Kopš apdzīvotās vietas izcelsmes smilšu strēmelē starp atkāpušos jūru un radušos ezeru nākamās Liepājas izaugsmi noteica vairākkārtēja ostas veidošana, sākot ar kanāla izrakšanu starp abiem ūdeņiem. Ostmalā uz dzīvi apmetoties tirgoņiem, blakus nelielajiem koka dzīvojamiem namiņiem citu pie cita cēla arī spīķerus. Sarkanā mūra ēkas graudu glabāšanai šodienas Tramvaja tilta dienvidrietumu pusē tikušas sabūvētas ap 1770. gadu. Tagad sociālisma aizlaistās ekskluzīvās vietas kanālmalā pārkārto jaunlaiku pirkšanas un pārdošanas speciālisti. Līdzīgi citām Eiropas pilsētām krastmalu rekonstrukcijas process lēnām maina arī Liepājas apbūves «retumus» pie centrālās ūdenstilpes, meklējot pareizo pārbūves atminējumu ikvienai no atlikušajām arhitektūras liecībām gan īpašnieka kabatā, gan arhi-tekta prātā. Un palīgēkas pārtop šarmantos biroju blokos, veikalos, viesnīcās, mākslai un mūzikai piemērotās telpās.
Priekšplāns
Daļēji apsaimniekotais, pagātnes līdzinieku trijotnei otrpus Tirdzniecības kanālam iepretim vīdošais nolaisto spīķeru pāris ar dubultas piederības adresēm (pašvaldības un LSEZ) tika iegādāts, atrodoties teritorijā ar valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa - Liepājas vēsturiskā centra - statusu un zemesgabalā ar sabiedriskai vai darījumu būvniecībai atļautu izmantojumu. Pēc 2005. gada 1. jūnijā izsniegtā PAU noteikumu projekta arhitektonis-kajam risinājumam bija jānodrošina apjomu kompozīcija, kas organiski papildina krastmalas ainavu ar modernu, tehnoloģiski augstvērtīgu būvi, kas gan respektē apkārtējo apbūvi, gan kļūst par izteiksmīgu priekšplāna akcentu.
Liepājas koncertzāles konkurss bija noslēdzies 2003. gadā, iegūstot tajā zīmīgo veidolu sapnim par Latvijā neiepazīta mēroga mūzikas celtni. Izvēlētās novietnes dēļ liepājnieki domās jau drukāja pastkartītes ar dominanti - «Lielo Dzintaru» - nākotnes Liepājas panorāmā. Iebraucot pilsētas centrā no Rīgas, tolaik tukšākajā skatā pāri platajam kanālam koncertzālei arhitekta Folkera Gīnkes vīzijās bija plānota labāka redzamība nekā pašlaik, kad tās priekšplānā esošie spīķeri rekonstrukcijā ir paplašināti. Auga panika pašvaldībā. Līdz A. Padēļa-Līna vainošanai par postījumu koncertzālei… Vēl gadu pirms konkursa notikušajā pilsētplānošanas plenērā par Liepājas centra zonu ap Tirdzniecības kanālu profesors Sigurds Grava norādīja, ka siluetu var modernizēt, arī paturot nedaudzos vēsturiskos elementus. Jo īpaši trūkstošajā priekšplānā.
Spīķeru pārbūves tehnisko projektu apstiprināja Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone: «Nekādu smalko analīžu un maketēšanas par tēmu - vai tik rekonstruējamie spīķeri neaizsegs «Lielo Dzintaru»? - nebija, jo nesaskatīju vajadzību pēc tām.» Viņasprāt, atjaunotie spīķeri devuši jaunu elpu arī kanālmalas apbūvei, un otrajā rindā iecerēto koncertzāli tie tikai papildinās. Tāpat būvvaldes arhitektūras daļas vadītāja Gunta Šnipke atspēko izplatīto pārmetumu, ka spīķeru pašreizējais apjoms nomākšot koncertzāli: «Nedomāju, ka vienīgā iespēja pilsētvidē izcelt nozīmīgu kultūras objektu ir - liela būvmasa tukšā laukumā.» Pēc G. Šnipkes domām, krastmalas nedaudzo spīķeru atjaunošana uzrāda to ietekmīgumu pēckara Liepājas identitātē. Kad tika izsniegts PAU spīķeru rekonstrukcijai par viesnīcu un biroju ēku, Uģis Kaugurs vairs nebija Liepājas arhitektūras pārraudzītāja amatā. Viņš pieļauj koncertzāles labāku izskatu, ja tā atrastos pašā krastmalā, taču pilsētai piederošajā zemesgabalā plānotā būve, lai arī nebūs priekšplāna dominante, ar dižo augstumu un masu iespaida radīšanu izrādē piedalīsies gan. Tieši ļaušanās saspēlei ar mazāka mēroga un sīkākas detalizācijas celtnēm priekšplānā pastiprinās otrajā plānā esošās koncertzāles nozīmi.
Atkārtojums
Spīķeru pārveidi noteica pasūtītāja - stilīgo vecbūvju kolekcionāra - idejas pakāpeniskā attīstība par funkcijas konkretizējumu un proporciju. Vispirms strādāts pie strukturāla modeļa ar maksimāli variējamu telpu izkārtojumu, kas būvlaukumā vairākkārt precizēts. Secīgi realizētā būvniecība ļāva shematiski pārplānot bloķētās konstrukcijas ar līmeņu starpībām, vienu par stāvu paaugstinot, otru paplašinot ar apmēru dubultojošu piebūvi. Atrokot grunts kārtu un labiekārtoti izlīdzinot piekļūšanas topogrāfiju no blakusesošās Jūras ielas brauktuves līdz kanālmalas pastaigu promenādei, pēc rekonstrukcijas publiskai lietošanai atvērts līdzšinējais spīķeru pagrabstāvs.
Ierakstītas elegantā pilsētvides dizainā, teju nemanāmas kļuvušas kompleksam abās pusēs ierīkotās vairāk nekā 110 autostāvvietas ar piebraukšanas ceļiem un ērtām ejām gājējiem. Teritorija, tāpat kā pati ēka, pielāgota apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām. Saskanīgā sakļaušanās ar pašvaldības projektu - promenādi - liek cerēt uz tikpat draudzīgu labiekārtošanās turpinājumu līdz tiltam. Tieši turp, spīķeru paplašinājumam vēl tikai ieskicējoties, bijis nodoms pārcelt pilsētas svētku svinēšanas vietu no telpiskās izmaiņas gaidošā Rožu laukuma. Jaunais objekts tapis kā fona būve potenciālajām pilsētnieku sanākšanām. Tāpēc pret tiltu vērstā fasāde veidota kā liels ekrāns.
Padēļa-Līna plašajā darbībā Liepājas arhitektūras atjaunošanā šī ir atkārtota saskarsme ar spīķeri. Pirmā bija gadsimtu mijā pabeigtais lielveikals «Māja». Arī viesnīcu specifika iepazīta vairākkārt. Par viesnīcu pasūtītājs izlēmis tikai būvdarbu sākumā.
«Ivara Kesenfelda vitalitāte un apsviedība bija nepārtraukts sadarbības partneris!», atklāj A. Padēlis-Līns. Viņam, dzimušam liepājniekam, agrāk aizžogotajā pierobežā, tagad pastaigām pieejamajā, dzīvīgajā kanālmalā brīvi stāvošais spīķera komplekss ir novitāte. Un paša priekšstatos par Liepāju citādam notikumam atvērta situācija, ko viņš tikai izmantojis.
Viesnīca
Ar «Viesnīcu un restorānu centra» sertifikācijas valdes 2008. gada 2. oktobra lēmumu dizaina viesnīcai «Promenade Hotel» Liepājā piešķirts sertifikāts, kas apliecina tās atbilstību 5-zvaigžņu standartiem un padara par vienīgo augstās kvalitātes servisu nodrošinošo ceļotāju naktsmītni Latvijā ārpus galvaspilsētas. 2008. gada martā «Promenade Hotel» kā mūsu valstī pirmā viesnīca saņēma tiesības iekļauties zīmolā «Small Luxury Hotels of the World», kurš apvieno vairāk nekā 440 dizaina viesnīcas 70 valstīs pasaulē, no kurām Baltijas valstīs (Igaunijā) līdz šim bija tikai divas.