Ielūkojoties jebkurā mūsdienu Rīgas ielu tīklojuma kartē, Mazo Vaļņu ielu neatrast. Lielam izbrīnam nav iemesla, jo Mazā Vaļņu iela funkciju pildījusi līdz brīdim, kad to apēdis padomju laika Rīgas Centrālā universālveikala (RCU) piegādes un noliktavas zonas šķūnīšu labirints, pilnībā pazudinot nelielu Rīgas pilsētvides elementu. Līdz ar trīs «Vāgnera rezidences» objektu rekonstrukciju un izbūvi - Vāgnera ielā 18 un 20 un Teātra ielā 7, Mazā Vaļņu iela atguvusi savu telpu starp «Galeriju Centrs» un 18. gadsimtā būvētās ēkas fasādes atribūciju - nosaukuma plāksnīti, ceļu zīmes - un pieejama gājējiem un riteņbraucējiem. Vēl tikai kartogrāfiem atlicis to iezīmēt Rīgas kartēs. Jāpiemin, ka «Vāgnera rezidence» ir «Galerijas Centrs» tehniskā projekta piektā kārta, kas noslēdz kvartāla atjaunošanas programmu. Daudzfunkcionālais projekts ietver 8 dzīvokļus ar kopējo platību 600 m2, dzīvokļu platība savukārt ir no 40 līdz 100 m2, bet 270 m2 pirmajā stāvā ar ieeju no Vāgnera un Teātra ielas stūra paredzēts iznomāt restorānam vai kafejnīcai atbilstoši «Galerijas Centrs» profilam, kurā iekļautos arī stikla jumta pārsegts iekšpagalms.
Ēkas Vāgnera ielā 18 un 20 ir rekonstruētas, mēģinot saglabāt pēc iespējas vairāk vēsturiskā substrāta un zudušās detaļas atjaunot iespējami autentiskās formās, konsultējoties ar Latvijas Piļu un muižu asociācijas priekšsēdētāju Juri Zviedrānu. Nams Teātra ielā 7 ir jaunbūve, kas atradusi salīdzinoši veiksmīgu kompromisu un bez īpaša lecīguma iekļāvusies starp senajiem Rīgas noliktavu un īres namu mūriem.
SIA «Linstow Center Management» valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds norāda uz ieguldījumu vecpilsētas vēsturiskā mantojuma saglabāšanā, jo ēkas Vāgnera ielā ir kultūrvēstures pieminekļi, kā Vecrīgas sastāvdaļa iekļautas arī UNESCO kultūras mantojuma sarakstā un, šobrīd atjaunotas, ieguvušas jaunu dzīves un pilsētas telpas kvalitāti. Kvartāla atjaunošana neritēja ar uzstājīgu mērķi - izbūvēt un pārdot, bet ar domu līdz galam sakārtot Rīgas centram būtisku telpu, turklāt lēmuma pieņemšana bijusi izsvērta, balstoties uz diskusijām ar speciālistiem. 2010. gada 11. jūnijā Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē nekustamā īpašuma un tirdzniecības centru attīstītājs «Linstow Center Management» nāca klajā ar iniciatīvu attīstīt Vaļņu ielu kā iepirkšanās ielu. Savukārt, augusta vidū ideja tika prezentēta Vaļņu ielas uzņēmējiem, zemes un ēku īpašniekiem, to nomniekiem un apsaimniekotājiem. Rīgas pilsētas arhitekta Jāņa Dripes komentārs: «Vaļņu ielas attīstīšana par gājēju ielu šķiet loģiska, jo tā jau tagad vienā posmā tāda ir. Tāpēc kājāmgājēju posma pagarināšana var tikt izskatīta, izvērtējot konkrētus priekšlikumus.»
Apjoms Vāgnera ielā 18 saskaņā ar SIA «AIG» izpētes materiāliem tapis 1781. gadā un kalpojis par jauna ēkas tipa - vairākstāvu īres nama - paraugu un aizsācis Rīgas īres namu tradīciju. Renovētā nama vēsturiskajā plānojumā vieta rasta 2 dzīvokļiem, viens no tiem - vienistabas, otrs - divlīmeņu ar viesistabu pirmajā un guļamistabu otrajā līmenī. Vēsturiskā devuma un moderno tehnoloģiju kompilācija dzīvokļus padarījušas estētiskus un funkcionālus. Saglabātas vēsturiskās būvtradīcijas galvenās aprises - tās nolasāmas biezajos mūros, logailu dalījumā, kaltajās detaļās, plānojumā un slīpajā un neregulārajā mansarda apjomā. Rekonstrukcijas devums ir masīvu ozola dēļu grīda, modernas inženierkomunikācijas, neitrāli un komfortabli sanmezgli, apsardzes sistēmas un individuālu mikroklimatu nodrošinošs aprīkojums. Ēku krāsojums saskaņots ar vēsturisko izpēti, iekštelpām par lietderīgām atzīstot «Sadolin», bet fasādei «Texcolor» zīmola produktus. Šaurā un izliektā kāpņu telpa, kas savieno abus dzīvokļus, nav mainījusi formu, 19. gadsimta iesegumu un kaltās margas - tas kompleksi restaurēts kā sava laika arhitektoniskā liecība. Koka logi vēsturiskajai ēkai izgatavoti, balstoties uz autentiskām paraugu formām.
Ieeja namā Vāgnera ielā 20 paredzēta no Mazās Vaļņu ielas un ved uz 2 dzīvokļiem. Atsaucoties uz «AIG» vēsturisko izpēti, ēka celta 1761. gadā ar funkciju kalpot par noliktavu un dzīvojamo ēku. Tā pieredzējusi 4 būvperiodus, otrajā - 18./19. gadsimtu mijā - kļuvusi par īres namu ar dzīvokļiem pagrabā un pirmajā stāvā. Par baroka būvtradīcijām saskaņā ar «AIG» speciālistu uzskatiem liecina asimetriskais fasāžu logu ritms, zelmiņa konfigurācija, bēniņu logu
izvietojums, lielo logu kvadrātam tuvā proporcija, telpās izpētes laikā konstatēti barokāli dzegu profili. 1983. gadā ēka tika piesaistīta RCU kā preču noliktava. Pāris desmitu gadu laikā apjoms un konstrukcijas degradējās vairāk nekā 200 gadu laikā kopš tā būvniecības sākuma.
Modernai dzīvei piemērotais dzīvokļu plānojums burtiski ir iemānīts sarežģītas formas vēsturiskajā apjomā, projektēšanas laikā liekot palauzīt galvu par risinājumiem, kas būtu optimāli - citējot klasiķi Vinniju Pūku - «šaurā bezizejā».
Abu Vāgnera ielas ēku pirmsrekonstrukcijas stāvoklis tika vērtēts kā avārijas ar lielu risku fasādēm būvniecības laikā gluži vienkārši sagrūt. Lai tas nenotiktu, mūru nostiprināšanai tika izmantotas metāla savilces. Pārsegumi iekšsienas rekonstrukcijas laikā izbūvētas no jauna.
Ēka Teātra ielā 7 ir jaunceltne, integrēta Vecrīgas apbūvē, tās pienesums ir 4 moderni dažādu plānojumu un platību dzīvokļi, katrs savā stāvā. Labākais šajā piedāvājumā - iespēja rīta kafiju malkot ar skatu uz operas namu, bet no terasēm baudīt skatu uz Vecrīgas panorāmu. Panorāmas logu konstrukcija pieprasīja netradicionālu apkures elementu izvietojumu, tie iebūvēti grīdas pīrāgā. Franču balkoni aprīkoti ar gandrīz nemanāmu stikla paneli, kas funkciju pilda, neuzkrītoši piemērojoties visai fasādei. Plānojumi dzīvokļiem ir atšķirīgi ar plašām iespējām interpretēt individuālo vidi un mērķējot uz romantiskā urbānisma cienītāju auditoriju.
Vai ir grūti šaurā vēsturiskā apbūvē iekļaut jaunbūvētu apjomu? Rolands Bruzgulis atbild, ka jautājuma nostādne drīzāk ir filozofiska. Arhitektūras projekta iecere bija radīt modernu, izsvērtu un racionālu apjomu, nekādā gadījumā nemēģinot imitēt vēsturi, bet gan raisot dialogu ar to. Risinājums šādos gadījumos vienmēr atkarīgs no arhitekta rokraksta, izvēloties kopēt, imitēt vai radīt ko pilnīgi jaunu.