Teksts: INĀRA APPENA, MG. ART. Foto: INDRIĶIS STŪRMANIS
Tuvojoties skaistajam savrupnamam, kāda sākotnēji nemanāma nianse pagalma plānojumā norāda uz arhitektu apsveicamo pietāti pret senajām Jūrmalas iemītniecēm - staltajām priedēm, kas slejas visapkārt ēkai. Lai vairāki lieli koki netiktu nocirsti, piebraucamais ceļš novirzīts nedaudz pa labi no centrālās ass. Bet pirmā doma, kas ienāk prātā, aplūkojot jaunuzcelto ēku, ir - monumentalitāte. Tādā labā nozīmē. Jo monumentalitāte nav tikai izmēra un formas raksturojums, tā slēpj sevī elegantu vienkāršību un līdzsvarotību. Tā neparedz detaļu pārbagātību, bet atsevišķu efektīgu elementu klātbūtni. Ēkas arhitektoniskā risinājuma autors ir Uģis Zābers.
Lielā ēka ir izteikti simetriska, tai ir horizontāli izstiepts būvapjoms ar akcentētu vidusdaļu un zemākiem sānu jomiem. Līdzsvars jaušams ne tikai proporcijās, kur saskatāms zelta griezums, bet arī ikvienā detaļā. Šeit izmantoti tikai regulāri taisnstūrveida apjomi, lakoniski un stingri, kā arī manāma vairāku vēsturisko stilu pazīmju klātbūtne, kas savulaik bija samērā raksturīga Jūrmalas apbūvei.
Ēkas galvenajā fasādē vairāk uzsvērts grandiozais portāls ar četriem balstiem, lieliem logiem un dekoratīvo cilni augšdaļā. Tajā atpazīstami daudzi mitoloģiski sengrieķu tēli, kas saistīti ar medībām un atpūtu - vīna dievs Bakhs, medību dieve Diāna, nimfas un pāni. Detaļām bagātā un izteiksmīgā ciļņa garums ir aptuveni desmit metri, augstums - 1,6 metri.
Ēku rotāšana ar lieliem tēlniecības darbiem un būvplastiku ir plaši izmantots paņēmiens daudzu vēsturisku stilu ietvaros, bet mūsdienu būvpraksē Latvijā tas ir negaidīts jaunums. Arhitektu ierosinātā mākslas darba izmantošana konkrētajai ēkai rada to senatnīgās garšas sajūtu, kas bija šīs celtnes ārējā veidola virsuzdevums. Ciļņa autors ir tēlnieks Kārlis Alainis.
Tēlnieka darbnīcā ir tapusi arī klasicismam raksturīgā strūklaka mājas priekšpusē. Tā novietota apaļa, bruģēta laukuma vidū - nozīmīgs elements ēkas koptēla uztverē un piešķir namam greznumu. Turklāt šī ir viena no pirmajām ēkām Latvijā, kas krāsota ar īpašu dzelzi saturošu krāsu, kas rada dabisku, samtaini brūnu metāla rūsas toni, ļaujot ticēt, ka ēka te stāvējusi jau gadiem ilgi un ietinusies patinā. Pirmais, ko fasādē pamana, ir gaišais cilnis uz tumšās sienas, bet nākamā detaļa ir logus un arī sānu daļas sedzošie koka slēģi. Tie darināti no līmēta priedes koka, bet kā iedvesmas avots tiek minēta Jūrmalas 20. gadsimta sākuma koka apbūve ar tai raksturīgajām detaļām. Ažūrais renesanses stila ornaments pārvērš smagos koka slēģus filigrānās mežģīnēs. To caurspīdīgais vieglums ir kā līdzsvarojošs pretstats ēkas monolītumam un svinīgumam. Virs slēģiem ierīkotas īpašas lampas, kas diennakts tumšajās stundās tos izgaismo kā patiesus mākslas darbus.
Simetrija valda arī ēkas pagalma pusē, kur tiek daļēji atkārtots centrālā portāla princips ar četriem vertikāliem izvirzījumiem un dekoratīvo cilni augšpusē, taču ir atšķirīgs durvju un logu skaits un novietojums. Fasādes centrā ir iebūvēts āra kamīns, bet terases otrā malā, tieši pretī kamīnam, čalo strūklaka, kas kā liela, pulēta marmora siena norobežo šo atpūtas zonu. Āra kamīn «atspulgs» iekšpusē ir vēl viens kamīns.
Galvenās fasādes pusē skaidri redzamā ēkas simetrija tiek turpināta arī iekšpusē. No nelielas, bet greznas Art deco stilā iekārtotas priekštelpas uz otrā stāva galeriju ved divas vienādas kāpnes. Otrajā stāvā iekārtotas četras guļamistabas un trīs sanitārie mezgli ēkas saimnieku vajadzībām. Pirmais stāvs paredzēts arī omulīgai saviesīgajai dzīvei.
Pirmajā stāvā atrodas deviņus metrus augsta un plaša halle, kas ar savu lielo marmora kamīnu ir visas ēkas aktīvais centrs. No halles ved durvis uz pārējām pirmā stāva telpām: vienā pusē - kabinetu, virtuvi, ēdamtelpu un atpūtas telpu, bet otrā pusē - uz baseinu un sporta un atpūtas zonu ar saunu. Iespaidīgā halle tiek izgaismota ne tikai caur lielajiem sānu logiem, bet arī caur šauru logu joslu griestu daļā. Šī virsgaisma dienas laikā ir ļoti svarīga, jo izgaismo dekoratīvos griestu gleznojumus. Turklāt virsgaismas arhitektoniskais risinājums nav redzams no ārpuses un netraucē ēkas kopskatam.
![]()
Kā uzsver Zābers, ar līdzsvarotām interjera un apdares detaļu - kamīna, durvju ailu, kolonnu, kapiteļu, dekoratīvo dzegu, grīdlīstu - izmēru proporcijām ir iegūta maksimāla telpas monumentalitātes un plašuma sajūta. Pat pielikto gleznu izmēriem ir nozīme. Arhitekti ir visu apdares detaļu autori, bet nama būvniecībā pieaicinātie meistari spējuši kvalitatīvi realizēt visas ieceres. Kā īpaši pārdomāta lieta jāmin halles sienu pilastros iebūvētās skandas, kas ļauj nepieblīvēt telpu ar lietām, kas ir gan vajadzīgas, bet ne vienmēr iederas.
Savrupnama iekārtojuma autore ir interjera arhitekte Evija Sīle, kas spējusi sajust tik dažādo telpu vizuālās nianses un piepildīt tās ar aksesuāriem, kas izceļ un papildina telpu būtību un uzdevumus. Halles varenajam izmēram atbilst itāļu kompānijas «Santa&Cole» centrālā griestu lampa, kas tika īpaši komplektēta šai telpai. Visas durvis hallē rotā smalks metāla režģis Art deco stilā, kas izraudzīts par tās vienojošo elementu. Grīdas pirmajā stāvā klāj itāļu palacco cienīgas pulēta marmora plāksnes vairākos toņos. Kolonnu apdare hallē - t.s. mākslīgais marmors (īpašs dabiskajam ma-teriālam līdzīgs krāsojums un pulējums), bet halles un visu ar to saistīto telpu sienām izmantots dekoratīvs apmetums.
Ar sevišķu kvalitāti izceļas koka apdares darbi - durvis, iebūvētie skapji, platās durvju ailas, baseina telpas griesti. Īpašu uzmanību pelnījis t.s. melnais kabinets, kura sienas klātas ar melniem ozolkoka paneļiem un plauktiem, kur savu vietu rod vērtīgas grāmatas. Fons ir ideāls mākslas darbu eksponēšanai. Atbilstoši šīs telpas nosaukumam melnas ir ne tikai grīdas, bet arī izvēlētās kompānijas «Poltrona Frau» masīvās ādas mēbeles.
Virtuve un tai līdzās iekārtotā ēdamtelpa no halles netiek nodalītas ar durvīm, tās šķir divas ozolkoka durvju ailas otrā stāva galerijas platumā. Virtuve pelēkos toņos ir absolūti funkcionāla, bet ar interesantu griestu daļu - tie nosegti ar apgleznotiem koka paneļiem. Uz pērļu pelēkā fona baltais, šķietami padzisušais ornaments ir mākslinieces Inetas Freidenfeldas radīts. Bet ēdamistabas zona pretī virtuvei ir iekārtota gluži atšķirīgi no modernā high-tech stila; tā ir izteikti klasiska ar ģeometriskiem griestu rotājumiem kasetējuma veidā un gaišām sienām. Maltītēm paredzēts elegants apaļš ēdamgalds, virs kura centrēta liela lustra. Atvērtais plānojums ļauj netraucēti pārvietoties starp virtuvi, ēdamistabu un halli, īpaši ērti tas ir saviesīgu pasākumu laikā.
Arhitekti neslēpj, ka ķerties pie privāto namu projektēšanas arvien ir liels izaicinājums, jo jāspēj iejusties mājas potenciālo iemītnieku ādā un izprast to vajadzības un vēlmes. «Sīlis, Zābers un Kļava» dara visu, lai rezultāts pārsteigtu ar detaļām un jauninājumiem, kas radīti konkrētai videi. Arī šajā gadījumā. Apkārt jaunuzceltajam savrupnamam plešas liela teritorija, kas tuvāk ēkai ir iekopta Jūrmalai ierastā veidā - ar mūžzaļo rododendru un skujeņu stādījumiem, bet tālākajās malās un stūros ir atstāta dabiskā audze ar melleņu un brūkleņu mētrām. Visai netālu atrodas jūra. Trīs Jūrmalas patiesās vērtības - jūra, mežs un arhitektūra.
LatvijasArchitektūra #5(79)/2008
