Jaunuzceltā nama Valkas un Veru ielas stūrī īpašniekiem arhitektu piedāvātais ēkas nosaukums Siets nelikās pievilcīgs, un nams tika nosaukts par Quadrus, it kā attaisnojot tā vizuālo sadalījumu daudzos neregulāros kvadrātos. Un tāpēc projekta autors vairs nevienam nestāsta par sākotnējo ieceri - ēkas apdarē lietot kokmateriālus no divām vecām koka mājām, kuru būvniecībā izmantoti pa Daugavu atpludināti baļķi un dēļi un kas atradās uz šī apbūvējamā gruntsgabala netālu no Andrejostas un tika nojauktas. Diemžēl no idejas par vēsturiskā materiāla izmantošanu nācās atteikties, jo vecie dēļi gāja zudumā, un to vietā jaunās ēkas būvniecībā tika izmantots uz alumīnija profiliem stiprināts mūsdienīgais, impregnētais, izturīgais lapegles koks no pamatapjoma atrautā konstrukcijā, kas kā zvejnieka tīkls jeb siets uzmests virsū ēkai, veidojot tās īpašo ietvaru.
Zem koka sieta atrodas stiklots četrstāvu apjoms ar akcentētu stūri piektā stāva līmenī, tādējādi turpinot Rīgas vēsturiskajai apbūvei raksturīgo veidu ielu krustojumā esošās ēkas, kas skatāmas no vairākām pusēm, iezīmēt ar vertikālu dominanti. Stūra apjoms nelielā slīpumā ir izvirzīts uz āru, augšējā daļā veidojot manāmu paplašinājumu, gluži kā torni vai bāku. Sākotnēji bija paredzēts, ka ēka atradīsies labi uztveramā kvartāla stūrī, no tās pavērsies skats uz Viesturdārzu jeb Dziesmu svētku parku, taču Valkas ielas pretējās puses apbūve tika papildināta ar jaunbūvi, kuras novietnei kompromiss netika panākts, un līdz ar to daļai dzīvokļu ar plašajiem logiem skats uz parku ir aizsegts. Tomēr ēkas kopskats ir gaisīgi viegls, jo stikla mirdzums rada viengabalainības sajūtu, bet šķautņainās fasādes koka apdare ir kā ietvars slīpētam pusdārgakmenim.
Pret pagalmu Quadrus būvapjoms paaugstināts līdz pieciem stāviem, kāpumu veidojot saskanīgu ar Veru ielas blakus ēkas jumta slīpumu. Pagalms ir neliels, bet pietiekami saulains, jo vērsts uz dienvidrietumu pusi, savukārt kuplās koku lapotnes, kas paveras skatam no kaimiņu dārziem, rada zaļas pilsētas oāzes sajūtu. No pagalma puses dzīvokļiem ierīkoti balkoni, kas vienlaikus sniedz arī noēnošanas risinājumu, augšējā stāva balkonu sedz rulložalūzija, kas tiek izmantota pēc vajadzības. Pagalma pusē sienas ir siltinātas un apmestas, bet to krāsojums ir gaiši pelēks, uz kura izceļas tumšie logu rāmji, durvis un balkonu margas. Balkonus klāj dabīgā koka dēļi, kam gan mūsu klimata apstākļos var būt visai īss lietošanas periods, tomēr to dabiskums ir vērā ņemama vērtība.
Pagalms, norobežots ar augstām sienām pret kaimiņu gruntsgabaliem, izceļas ar gaumīgu vienkāršību. Daži vīteņaugi uz žoga no kaimiņu dārza un dekoratīviem oļiem nobērtas apmales ietver bruģētu laukumu, kura centrā iebūvēta mehāniskā apgriešanās platforma apļa formā. Tā ļauj pagriezt automašīnu vajadzīgajā leņķī, lai varētu iebraukt garāžā, kas iekārtota ar automātisko BOX-Parking tipa divstāvu parkošanās sistēmu astoņām automašīnām. Nelielais gruntsgabala izmērs licis autostāvvietu jautājumu risināt ēkas būvapjoma ietvaros, izvēloties šāda veida parkošanās sistēmu, kas, protams, prasīs līdzekļus tās uzturēšanā un apkopē, taču tas attaisno sevi, salīdzinot ar pazemes autostāvvietas iekārtošanas darbu izmaksām un sarežģītību. Zem nelielas mājas daļas izbūvēts pagrabstāvs tehniskajām telpām. Privātām noliktavām telpas gan nav paredzētas, diemžēl trūkst arī velosipēdu novietnes, kas pilsētas ikdienas dzīvē jau kļuvusi par nepieciešamību.
Pagalmiņā automašīnu stāvēšana nav paredzēta, tas vienmēr ir brīvs un tīrs, bet vakaros - gaiši izgaismots. Iekļūšana pagalmā ir gan no pašas ēkas, gan caur iebrauktuvi no Veru ielas puses. Automātiski veramo vārtu apdare risināta fasādes apdares stilistikā, veidojot saskanīgu metāla stieņu un koka dēļu kompozīciju. Tāda izmantota arī līdzās esošajiem gājēju vārtiem, kas ikvienam jāatver, lai iekļūtu ēkas koplietošanas telpās.
Virs Veru ielas puses iebrauktuves otrā un trešā stāva līmenī kopapjomu papildina stiklots erkers, kas ceturtā stāva līmenī kļūst par balkonu, bet «vienu logu tālāk» fasāde nelielu lodžiju veidā iedziļinās. Pret Valkas ielu vērstā ielas fasāde zem koka konstrukcijas ir vienlaidus gluda. Stikla paneļu stiprinājums ir bez lielām salaiduma vietām, un arī tām daļām jeb logiem, kurus vēdināšanas nolūkos iespējams atvērt, izmantots mehānisms, kas stikla plakni tikai nelielā attālumā izvirza uz āru. Ēkas energoefektivitāte, neskatoties uz lielo stiklojuma platību, ir samērā augsta, to nodrošina uzstādītā energoefektīvā Schüco trīskameru logu sistēma. Ielas fasādes apakšējā daļa nosegta ar pelēki krāsotām skārda plāksnēm, kas vienlaikus ir gan izturīgas un vizuāli pievilcīgas, gan pasargās ēkas pamatus no ziemā pieredzētajām sālsūdens šļakatām, īpaši no Valkas ielas puses, kur esošais trotuārs ir visai šaurs, bet mašīnu satiksme - liela. Pelēki krāsots skārda valcprofils izmantots arī jumta un stūra apjoma augšējās daļas apdarē.
Ēkā plānoti desmit dzīvokļi, bet pirmais stāvs paredzēts komercdarbībai. Divos zemākos dzīvojamos stāvos ir trīs dzīvokļi katrā, bet ceturtajā un piektajā stāvā ir divi dzīvokļi. To lielums no 63 līdz 109 m2, galvenokārt atvērtā tipa plānojums. Apdarē izmantoti dabīgi koka materiāli, sienām izvēlēts gaišs krāsojums. Katram dzīvoklim ir individuāli siltuma un ūdens skaitītāji, kā arī ventilācijas gaisa rekuperatora iekārta gaisa apmaiņai. Lielajam piektā stāva stūra dzīvoklim nr. 10 dzīvojamās istabas plānojums, griestu augstums un stikla sienu slīpums piešķir īpašu pievilcību. Savukārt abiem piektā stāva dzīvokļiem ir pieejamas nelielas jumta terases un līdz ar to skats uz apkārtni.
Kāpņu telpa ieplānota ēkas pagalma stūrī, bet lifts ir brīvstāvošs, lai nebūtu saskarsmes ar dzīvojamo telpu sienām. Nelielā, kompaktā, gaiši krāsotā kāpņu telpā betona trepju margas gatavotas no metāliskā sieta ar dabiskā koka lenteri. Koks izmantots arī dzīvokļu durvju platajās apmalēs, veidojot kontrastu starp gaišajām sienām un tumšo koka toni. Cerot uz mājas iemītnieku savstarpēju uzticēšanos un apsardzes drošību, pirmā stāva hallē atrodas vaļējs plaukts korespondences saņemšanai - katram dzīvoklim sava numurēta «šūniņa». Pirmā stāva koplietošanas telpās izvietoti lakoniskas, cilindriskas formas apgaismes ķermeņi, bet kāpņu telpās apgaismojums iestrādāts griestu plaknēs. Dienas laikā kāpņu telpās gaisma ienāk caur logiem, kas vērsti uz pagalma pusi. Kopumā nekā lieka.