Par savu jauno mītnes vietu daudzstāvu jaunbūvi Alojas ielā skandināvu banka «Nordea» izvēlējās pēc aptuveni astoņus projektu attīstītāju piedāvājumu izskatīšanas. Banka ir nevis ēkas īpašniece, bet enkurnomniece ar tiesībām nomātās telpas pielāgot savām vajadzībām. Īsi raksturojot galveno, kā dēļ šo ēku ir vērts izcelt Latvijas mūsdienu arhitektūras kontekstā, - jaunbūve uzskatāmi pierāda, ka arī ar ierastiem paņēmieniem un pārdomātām detaļām var sasniegt gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu eleganci.
Uz realizēto projektu raugoties paviršāk, nebūs viegli saskatīt novatorisma pazīmes, bet der atcerēties slaveno teicienu no krievu kulta filmas «Baltā tuksneša saule»: «Восток - дело тонкое.» Protams, ēku asociējot nevis ar austrumniecisku arhitektūru, bet ar niansēm bagāto apjomu. Laimējies tiem, kas kopā ar arhitektu Visvaldi Sarmu izstaigājuši ēku un ieguvuši korektu skaidrojumu par slēpto un atklāti uzrunājošo arhitektūras projekta, konstrukciju un inženierrisinājumu jēgu.
Formālās pazīmes - tipveida stāvu plānojums, atturīgi elegantas iekštelpas, atklātais biroju telpu plānojums, VIP zona, stiklotas fasādes, pazemes autostāvvieta u.c. - ir pilnasinīgs laikmetīgas ēkas komplekts, ar kuru, izvēloties Latvijā ražotus dizaina un funkcionālos priekšmetus, arhitekts silda valsts ekonomiku. Piemērs ir tradicionāli latviskais mākslinieces Daces Martinsones austais lupatu deķis netradicionālā - melnā - tonī valdes sēžu telpā. Ik uz soļa redzamas vietējo ražotāju mēbeles, starpsienas un citi būvnieciskie elementi.
Jaunās telpas bankai kalpojušas kā labs arguments mākslas kolekcijas izveidei, arhitektiem sadarbībā ar galeriju «Daugava» delikāti kūrējot procesu un aicinot izvairīties no salonmākslas, vecmeistariem un mākslas pasaules stāriem. Bankas telpas - tātad Rīgas sabiedriskais interjers - kļuvušas par laikmetīgās tēlniecības un glezniecības ekspozīcijas zāli Igora Dobičina, Kirila Panteļejeva, Daces Lielās, Māra Subača, Ilmāra Blumberga, Daiņa Pundura un Pauļa Jaunzema izpildījumā.
Ēkas apskati vērts noslēgt, apmeklējot labiekārtotā jumta klāju sestajā stāvā, kas piemērots gan lokāliem, gan plašākiem saviesīgiem pasākumiem, Rīgas jumtu ainavas baudīšanai, smēķēšanai vai vienkārši galvas izvēdināšanai. Jumta ietilpība izmērīta ēkas atvēršanas pasākumā ar 300 aicinātām personām. Vietas pietika. Populistiskā ideja par zaļajiem jumtiem ar augiem atmesta kā pārāk utopiska un nelietderīga, priekšroku dodot akmeņu stādiem. Jā, šeit aug akmeņi, blīvumā, smagumā un izturīgumā nepārspētie Latvijas izcelsmes granīta pelēči. Simboliski. Jo kas gan vēl pamatīgāk un reālāk simbolizētu šāda uzņēmuma stabilitāti: tieši bankai «Nordea», kā informēja plašsaziņas līdzekļi, esot krīzes laikam nepieklājīgi mazi zaudējumi. Laukakmeņu kompozīcijas autors ir arhitekts Visvaldis Sarma, idejas realizācijā piedalījusies arī Inga Zūdiņa. Kā savējais starp dabas radītajām formām iesēdies arī tēlnieka Paula Jaunzema «Asns».
Palielajā jumta priekštelpā iekārtots tas, ko amerikāņi dēvē par den (midzenis, ala, perēklis, atsevišķa istaba), kas šeit nodēvēts par Septītajām debesīm. Funkcionāls risinājums, līdz kuram nonākts caur kļūdām, uzkrājot pieredzi darbā pie daudziem atvērtā plānojuma birojiem. Eiforija par jauko strādāšanu atvērtā plānojumā ilgst precīzi līdz neskaitāmo ierobežojumu atklāšanai, kas apgrūtina cilvēcisko komunikāciju. Šāds plānojums liedz sanākt kopā, lai darba dienas vidū apspriestu ārpusdarba lietas, te nedrīkst atzīmēt jubilejas pat tikai nedaudz paaugstinātos decibelos, nedrīkst gatavot mikroviļņu krāsnī pusdienu maltīti ar specifisku smaržu, vārdu sakot, tas no cilvēka pieprasa neitralitāti visaugstākajā pakāpē.
Lai dotu iespēju saglabāt personisko identitāti, den telpa būtu obligāts papildinājums jebkura atvērtā plānojuma birojam. Telpas aprīkojums maksimāli izdabā cilvēciskajām vājībām - virtuve ar sadzīves tehniku un milzīgu trauku skapi, TV, mūzikas centrs, projektors, DVD atskaņotājs, galdi un krēsli, kas viegli sakārtojami atbilstoši situācijai. Šī ir vieta, kur remdēt emocionālu izsalkumu pusdienas laikā, kur svinēt lokālus pasākumus, netraucējot citus kolēģus.
Bankas prezidenta un valdes locekļu kabineti, sapulču un sēžu telpas atrodas vienā stāvā ar jumta klāju un den telpu. Bankas vadības telpu interjerā nav lieku izaicinājumu, bet ir izturēta korporatīvā identitāte. Kabinetu plašuma izjūtai par labu spēlē trīs iezīmes: piekļautā stiklotā fasāde, kas ļauj ārpasauli aptvert panorāmiski; telpu gabarīti; un tas, ka norobežojošās sienas nav monolītas, jo daļa stikloto konstrukciju veido kabinetus apvienojošu transparentu koridoru paralēli fasādei.
Viens no plānošanas principiem, kas strikti ievērots gandrīz visur, izņemot valdes stāvu, paredzēja stikloto fasādi neaizsegt ar kabinetiem, darba galdiem un vietu līdzās stiklojumam atvēlēt publiskai lietošanai, iekārtojot atpūtas zonas klusinātām sarunām pa telefonu vai ar kolēģi. Arhitektu ideja veiksmīgi sasaucas ar skandināvu demokrātiju, liedzot iecelt saulītē pie loga priekšniekus, savukārt zemāka ranga darbiniekus iedzīt tumšākos nostūros.
Unikālas, bet ne visiem redzamas ēkas iezīmes, par kurām arhitekti atbild kopā ar inženieriem, ir autostāvvieta 9 metrus pazemē un mikroklimata risinājums ēkā. Alojas centrs ir vienīgā biroju ēka Rīgā ar ilgtermiņa skatu nākotnē un reaģēšanu uz problēmu, kas šodien vēl īsti nav problēma. Pēc dažiem gadiem auto novietošana pilsētas centrā sagādās galvassāpes, bet ne šīs ēkas darbiniekiem. Pazemes stāvvieta var uzņemt 170 automašīnas, tās izvietojot piecos pusstāvos, kuru dizainiskā atpazīstamība risināta trijos sapratnes līmeņos - krāsa, milzu burts un cipars labi saskatāmā vietā uz sienas. Vismaz vienu no šiem elementiem auto īpašnieks būs spiests iegaumēt.
Pateicoties energoefektīvajam komunikāciju izvietojumam, telpu mikroklimata uzturēšanas risinājums visās telpās ir investīcija ar atdevi nākotnē. Katru stāva augstumu bija iespējams samazināt par 25 cm, jo vēdināšanas, apkures un dzesēšanas komunikācijas izvietotas dubultajā grīdas telpā, bet ne virs iekārtajiem griestiem, kur tās aizņemtu vairāk vietas. Nozīmīgu ekonomiju rada šo sistēmu pieslēgumi, kas sadalīti pārdesmit suverēnās zonās un ļauj uzturēt individuālu mikroklimatu katrā telpas daļā. Tā ir atbilde Latvijas klimatam, kas pavasarī un rudenī vienas ēkas saules puses birojos liek nīkt karstumā, bet ēnas pusē salt. Vienota, nezonēta apkures, dzesēšanas un vēdināšanas sistēma sabiedriskajās ēkās šo problēmu atrisināt nevar.
Ēkas energoefektivitātes kapacitāti palieli na katrai fasādei piemeklētais stiklojums ar atšķirīgiem tehniskajiem parametriem - izpaaugstinātu skaņas izolācijas, saules atstarošanas un siltumizolācijas koeficientu. Ārējās automātiskās žalūzijas dienvidu fasādē neļauj uzkarst stiklam, līdz ar to vasarā ekonomējot izdevumus par dzesēšanas iekārtu darbināšanu.
Publiskā zona ir pirmais un otrais stāvs, augstāk ieeja atļauta tikai darbiniekiem. Pirmajā stāvā atrodas klientu apkalpošanas filiāle, informācijas punkts, otrajā stāvā izvietotas lielākas un mazākas, kopskaitā 20, konferenču zāles, domātas menedžeru un klientu komunikācijai. Konferenču zāļu moduļi ir pietiekami mobili, lai to izvietojums laika gaitā būtu maināms. Spilgti ēkas racionālā koncepcija izpaužas arī apdarē vai ir nepieciešams veikt nevajadzīgas darbības ar ģipškartona piemānīšanu pie sienas, ja ērtāk ir apspēlēt betona estētiku, kas ar savu raupjo faktūru noteikti ir interesantāka?
Svarīgs aspekts - vides pieejamība. Autori neuzskatīja par vajadzīgu iedziļināties normās, kas norāda nepieciešamo ailas platumu, lai pa to ērti izbrauktu cilvēks ratiņkrēslā, un kalkulēt, kur normas piemērot un kur ne. Visas durvju ailas veidotas ļoti platas, ēkā nav neviena sliekšņa, katrā stāvā ir invalīdu tualete, arī liftā bez problēmām var nokļūt ar ratiņkrēslu. Humāna pieeja un racionāls risinājums.
Kāds «Nordea» augstākā ešelona vadītājs ēku Alojas ielā nodēvēja par visglaunāko bankas filiāli Eiropā. Citur menedžeri strādājot komfortablās, tomēr salīdzinoši pieticīgākās telpās.
Vēl viena būtiska piezīme - arhitektūras projekta autori aktīvi piedalās ēkas ekspluatācijā, lai pilnībā izslēgtu rutīnas radītu paviršību pat sīkākajās detaļās.