Katram, kas pabijis ēkās, kur ikdienu pavada policisti, ir savs stāsts, kas parasti ir tikpat traģisks kā policistu algas. Ļodzīgas mēbeles, noplukušas vēsturisko namu vai padomju laika būvju sienas, brūkošas trepes, ar pufētu dermatīnu apsistas kabineta durvis un neiztrūkstošā tualete gaiteņa galā ar pilošu aukstā ūdens krānu. Tā nav nedz Ludza, nedz Lutriņi. Tā joprojām ir daudzu LR Iekšlietu ministrijas (IM) ēku ikdiena Rīgā.
Līdz ar administratīvo ēku kompleksa izbūvi Gaujas ielā 15, Rīgā, pamazām tiek īstenota daudzo IM iestāžu un funkciju racionāla apkopošana vienā kompleksā. Vadoties pēc pasūtītāja izstrādātā projektēšanas uzdevuma, komplekss, kas ietver gan vairākas jaunbūves, gan ēku renovāciju, tapis birojā «Sarma&Norde». Projekta arhitekte Gunta Grikmane stāsta, ka darbs pie skiču projekta sākts jau 2002. gadā. Tad sekojis divu gadu pārtraukums, tehniskā projekta izstrāde un pirmās kārtas būvniecības darbi, kas pabeigti 2008. gada pavasarī.
Kompleksa robežas aizstiepjas līdz pat Gaujas un Tēraudlietuves ielai, taču pirmajā kārtā nodotās jaunās ēkas pieejamas no Čiekurkalna 1. garās līnijas, mainot ar Rīgai tipisko vēsturisko ūdenstorni iezīmētās ielas raksturu. Agrāk ielas ainavu veidoja koku ieskauta mazstāvu apbūve, bet jaunā kompleksa mērogs ieviesis citus principus. Romantiķi, iespējams, nopūtīsies, tomēr jāatzīst, ka stiklotās ēkas, īpaši - pret ielu pavērstā IM galvenā ēka, sniedz zināmu gandarījumu, ka rajons attīstās, kļūstot par mājvietu valsts iestāžu administratīvajam nevis kādam komerccentram. Paši jauno ēku lietotāji savukārt beidzot varēs taupīt līdzekļus un laiku, nemētājoties pa neskaitāmām vēsturiskajām ēkām. Daudzas funkcijas pamazām tiek izvietotas vienkopus, teritorijā ir ērtas stāvvietas apmeklētāju, darbinieku un operatīvajam transportam, turklāt nav zaudētas pilsētas centra ērtības, kas ātri sasniedzamas ar publisko transportu.
Galveno ēku ansambli veido trīs funkcionāli atšķirīgas būves. Galvenās fasādes labajā pusē ved durvis uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kas ir vienīgā publiski pieejamā zona. Kompleksa sirds ir IM ēka, kas veic gan ministrijas biroju ēkas, gan reprezentatīvu funkciju. Ēku arhitektūru raksturo caurspīdīgums, kam ir ne tikai praktiska, bet arī simboliska nozīme. Rīgas centrā izvietotie valdības nami sabiedrībā pozicionējas kā mājvieta politiskajai elitei, bet mūsdienu arhitektūra lietu padara daudzkārt demokrātiskāku. Var pat teikt, ka arhitektūras skandinavizācija, kas raksturo šo «Sarma&Norde» darbu, nākusi par labu ministrijas tēlam.
Aiz drošības slūžām IM ēkas iekšpusē paveras visai tradicionāla aina - korekts, mūsdienīgs biroju nams. Tā īpašā zīme ir gaismas izmantojums - lai iepludinātu dabisko gaismu jaunās ministrijas gaiteņos, vietās, kur to atļauj drošības prasības, kabinetu starpsienas ir stiklotas. Visu kompleksā ietilpstošo ēku funkcija un plānojums ir ierobežotas pieejas informācija saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu. Tas projektēšanas gaitā radījis arī kuriozas situācijas - agrāk drošību simbolizēja restes, bet mūsdienās «iziešanu caur stikliem un sienām» var regulēt ar pilnīgi nemanāmiem paņēmieniem. Vēl svarīgāka par fizisku drošību ir datu aizsardzība, un tie, kā zināms, var satilpt pat putekļa lieluma nesējā, līdz ar to normas par logiem vai restēm, kam jābūt tik lielām, lai caur tām nevarētu iznest datora cieto disku, 2008. gadā jau ir novecojušas.
IM ēkā arhitektiem ir izdevies izturēt labas arhitektūras kvalitātes līniju - masivitāti un noslēgtību gaisina caurspīdīgums un apjomu kompozīcija, valsts ēkai netipiski labas ir arī arhitektūras detaļas. Žēl, ka līgums nav paredzējis arhitektu kapacitātes izmantošanu interjera veidošanā, kā rezultātā pat tādas reprezentatīvas telpas kā iekšlietu ministra kabinetu rotā apšaubāmas kvalitātes mēbeles un dekori. Šāda veida taupība, ko atbalsta lētāko piedāvājumu konkursu procedūras, tiešām nav saprotama, jo labs interjera priekšmetu dizains ir ne tikai lietderīgs papildinājums arhitektūrai, bet arī ilgtspējīgs ieguldījums.
Trīs ēku komplekss veido uz iekšu vērstu pakavu, kura centrā izvietotas kopīgi izmantotās funkcijas - moderns konferenču un mācību centrs, liela ēdnīca un kafejnīca, arhīvs u.c. Visi bloki ir savstarpēji savienoti ar stiklotām galerijām, un pārvietošanās ēku robežās notiek tikai darbiniekiem ar dažādu līmeņu identifikācijas kartēm. Gan ielas pusē, gan pagalmā teritorija jau ir zonēta un labiekārtota, radot pabeigta darba un ērtību iespaidu. Darbinieki cerīgi raugās uz nākamajām kārtām, kur viens no ilgi gaidītiem papildinājumiem būs sporta komplekss. Kad visa būvniecība būs pabeigta, Rīga būs ieguvusi līdz šim lielāko valsts iestāžu administratīvo centru, kādam pagaidām nav līdzinieku. Ar jaunu policijas ēku var lepoties tikai Liepāja, plānotas ir arī jaunas IM būves Daugavpilī, Jelgavā u.c.