Par galvenajiem dzinuļiem, kas rosina biežās pārvērtības, kurām pakļautas iekštelpas, pieņemts uzskatīt modes iracionāli apmājošo varu, tāpat kā gluži praktiskus apsvērumus, kas saistās ar funkcijas maiņu, - katrs telpas lietotājs ierodas ar savām vajadzībām un priekšstatiem par lietu kārtību. Pārmaiņas stimulē arī sociālā pieredze un tai sekojošais uzņēmējdarbības formāts: kādreiz, piemēram, ejošas bija skatītāju tūkstošiem domātas izrādes - to ilustrē Dailes teātra ēka -, tagad pieprasīts ir kamerteātris, un lielo teātru repertuāra politika, mēģinot aizpildīt zāles, brīžam izskatās pēc izmisuma soļiem. Iespējams pat fiksēt cikla, kura laikā nobriest nepieciešamība pēc pārmaiņām, robežas. «ABLV Bank», toreiz «Aizkraukles banka», telpas Elizabetes ielā sava klientu apkalpošanas centra vajadzībām rekonstruēja 2001.-2002. gadā pēc arhitektu biroja «Treimanis un sabiedrotie» izstrādāta projekta (skat. publikāciju «Templis vai birojs?», «Latvijas Architektūra», Nr. 4(48)/03), tobrīd radikāli pavēršot publisko seju demokrātijas virzienā - klients vairs nebija lūdzējs, bet līdzvērtīgs darījumu partneris. Nule telpas atkal piedzīvojušas pārbūvi, kas īstenota pēc dizaina biroja «H2E» projekta - tiesības realizēt projektu iegūtas konkursa rezultātā, kurā bija aicināti piedalīties divi dalībnieki.
Lai cik tuvināta sabiedrībai, t.i., vēstījumā uzsvērti nepretencioza, bija iepriekšējā interjera ideja, bankai, ja tā koncepcijā pozicionējas kā dinamiska un laikmetīga iestāde, vienādiņ nepieciešama jauna, svaiga drēbju kārta - vēsturiskā, kādreiz neapšaubāmi greznā interjera detaļas gājušas zudībā jau sen, atstājot pēdējo rekonstrukciju autoriem brīvas rokas jaunradei. Tāpat mainījušies klientu apkalpošanas funkcionālie nosacījumi (tostarp apkalpošanas veids, kurā ienākusi personīga attieksme pret klientu un intimitāte), kas noteikuši ne tikai kosmētiskā slāņa uzspodrināšanu, bet arī telpu pārplānojumu. Agrāk klientu apkalpošanas telpas atradās gan pirmajā, gan otrajā stāvā, bet tagad tās izvietotas tikai pirmajā līmenī. Kāpnes, kas bija paredzētas apmeklētāju lietošanai un vestibilā ieņēma centrālo pozīciju, tagad paslēptas aiz nesošās sienas. To vietu ieņēmusi lete, aiz kuras stāvošais bankas darbinieks sagaida katru klientu un novirza to vajadzīgajā virzienā - uz kasēm vai pārrunu telpām. Iekštelpas organizācija vērsta uz principu, ka šī nav ieskrietuve pāris minūtēm, bet vieta, kur iespējams pavadīt ilgāku laiku. Par to vēstī divas uzgaidāmās zonas - domātas gan tiem apmeklētājiem, kas gaida savu kārtu pie kasēm, gan tiem, kas ieradušies uz darījumu pārrunām. Tās izvietotas vienā telpā, kur apmeklētājiem brīvi pieejama neliela bibliotēka (grāmatu klātbūtne publiskā vidē nupat kļuvusi par izplatītu, tostarp patīkamu kultūrzīmi - arī viesnīcā «Neiburgs», frizētavā «Melnais knābis» u.t.jpr.) ar izmeklētu saturu, ko palīdzējusi izvēlēties bankas augstākā līmeņa vadība. Kasu zonai mainīts vienīgi noformējums, saglabājot iepriekšējo tehnisko aprīkojumu - tādas drošības sistēmas kā krītošās slūžas u.c. -, taču naudas maiņu padarot fiziski ērtāku. Klientu pārrunu telpas savukārt ir funkcionāls jaunums, un var redzēt, kā reizē ar praktiskām vajadzībām mainās arī estētiskie priekšstati. Agrāk viens no demokrātijas instrumentiem bija maksimāla telpas atvērtība, caurskatāmība, un minēto ideju palīdzēja iedzīvināt visaptveroša stikla klātbūtne. Tagad reizē ar procesam veltīto laiku pieaudzis arī darījumu privātums, individuālo pārrunu kabineti ir savstarpēji nodalīti, konfidencialitātes labad īpašu uzmanību pievēršot akustikas problēmām. Saikne ar pārējo telpu ir tikai šaura stikla strēle līdzās durvīm, kas ļauj novērtēt, vai konkrētajā brīdī kabinets nav aizņemts. Tostarp pārrunu telpas nav arī slepenie kambari - logi ārsienās saglabā komunikāciju ar vidi. Par vizuālajiem izteiksmes līdzekļiem: kaut arī interjera noformējums ir pilnībā mainījies, saglabājies tumšs sienu krāsojums. Ievērojot to un vēl faktu, ka pilsētas centra nama pirmajā stāvā, sevišķi pagalma pusē, ir nepietiekams dabīgais apgaismojums, īpaša vērība pievērsta mākslīgajai gaismai un lokālajiem gaismas avotiem. Korporatīvie standarti nav nolasāmi ne iekštelpas krāsās, ne formās - kliedzoša to izrādīšana tiek uzskatīta par sliktas gaumes zīmi -, atpazīstamību un piederību uzņēmums cenšas ilustrēt ar citiem, izjūtās balstītiem paņēmieniem, piemēram, radot bankas kluba gaisotni. To uztur tumšās sienas un izvēlētais siltais apgaismojums, interjers izvairās no aukstām, atstarojošām virsmām un tiecas pēc psiholoģiska komforta gan iestādes apmeklētājiem, gan darbiniekiem. Pārrunu telpām meklēts katrai atšķirīgs vizuālais kods, oriģināli projektētas masīvkoka mēbeles no Latvijā augošu koku koksnes (individuāli dizainēts ir viss nestandarta aprīkojums: sienu paneļi, uzgaidāmās zonas lete, grāmatplaukti, interaktīvo virsmu statīvi, īpaši izstrādāta arī telpu navigācijas sistēma) apvienotas grupās ar starptautiski pazīstamu dizaina zīmolu izstrādājumiem - reizē ar to bankas apmeklējums var izvērsties par dizaina klasikas mācībstundu un piedzīvojumu.