Teksts: INDRA ĶEMPE, ARHITEKTE. Foto: INDRIĶIS STŪRMANIS
Lielveikala princips kā efektīvākais modelēšanas paņēmiens saaudzis ar dažnedažādu mūsdienu sabiedrisko ēku (pār)plānošanu, pa vecpilsētu vai mikrorajonu komunikācijas un izklaides centriem iesvaidot ne tikai kristāltīros kultūru kopjošos muzejus un bibliotēkas. Patlaban saturiski paplašinās arī vienkāršās publisko telpu formas: saloni, mākslas galerijas un kafejnīcas. No tirgzinībām nevairīgi, ar direktīvām nesasaistāmi un radošumā konkurētspējīgi minimālās platībās tiek apvienotas ieturēšanās, sakopšanās un izzināšanas funkcijas. Tām savukārt sasaistoties pilsētnieciskā modulī - radošā ielā, kvartālā vai salā.
Kas tikmēr notiek kvadratūras karaļa - lielveikala - arhitektūrā? Jaunais Liepājas tirdzniecības centrs (TC) «baata» rāda: viltus garīdznieku - iepirkšanās namu - nestabilās Latvijas ekonomikas kamaniņas pa patēriņa kalnu novizinājušas līdz atrakciju laukumam. Kad finansiāli ilgi apsveramā prece vairs nav pašmērķis, lai pārslodzes kliedēšanai cilvēks biežāk iegrieztos lielveikalā, tā vadītāji noorganizē cirku citādi nu bezdarbībā esošajiem gan pircējiem, gan pārdevējiem. Nosaukuma ieguglēšana nepārsteidz - TC «baata» savus apmeklētājus silda ar īpašiem piedāvājumiem: netradicionālais boulinga turnīrs, skaistuma un modes diena, kāršu spēles sacensības un Liepājā vēl nebijusi atlaižu nakts, kas tur ievieš īsta kluba atmosfēru.
Nomaļajā kūdras racēju ciematā Sedā bijusī šņabja bode tika konvertēta par baznīcu tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma. Sociālistiem ierasti brutālo būvju tipa maiņu sakrālā celtne piedzīvo arīdzan Eiropas Savienībā - Sārbrikenas dievnamā vācieši iebūvē veikalu maznodrošinātajiem, paturot oriģinālo altāri, ērģeles un kaktiņu svētbrīžiem. Tagad taupība transformē brīvā tirgus pārprodukciju - lielveikalus, to tipoloģijas tematiskās nodarbes, tas ir, pirkšanu un pārdošanu, atvirzot arhitektūras aizkulisēs. Lineāras būvkompozīcijas sakabei ar mazstāvu dzīvojamo kvartālu izvēlētais neapbūvētais un apzaļumotais zemesgabals, kas kļuvis par darījumu iestāžu teritoriju attīstībai potenciālākajā Liepājas apkaimē, ir TC «baata» jaunbūves komerciālā pamatne. Atrašanās vietu - pa ceļam uz pludmali, blakus tramvaja līnijai un maģistrālajai ielai - kā priekšrocību min TC īpašnieki. Iedzīvotāji vispirms saņēmuši problemātisku skatu pār uzņēmējiem saistošajām un pilsētas atbildībā esošajām TC apkārtnes labiekārtojuma robežām.
Vai ar ventilācijas sistēmas skārda ragaiņa iznešanu vienā no fasādēm projektētāji pavērsuši lielveikala pliko pakaļpusi iesāņus brūkošā dārzāju tirdziņa kontekstam? Mulsumu stiprina piegādes koridora piespiestība kailajai inženierijai. Autori atgādina par atklāto tehnoloģiju grimasēm jau aizgājušā gadsimta Parīzes sejā. Tomēr transporta trokšņus aizmirsušie piejūras provinciāļi arhitektūras laikmetīgumā naktsmieru nerod. Tuvējā daudzstāvu nama iedzīvotāji lūdz mainīgā skaļuma līmeņa pārbaudi un absorbējošu ekrānu ierīkošanu. Eduards Beernaerts norāda, ka otrā stāva pārkare rūkoņu ierobežo, iekārtas komplektētas ar skaņu slāpējošiem apvalkiem un mērījumi atbilduši normām.
Arhitektiem bijis svarīgi nolikt arhitektoniski vienotu fronti gar šosejas taisnē aizvedošo Klaipēdas ielu. Krustojums ar Vaiņodes ielu sākotnēji skicēts kā funkcionālās ēkas stūris, kas plaši pagriež gājienam uz jūru.
Daļu pirmā stāva bija paredzēts atstāt atvērtu, plānojot segtu stāvlaukumu. Rezultāts ir aizpildīta būve ar piebūvētu terasi, izmaiņas izceļot ar varavīkšņainu iestiklojumu. Juris Lasis īstenotā varianta atšķirību pieskaita pie TC plusiem. Iegūtā iekštelpa uztur ēkas dzīvību, bet iedzimtajam liepājniekam - vējam - skrejceļš ir slēgts. Kolonnu un mašīnu meža vietā gājēji nu maldās sortimenta nepilnības purvā. Daudzbalsīgi apspriesto stāvvietu pietiekamība - pat uz koriģētā auto novietnes projekta rēķina - ir apmierinoša, jo noslogojums nepārsniedz pusi iespējamā. Pilsētbūvnieciski ar kādreizējo deficīta minimālismu stilā saderīgais pašreizējo kredītu modernisms ēkas veidolā pauž vienpates inteliģenci. Gareni primitīvais formāts individualizēts četrējādām fasādēm, kam kvalitāti nodrošina augstvērtīgie konstrukciju risinājumi un pedantiskas celtniecības manieres. Par toleranci vēsta starp saglabātiem kokiem iekārtotā publiskā priekštelpa un pastaigu perimetram apjoztā pārkare - nojume.
Tomēr objekts cieš no Latvijas sabiedriska jai būvniecībai simptomātiskā soliņu trūkuma brīvdabā. Tikpat nepatīkami tradicionālajā riteņbraucēju ignorēšanas uzskaitē lieku apsardzes darbinieka dusmas, kad ietilpīgo ieejas halli šķērsoju, stumjot velosipēdu. Mani izved TC aizmugurē un piebiksta zemam bleķa krāģītim ar piecām (!) silītēm - situācijā, kad motorizēto transportlīdzekļu novietošana rasta teju pusotram simtam vienību.
Klusajam āra tēlam kontrastējošais ietvars ienācēju ietin intensīvā kaleidoskopā ar izlikto lietu neviendabīgo masu, tā zaudējot noteicošo - vieglas orientēšanās spēju. Vairāk nekā 8000 kvadrātmetros galeriju kārtībā aiz stiklotām starpsienām izvietotas aptuveni 50 nomas telpas. Apakšstāvā atrodas pārtikas veikals un sīki saloni, augšā - apģērbu un rotaļlietu tirgotavas, restorāns 100 klientiem, uzkavēšanās stūrītis bērniem un labierīcības. Turp nokļūst, izmantojot eksponētu eskalatoru vai panorāmas liftu.
Centrālo ātriju sedz stikla jumts, kura ieplū dināto dienasgaismu vai tajā skatāmo satumsušo debesjumu fluorescē tonalitāti trejādi mainošās gaismas kasetes. Košā un pulētā (slīd!) akmens flīzējuma rakstos uz grīdas citēti Kurzemes temperamentam tipiski tautiskie motīvi. Arhitektus aizrāvusi mentāli bagātīgāko ritmu un toņu kombinēšana, spilgtinot stereotipa laušanas prieku par latvisko pelēcību. TC «baata» fiziskajā ķermenī, kas nosaukumu aizlienējis no cita saimnieku nekustamā īpašuma vietvārda, stilizētu virtuālajā valodniecībā, pētnieki rīdzinieki iemontējuši kurzemnieka personību. Viņa āriene ir glīti atturīga, bet «iekšās» verd visa emociju gamma.
LatvijasArchitektūra #6(86)/2009
