Teksts: RAIMONDS SAULĪTIS, arhitekts. Foto: MARTINS KUDRJAVCEVS
Konkurss
Projekts «Duntes biroji» sākās pirms septiņiem gadiem, kad «ELL nekustamie īpašumi» 2001. gadā sarīkoja starptautisku arhitektūras konkursu par labāko risinājumu biroja ēkai zemes gabalā Rīgā, Duntes un Skanstes ielas krustojumā; adrese ir Duntes iela 6. Konkursā piedalījās arhitektu biroji no Latvijas un Somijas.
Skiču sacensībā uzvarēja arhitektu birojs «Arkkitehtitoimisto Tuomo Siitonen», idejas autors bija profesors Tuomo Sītonens (Tuomo Siitonen, SAFA). Arhitekts, kura vadībā ir īstenoti tādi ievērības cienīgi projekti kā Joensu bibliotēka (1992), Somijas vēstniecības ēkas Krievijā paplašināšana (Maskava, 1991-1995), Porvo bibliotēka (1997-1999), «Nokia» Izpētes centrs (Helsinki, 1999) u. c.
Autortiesības
Konkursa organizētāji izvēlējās Sītonena piedāvājumu, kas visoptimālāk izvietoja biroju platības atvēlētajā teritorijā. Projekta galvenais princips: ēku veidot kā divu apjomu kompozīciju ar ātriju, kas ļauj dziļākajā ēkas apjomā ievadīt «otro» gaismu. Pēc konkursa pasūtītāju sadarbība ar autoriem turpinājās. Tika pasūtīta konkursa skices detalizācija, to papildinot ar precizētiem biroja plānojumiem, detalizētiem risinājumiem un teritorijas labiekārtojumu. Tomēr projektēšana nevedās raiti un «ELL nekustamie īpašumi» vienojās ar Sītonenu par skices atpirkšanu un tās nodošanu citiem arhitektiem tālākai attīstībai, bez pretenzijām par iespējamām turpmākajām izmaiņām. Šis solis bija nepieciešams arī tādēļ, ka Latvijā nav iespējams praktizēt ārvalstu arhitektam, kurš šeit nav sertificēts un kurš nav saņēmis licenci uzņēmēj darbības veikšanai.
![]()
Būvnieks kā pasūtītājs arhitektam
Ēkas un zemes īpašnieki ir «Zeltiņi M», bet projekta attīstītāji - «ELL nekustamie īpašumi», kas ir «Merko Group» meitasuzņēmums; ēkas metu pasūtīja būvniecības kompānijai «Merks», kas savukārt to pasūtīja «AP birojam». Pēdējais arhitekta Andreja Putniņa vadībā izstrādāja ēkas tehnisko projektu ar ēkas iekšējiem inženiertīkliem un būvkonstrukcijām. Ārējo tīklu projektēt tika pasūtīts atsevišķi inženieru birojiem.
Skice bija «ELL» īpašums, un kompānija varēja veikt sev vēlamās izmaiņas, tomēr latviešu arhitekta nostāja bija, ka tehniskā projekta attīstības posmā visas izmaiņas jāpārrunā un jāsaskaņo ar somu arhitektu - idejas autoru. Projektēšana notika ciešā sadarbībā un pārrunās starp īpašnieku, pasūtītāju, būvnieku un arhitektiem. Viegli iedomāties, kā tika balansēts starp arhitektūras kvalitāti un būvniecības racionalitāti, tomēr kompromisu meklēšana esot bijusi abām pusēm pieņemamās robežās. Racionalitātes labad gan tikušas veiktas vairākas un pat būtiskas izmaiņas, kas visumā saskaņotas ar Somijas meistaru.
Ēka
Sākot pirmsskiču projekta lokalizēšanu un tehniskā projekta izstrādāšanu, būvniekiem bija vairāki precizēšanas un racionalizācijas priekšlikumi. Tika veiktas izmaiņas, arī fundamentālas, piemēram, kolonnu tīkla un pārseguma biezuma maiņa. Tas ietekmēja gandrīz visus iepriekš izstrādātos zīmējumus, mainīja telpu dalījumu un līdz ar to - ārējās fasādes. Galvenā fasāde pret Duntes ielu gan iespēju robežās ir saglabāta kā sākotnējā skicē, bet pārējās - pārveidotas.
No sākotnējās skices kā nemainīgs ele-ments ir saglabāts stiklotais segtais ātrijs starp diviem biroja korpusiem. Tā ir būtiska ēkas koncepcijas sastāvdaļa, jo darba telpas ir vērstas arī uz iekšpusi. Ugunsdrošības normām atbilstošs stiklojums prasīja ievērojamas investīcijas, bet šajā jautājumā latviešu arhitekts neļāvās kompromisiem - stiklotam ātrijam 35 metru augstumā bija jābūt kā sākotnēji paredzēts!
Biroju nama pirmajā stāvā var iekļūt no divām pusēm: no Duntes ielas un Skanstes ielas. Ātrija vidū atrodas ēkas administrācijas centrs un uzgaidāmā zona pirms biroja centrālajiem vertikālajiem savienojumiem - četriem liftiem. Pie ieejas izvietota ēdnīca. Daļēji iedziļinātas šajā stāvā un arī vienu stāvu zemāk izvietotas autostāvvietas (kopā ap 100 mašīnām) ar nokļūšanu uz centrālo zemes stāvu.
Biroju plānojumam ir moduļveida princips; ēkā, kur katra stāva kopējā platība ir 2200 m2, ir konkrēta daudzuma un sadalījuma telpas. Plānojums un visas komunikācijas ir paredzētas tā, lai pēc konkrētu īrnieku vajadzībām starpsienas varētu gan papildināt, gan noņemt. Tāpēc arī biroju konfigurācijas ēkā atšķiras. No lielu kompāniju birojiem, kas izmanto visu vai gandrīz visu stāvu - kā «Statoil» vai «Samsung» - līdz mazākiem uzņēmumiem, kas īrē, piemēram, vienu darba telpu.
Arī biroju iekārtojums bijis iespējams dažāds. Kompānijām, kuras savlaicīgi pieteicās, bija iespējams pašām veidot biroju interjeru, kas tika saskaņots ar attīstītājiem un ēkas arhitektiem. Ēkas koplietošanas telpu un tipisko biroju iekārtojumu attīstītāji pasūtīja atsevišķai interjeru veidošanas kompānijai. Interjers gan nav saskaņots ar somu autoru, bet radīts saziņā ar latviešu arhitektu un īpašniekiem.
Var apgalvot, ka biroja ēka projektēta, lai atbilstu īpašumu kompāniju izveidotajai klasifikatora klasei A. Tas nozīmē, ka birojs atbilst vismaz 16 no 18 noteikumiem, tādiem kā attālums no centra, sabiedriskā transporta sasniedzamība, kā arī specifisks inženiertehniskais aprīkojums: gaisa apmaiņa un kondicionēšana, ēkas vadības sistēma (BMS) u. c.
Vai būvnieks kā pasūtītājs ir laba prakse?
Dažādās valstīs ir dažāda pieredze. Lai arī ārvalstu tendences un straujā attīstības dinamika ienes jaunas vēsmas, projekta attīstības modelis, kur tā īpašnieks un attīstītājs ir vienā komandā ar būvniecības kompāniju un pasūta projektu arhitektiem vai inženieriem, Latvijā nav izplatīts. Katrā ziņā tas sastopams salīdzinoši mazāk nekā modelis, kur projekta īpašnieks un arhitekts ir vienā komandā un būvniecības kompānija ir tikai idejas realizētāja.
Pašreiz Latvijā nav kvalitatīvu un spožu arhitektūras paraugu, kas attīstīti pēc pirmās shēmas; domājams, ka, palielinoties konkurencei būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū, šādā modelī tomēr varētu sasniegt lietotājam vēlamos rezultātus.
Kurš ir autors, un vai saglabāta ideja?
Lai arī izmaiņas bija būtiskas un «AP biroja» ieguldījums bijis proporcionāli lielāks nekā sākotnējās idejas autoru piepūle, Andrejs Putniņš, skaņojot projektu būvvaldē, Tuomo Sītonenu minējis kā autoru, jo sākotnējā skices ideja ir saglabāta un turēta «dzīva». Projekta attīstītāji uzskata, ka visas «lielās lietas» - siluets, plānojuma koncepcija, moduļveida biroji - ir saglabātas no konkursā iegūtā biroja ēkas meta. Atkāpes sākotnēji ir saskaņotas ar idejas autoru un arhitekta pieminēšana būvprojekta izstrādāšanā ir korekta.
Vai tāpēc varētu apgalvot, ka Rīgā ir pa-rādījusies ēka ar izcilu, Somijai raksturīgu izsmalcinātu arhitektūru, pārliecinoši funkcionālu, lakonisku, ar augstu būvniecības kvalitāti un labu materiālu lietojumu? Tehniskā nodrošinājuma ziņā ēka ir neapšaubāma novitāte Latvijas tirgū, jo labi aprīkoti biroji pie mums vēl ir retums. Tomēr, lokalizējot projektu un veicot racionalizāciju būvniecības procesā, ēka uz «augsto arhitektūru» nevar pretendēt. Kaut kā ir pietrūcis detaļās un smalkākos risinājumos. Ēka ir ieguvusi vietējās arhitektūras vaibstus un ir tipisks pēdējo laiku Rīgas biznesa produkts, par kuru var teikt tikpat daudz laba, cik kritiska.
