienizturīgām, lai uz tām vienlaikus varētu atrasties un dejot vairāki cilvēki - publika te mēdz kāpt uz galdiem, bāra letēm un dejot. «Sestdienas rītos šī ir populārākā branča vieta, bet jau ap pulksten četriem dienā visi dejo uz galdiem, tāpēc mēbeles projektētas tā, lai spētu izturēt slodzi,» stāsta viens no projekta autoriem arhitekts Reinis Sokolovs. «Betona virsmas veidotas tā, lai tad, ja pie galda sēž desmit cilvēki, visi arī uz šī galda var dejot. Uzdevums tehniski tika izpildīts, līdz ar to izcelts brutālisms un materiālu un formu robustums. Arī sienu, grīdu un griestu apdarē izmantots robusts materiāls, bet viss smalkums balstīts detaļās.»

Šī iemesla dēļ centrālie bāra galdi un soli apzināti izgatavoti no lieta betona formām, bet bāra letes - no piecslāņu marmora krāvuma. Pirmā stāva kamīns un picas krāsns veidoti kā masīva smēde, ielocīta velmēta metāla apvalkā. Materiālu brutalitāti līdzsvaro tausti saistošs, daudzveidīgs tekstils.

Savukārt pagrabstāvs veidots radikāli atšķirīgā manierē, tas drīzāk atgādina pagājušā gadsimta 20. gadu salonu vai buduāru, jo ir burtiski appludināts ar dažāda mēroga floras un faunas motīviem. Pēc autoru ieceres interjers te ir nedaudz pārspīlēts, jo pagrabstāvs ir zona bez logiem, tāpēc nav nekā, kas cilvēku piesaista realitātei. Lai šo bezlaika efektu pastiprinātu, bijusi vēlme radīt pārsteiguma momentu. Pārejai no citas telpas bija jābūt skaidri jūtamai, tāpēc te valda krāšņums un kičs, sienas klāj auduma tapetes, pastiprinot salonisko gaisotni.

Turpretī otrā stāva lounge telpas interjers veidots mierīgāks, ar intīmāku gaisotni. Apjomīgie dīvānu spilveni ar savu smalkumu kontrastē ar betona sienām, griestu daļā izvietota instalācija no puscaurspīdīgiem metāliskiem audumiem, kas palīdz absorbēt skaņu un rada intimitāti, tāpēc skaļā mūzika pirmajā stāvā netraucē šīs telpas mierpilnajai gaisotnei. Grīdu klāj mīkstais segums, kas arī slāpē trokšņus.

Michaels restorāna ēdienkartē galvenokārt ir lokālas un sezonālas sastāvdaļas, kas kombinētas ar šefpavāra skandināvisko gastronomijas redzējumu. Virtuve izvietota pirmajā stāvā, uz to ir atvērts logs, līdz ar to pavāru darbošanās ir pārskatāma. No šejienes ēdiens tiek servēts visās restorāna daļās. Pavārs Mīkaels Šīri veidoja vietu ar savu vārdu, tāpēc loģiska bija arī nosaukuma maiņa, lai restorāns pavisam noteikti asociētos ar jauno īpašnieku un vietas seju. Vecā restorāna gaisotne, kas bija balstīta uz patīkamu nostalģiju par pavadīto laiku, saglabājusies arī jaunajā restorāna veidolā.

«Annvil» šajā restorānā veidoja ne tikai projektu, bet arī interjeru - pilnīgi visas konstrukcijas, mēbeles un aprīkojums izgatavots un piegādāts no Latvijas, latviešu komanda arī strādāja uz vietas pie uzstādīšanas. Projekts tapa īsā laikā, dizains un tehniskais risinājums aizņēma vien divus mēnešus. Bija svarīgi projektu realizēt ātri, jo laiks no brīža, kad iepriekšējais restorāns atstāja telpas, līdz jaunā atvēršanai, bija vien sešas nedēļas, un tajās bija jāveic gan telpu demontāža, gan interjera realizācija.

Restorāns ir ļoti izdevies arī no biznesa viedokļa - šobrīd te praktiski nav iespējams iekļūt bez rezervācijas. Michaels izveidē ieguldīts pusotra miljona eiro, kas nekad nebūtu iespējams Latvijā, jo tādus ieguldījumus te vienkārši nav iespējams atpelnīt.

LatvijasArchitektūra #5(150)/2020