Teksts: INĀRA APPENA, MG. ART. Foto: INDRIĶIS STŪRMANIS
Dodoties no Centrālās stacijas pa Marijas un tālāk A. Čaka ielu, pārsteidz, kā šī pilsētas daļa spēj dzīvot bez kokiem, zāles un puķēm, līdz skatam paveras viens no savulaik rīdzinieku iemīļotajiem Rīgas parkiem - Ziedoņdārzs. 30. gados pēc «Rīgas dārzu un parku» direktora Andreja Zeidaka projekta iekārtotais 6,5 ha lielais parks ir Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Savulaik Ziedoņdārzā atradusies skaista strūklaka ar četrām tēlnieces Martas Langes veidotām varžu skulptūrām, arhitekta Voldemāra Zaķa estrāde un atpūtniekus priecējuši puķu stādījumi. Tas viss ir gājis zudībā; Ziedoņdārzs tagad ir visai nožēlojams, lai gan tas ir viens no parkiem, kur atļauts sēdēt zālājā. Kopš rudens, pateicoties saviem jaunajiem kaimiņiem, kuriem tas ir devis skanīgu nosaukumu «Ziedoņdārza mājas», vecais dārzs sāk atgūties no aizmirstības un lēnām atdzimt.
«Ziedoņdārza māju» projekts ieguvis pirmo vietu konkursa «Labākais jaunais projekts 2007. gadā» nominācijā. SIA «Dommo» uzsver, ka projekta prioritāte ir ne tikai 5835 kvadrātmetri aiz koda atslēgām iežogotās dzīvojamās teritorijas, bet arī apkārtējās pilsētvides kvalitāte. Ziedoņdārza sakopšana un parka zudušo objektu atjaunošana ir viena no attīstītāju atbalstītajām iecerēm, kas tiks realizēta kopā ar «Rīgas dārzu un parku» direkciju. Tā, piemēram, parka strūklakas atjaunošanai SIA «Dommo» ziedojis Ls 10 000, bet bērnu rotaļu laukuma uzlabošanai Ls 5000.
Vietā, kur kādreiz slējās sen aizmirstās Leizera Jakobsona, vēlāk - «1. maija», apavu rūpnīcas korpusi, nu atrodas jauns dzīvojamo un biroja ēku komplekss «Ziedoņdārza mājas», ko veido trīs ēkas - divas jaunbūves un viena pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījuma saglabāta un atjaunota divstāvu koka ēka, kas kā visnotaļ savrups un gan stila, gan laika ziņā atšķirīgs veidojums cenšas savienot A. Čaka ielas vēsturisko un mūsdienu apbūvi, jo ēkas krāsojums un apdare pielīdzināta kompleksa jaunajām ēkām. Šī nelielā ēka paredzēta kāda biroja vajadzībām, tāpat kā pret Čaka ielu vērstās jaunbūves pirmais un otrais stāvs, kas pieejami tirdzniecības un sadzīves pakalpojumiem.
Pārējas divas - viena otrai pretī novietotas, bet savstarpēji nesavienotas daudzdzīvokļu ēkas - veido nelielu slēgtu pagalmu, kas iecerēts kā iedzīvotāju atpūtas zona, kurā iebraukšana ar automašīnām nav paredzēta. Šim nolūkam kalpo apakšzemes stāvvieta 138 automašīnām, kas iekārtota zem ēku kompleksa. Ieeja dzīvokļos plānota tikai no slēdzamā pagalma puses, kur turklāt tiek veikta videonovērošana. Īrniekiem pagalmā paredzēti ērti koka soliņi, daudz apstādījumu koka puķu kastēs, kurās dažviet paredzēts apgaismojums, un bruģēti celiņi.
«Daba ienāk pilsētā» ir viens no «Ziedoņdārza māju» moto, kas mākslinieciski realizēts, katrā no sešām kāpņu telpām pirmajā stāvā novietojot dekoratīvu keramikas panno ar neparastu augu atveidiem. Autores ir keramiķes Gundega Ozola un Aija Liskupa (aprakstu sk. «Latvijas Architektūra» Nr. 6 (74)/07 «Brīnumaugi Ziedoņdārzā»). Šī ir viena no «ekstrām», ko labprāt izrāda attīstītāji, jo ēku noformējums ar oriģināliem mākslas darbiem Rīgā nav bieži piekopta prakse.
Ēku būvkonstrukciju veido monolīta dzelzsbetona karkass, mūrētas ārējās un dzīvokļus atdalošās sienas. Lielo logu stiklojumam - stikla paketes kombinētajos alumīnija un koka profilos. Ēku pievilcība slēpjas to monolītajā viengabalainībā, ko spilgtina pelēkās un oranžās krāsas klasiskā saspēle un stiklu spoguļefekts. Kā zināms, logi ir mājas acis, bet «Ziedoņdārza mājās» to ir ļoti daudz un tās ir lielas, līdz pat grīdai, kas neļauj sūdzēties par gaismas trūkumu. Kaut gan - ņemot vērā mūsu sabiedrības ieradumus un mentalitāti, pirmā stāva līmenī un ar skatu uz pagalmu šie lielie logi varētu arī nebūt apsveicami.
Individualitāti «Ziedoņdārza mājām» piešķir to dažādais plānojums, atsevišķas ieejas dzīvokļos pirmā stāva līmenī, kā arī balkoni, lodžijas vai terases visiem dzīvokļiem. Ēku kompleksā iekārtoti 105 dzīvokļi un biroji, kuru platība ir no 44 līdz 142 kvadrātmetriem. Lielākie ieguvēji ir tie, kuru logi iziet uz dārzu, nevis iekšpagalmu vai ielu, jo tur nekā vairāk par putekļiem un mašīnu troksni nav. Tas, protams, neattiecas uz potenciālajiem veikalu un biroju īpašniekiem, kam svarīgāka par skaistumu ir pieejamība.
Dzīvokļi jaunajiem īpašniekiem tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari, kas vannasistabās paredz siltās grīdas, sienu flīzējumu līdz griestiem, kvalitatīvu santehniku un pieslēguma vietas sadzīves tehnikai. Dzīvojamās istabās un guļamistabās ieklāts ozolkoka parkets, bet virtuves zonās - flīzes. Sienas krāsotas ar ūdens emulsiju, kas ļauj īpašniekam dot vaļu fantāzijai un viegli mainīt telpas koptoni.
Betons, stikls un koks ir trīs pamatelementi, kas izmantoti abu ēku vizuālajā tēlā un konstrukcijās, lai gan to plānojums ir visai atšķirīgs. A. Čaka ielas malā esošā ēka ir par vienu stāvu zemāka un tai ir interesanta kompozīcija no abām pusēm, tajā izmantota taisnstūra apjomu saspēle. Brūnais koka dekoratīvo paneļu apšuvums ir niansētāks, ne tik vertikāli stingrs un noteikts kā mājai Ziedoņdārza pusē. Iekšpagalmā dažiem ielas puses mājas pirmā stāva dzīvokļiem ir atsevišķas ieejas un nelielas terases, kas norobežotas ar puķu kastēm. Tas dod iespēju veidot savu privāto teritoriju kopējā pagalmā, taču vēl ir jautājums - vai tā funkcionēs atbilstoši arhitekta iecerei. Toties plašās terases ēku augšējos stāvos, it īpaši tās, kas vērstas uz Ziedoņdārza pusi, īpašniekiem jau ļauj baudīt visus tos jaukumus, ko sola dzīvošana līdzās parkam. Terases izliktas ar koka dēļu klājumu, turpinot ieceri par maksimāli dabisku materiālu izmantošanu.
Rīga tiek uzskatīta par visai zaļu pilsētu ar daudziem parkiem un skvēriem, tomēr jebkura iespēja dzīvot tieši līdzās kādai no pilsētvides zaļajām rotām tiek uzskatīta par īpašu privilēģiju, jo tur ir svaigāks gaiss, iespējas pastaigāties gan ar bērniem, gan mājdzīvniekiem, ieklausoties «urbanizēto» putnu dziesmās. Lai gan dzīvokļu tirgus šobrīd ir visai piesātināts, «Ziedoņdārza mājām» ir visas iespējas kļūt par iekārotu dzīves vietu.
