Mellužu koncertdārzs

Līdzīgi kā citās Latvijas brīvdabas estrādēs, arī Mellužu koncertvietā gluži kā krustcelēs satiekas kultūra, daba, pilsētvide un vietējā kopiena. Tām pievienojas ievērojams vēstures stāsts. Mellužu estrāde ir vēsturiskās Jūrmalas koncertdzīves vienīgā lieciniece - viena no piecām kūrortpilsētas koncertdārzu estrādēm un viena no vairākām, kas reiz atradusies Mellužu parka teritorijā un saglabājusies līdz mūsdienām. Estrādes koka karkasā iekārtā kupola konstrukcija, kuru no trim pusēm aptver aizskatuves telpa, ir celta 1939. gadā, un tā uzskatāma par Latvijā vienīgo vēsturiskā gliemežnīcas tipa brīv­dabas koncertvietu.

Koncertdārzs jau tālā pagātnē bijis iemīļots galamērķis Latvijas kultūras pārstāvju aprindās, jo īpaši komponistu vidū, kurus šurp vilinājis Mellužu klusums. Mūsdienās jūrmalniekiem šī aizvien ir mīļa vieta, kuras rekonstrukcijas darbu noslēgums zaļajā strēlē starp Mellužu un Strēlnieku prospektiem tika gaidīts ar nepacietību.

Paredzētā kultūras programma šogad estrādē gan izpalikusi, taču, kā atgādina projekta līdzautore Māra Ābele, «ēkas dzīvo ilgāk par pandēmijām». Krietnu laiku tā jau nodzīvojusi, turklāt turējusi taisnu muguru par spīti laika zobam, kura ietekmē ēkas viena sāna plakne jau bija sašķiebusies. Arī trupe vien pāris gadu laikā kopš tehniskās apsekošanas 2013. gadā un darbu uzsākšanas 2018. gadā ēku bija skārusi ar lielu jaudu.

Teritorijas labiekārtojums. Telpiski izirstošs ģeometrisks zīmējums

Arhitektu birojam «Jaunromāns un Ābele» kultūras objektu kontekstā jau bijusi vērā ņemama pieredze ar Dzintaru koncertzāles rekonstrukciju un restaurāciju. Mellužu estrādes gadījumā līdzās estrādes ēkas restaurācijas darbam un t.s. Piena paviljona rekonstrukcijai biroja uzdevumā ietilpa arī apkārtējās teritorijas labiekārtošana. Tā kompozicionāli attīstīta ortogonālā labiekārtojuma sistēmā, proti, estrādes teritoriju jeb koncertdārzu organiski iepludinot esošajā 19. gadsimta beigās izveidotajā parkā. Tas darīts, prātā paturot pretim akustiskajai gliemežnīcai izkārtotā Piena paviljona vēsturisko atrašanos uz centrālās simetrijas ass. No šī asējuma atvasināts regulārais dalījums - stādījumi, kas veidoti kā ģeometriski skaidrs zīmējums, izriet no Piena paviljona ortogonālās struktūras un telpiski izirst parka zālājā. Savukārt jauno betona plākšņu iesegums transformējas apstādījumos - stingrās cirptu krūmu līnijās un baltu ziemciešu kvadrātos.

Koncertdārza princips

Lai estrādes laukumam piešķirtu koncertdārza izsmalcinātību, skatītāju podests un celiņi veidoti no lielizmēra ģeometriskām tonētā betona plāksnēm. Brīnišķīgu akvareļkrāsu rotaļu tonētais betons izspēlē lietus laikā, kad «iekrāsojas» tumšāks, - rozīgi violetais ieklājums iemanto piesātinātāku toni, bet pelēkais kļūst melns. Drošības apsvērumu dēļ ieklājums veidots ar pretslīdes faktūru. Tāpat, lai panāktu koncertdārza sajūtu, solu dalījums apzināti veidots tā, lai vietas līdzās būtu iespējams ieņemt nelielām cilvēku grupām - ģimenēm un draugu kompānijām (124 soli, 620 sēdvietas). Šāds princips noskatīts vēsturiskajās Jūrmalas koncertdārzu fotogrāfijās un apstiprina 19./20. gadsimta mijas koncertdārzu īpatnību, kad koncerti uz estrādes skatuves kalpoja tikai kā muzikālais fona noformējums vakara pastaigām un kopābūšanai dārza teritorijā. Savukārt mūsdienu estrādes dzīves specifikai atbilstošs izraudzīts skatītāju platformas augstums - tā, lai skatuve būtu labi pārredzama arī no Piena paviljona puses un perpendikulārajā labiekārtojuma sistēmā.

Piena paviljons. Jauna substance ar vēsturisku sajūtu

Otrs jaunpienesums Mellužu estrādes teritorijā ir Piena paviljona rekonstrukcija. Paviljona forma saglabāta tā pati vēsturiskā - ar diviem pergolu spārniem abpus centrālajam apjomam. Pergolu atjaunotajos koka treļļos tagad kāpelē vīteņrozes, kas pēcpusdienas saulē uz zemes zīmē brīnišķīgas ēnas. Līdzšinējās U veida pergolas nojumes dolomīta kolonnas tagad aizstāj betona kolonnas ar kanelūrām. Vertikālās gropes kolonnu stāvos veido brīnišķas gaismēnas, savukārt betona dabiskā transformācija līdzi laikam piešķir struktūrai īpašu noskaņu. Jumta konstrukcijas risinājumā nav nevajadzīgu pārkaru - jumta mala veidota taisna un tieva, kas liecina par labu detalizācijas pakāpi. Gan kolonnas, gan jau minētās laukuma klājumā izmantotās betona plāksnes ir vietēja ražojuma, tāpat kā soli un aizskatuves mēbeles.

Aizskatuve ar vasarnīcas sajūtu

Īpaša Mellužu estrādes ēkas pieredze, ko var izbaudīt tikai skatuves mākslinieki un aizskatuves darbinieki, ir aizkulišu telpa. Aprīkota ar visām nepieciešamajām ērtībām, tā saglabā vēsturiskajām koka vasarnīcām raksturīgo iekštelpu sajūtu. Siltu, tajā pašā laikā vēsinošu. Logi, kas izgatavoti kā replikas vienam nezudušajam oriģinālam, skatam ierāmē gleznainus fragmentus no kopējā parka zaļuma. Aiz monohromi gaiši krāsotajiem dēlīšiem paslēpts izmanīgi veiktais vietējo meistaru un būvgaldnieku darbs, kas paredzēja gan konstrukciju labošanu, gan protezēšanu. Atbilstoši vides pieejamības nodrošināšanai ieeja aizskatuvē no ziemeļu puses aprīkota ar pandusu, bet ieejas durvis no zemes līmeņa paceltas uz iekštelpu grīdas līmeni, ārpusē izveidojot jaunus ieejas pakāpienus ar lieveni. Īpašu autentiskuma sajūtu un savdabīgu optisku rotaļu izspēlē saglabātā ēkas šķībā plakne, kas iekštelpās eksponējas pavisam uzskatāmi.

LatvijasArchitektūra #4(149)/2020

• labelJūrmala
• labelMelluži
• labelestrāde