Pamestās un nolaistās Padomju Latvijas laika sūkņu stacijas atdzimšana sākās kā stāsts par plašumu un linearitāti.
Radošo pakalpojumu centram ir savdabīga vakara dzīve – arī izteiksmīgs vakara tēls tuvos, tālos, augstos un zemos skatos.
Koncertzāle apliecina arvien biežāk Latvijas arhitektūrā manāmo tendenci domāt par katru ēku kā pilsētas kopējā auduma sastāvdaļu, nevis atsevišķu pašpietiekamu telpisku objektu.