Teksts: AGRITA LŪSE. Foto: ULDIS SOSNOVSKIS
Netālu no Rīgas, pa ceļam uz Vārnu krogu meža ielokā top ciemats ar 6 privātmājām. Savējiem. Topošo īpašnieku vietā izvēlēties apjomu un plānojumu, stilu un dizainu vairākām viena kompleksa privātmājām no projekta attīstītājiem ir drosmīgs un riskants solis. Atdeve un izdošanās paredzama, zinot, ka personības ar līdzīgu pasaules uzskatu izvēlas mājokli pēc līdzvērtīgiem kritērijiem. Un kas gan kaimiņu būšanā vienā nelielā ciematā ir nozīmīgāks faktors kā sapratne un draudzīgums!?
![]()
Uz tādu pilnīgi realizējamu idilli cerīgi raugās «Pūces māju» ciemata attīstītāji. Pirms gada pabeigta pirmā māja. Sākotnēji būvēta pārdošanai, bet dažādi apsvērumi un vēlme aizmukt no pilsētas steigas likusi šeit iemitināties pašiem apbūves gabala īpašniekiem un projekta attīstītājiem. Pārējās piecas ēkas, no kurām viena drīzumā būs gatava, iecerētas ļoti pietuvinātā, bet ne identiskā stilistiskajā noskaņā, lai nākotnē, ciemojoties pie kaimiņiem, nerastos sajūta par atrašanos savās mājās. Potenciālie klusuma kārotāji var iepazīties ar attīstītāju apdzīvoto privātmāju, iejusties noskaņā un izsvērt, vai būs rodama organiska saskaņa ar piedāvāto dzīves vides kvalitāti un estētiku ilgtermiņā? Interese esot.
Cilvēki ir dažādi, arī tādi, kurus interesē iespēja rīkot saviesīgus pasākumus uz jumta... Lielpilsētās, kur trūkst labiekārtotu zaļo zonu, bohēma uz jumta attaisnojas, tomēr privātmāju ciematā ir plašākas un piemērotākas iespējas. Ēku plānotā novietne paredz pietiekami daudz labiekārtotas, citu kaimiņu acīm daļēji slēptas piemājas teritorijas ar daudzveidīgu izmantošanas potenciālu.
Paši attīstītāji sevi ironiski dēvē par agresīvajiem minimālistiem, sākot ar vietas izvēli un beidzot ar interjera detaļām. Apbūves gabals ir neliels, un tas dabiski ierobežo ēku skaitu; citu ciematu būvniecība līdzās nav iespējama viena iemesla dēļ - apkārtējais
Rīgas pilsētas mežs Babītes novada attīstības plānā nostiprināts kā ilglaicīga mežu teritorija. Eleganto un vienlaikus skopo formu arhitektūras vērtība ir korektās apjomu proporcijas un vizuāli saderīgi, bet pēc struktūras kontrastējoši materiāli. Un detaļu perfekcija. Minimālisms nozīmē nevis lietu iznešanu no ēkas, bet šāda dzīves stila piekritējiem atbilstoši izstrādātu kopējo vides projektu - āra un iekšas telpai.
Apskatot attīstītāju pusotra gada garumā apdzīvoto privātmāju - tā ir ģimene ar diviem maziem bērniem, rodas izbrīnas pilni jautājumi: vai jūs šeit arī dzīvojat, kur ir mantas, kur ir ikdienas sadzīves liecinieki? Ir, bet paslēptas lielākos un mazākos, vienkāršāk un asprātīgāk risinātos grafiski izstrādātos sienas skapjos, kuru vērtnes, atvilktnes, atvāžamās virsmas nav aprīkotas ar rokturiem, tās atveramas, viegli aizķerot aiz profilētas slīpas maliņas, jo kāpēc nevajadzīgi bojāt skaistas koka plātnes monolītumu? Visam ir sava vieta, ļaujot elpot telpai un tiem, kas tur uzturas. Virsmu faktūrā fasādē un interjerā dominē minimālisms, vietu atvēlot ierobežotai materiālu paletei - betonam, kokam un stiklam.
Arhitekts Juris Andersons uzsver, ka reti nākas redzēt tik sagatavotu pasūtītāju, kas pie arhitekta ierodas ar pilnībā formulētu priekšstatu par ēku funkciju un formu un ļoti labiem klasiskā minimālisma arhitektūras piemēriem, identificējot vēlamās noskaņas. Arhitekts uzdod jautājumu un arī atbild:
- Kas gan varētu būt kopīgs labas arhitektūras paraugiem glancētajos, speciālistu aprobētajos starptautiskajos žurnālos? Tas ir izglītots pasūtītājs. Pat tad, ja šāds pasūtītājs ir uzbūvējis divas spožas ēkas un projektus izstrādāt aicinājis divus dažādus arhitektus, abas ēkas nokļūst uzmanības lokā kā labas prakses paraugi.
Bet jāvairās arī no otras galējības - pasūtītājs nedrīkst projektēt. Izstrādājot «Pūces māju» projektu, pasūtītājs un arhitekts strikti ievēroja katrs savas kompetences robežas, saprototies no pusvārda. Ēkas apjomu L veida krustojums funkcionāli izmantots, paaugstinot griestus dzīvojamajā zonā, kas kalpo arī viesu uzņemšanai. Gaisīgums un atvērtība divu stāvu augstumā uzsver centrālās telpas nozīmīgumu. Atvērtā plānojuma princips telpai piekļāvis virtuves zonu, bet plašie stiklojumi nojaukuši robežu starp iekštelpu un ārpasauli. Pret iebraucamo ceļu vērstā siena ir veidota akla, kļūstot par fonu mājas kinozālei, divi logi sienā izvietoti otrā stāva līmenī. Aiz virtuves zonas - saimnieku vannas istaba un guļamistaba, taču, ja durvis uz šo daļu ir aizvērtas, gandrīz nekas neliecina par telpu tālāk. Delikāta norobežošanās iespēja radīta arī viesistabas atdalīšanā no ieejas gaiteņa un kāpnēm uz otro stāvu - bērnu apartamentiem. Bīdāma masīvkoka paneļa siena ar skaņu izolējošu funkciju ļauj telpā paildzināt viesības, netraucējot naktsmieru pārējā mājas daļā.
Ēka ir atvērta gaismai un caurskatīšanai katra apjoma garenvirzienā, plānots tā, lai saule savās dienas gaitās izsauļo visas telpas, lai dienas gaismas netrūku arī mākoņainā laikā. Jebkur ir iespēja apstāties un ar vienu ašu skatienu aptvert teritoriju un telpas visdažādākajos rakursos. Rodas jautājums - un kā ar loģisko vēlmi privāto dzīvi norobežot no kaimiņiem? Arhitekts uzdevumu atrisinājis ar niansēm telpu plānojumos un iecerēto ciemata ēku novietni attiecībā vienai pret otru - kaimiņi redz citu māju aklās sienas, taču pilnībā svešiem skatieniem ir slēptas guļamistabas; katrai ēkai organizēts arī neliels iekšpagalms, kas nav pārskatāms no blakus teritorijas.
«Pūces mājās» pirmā līmeņa apjoma izbūvei izmantotais monolītais dekoratīvais betons uzskatāmi demonstrē materiāla piemērotību kamerstila objektiem. Fasāžu rakstam ir industriāla izcelsme un precīzi aprēķināts simetrisks ritms; celtniekiem nācās papūlēties, lai veidņu savilcējtapu un savienojumu šuvju nospiedumi betona virsmā veidotu projektā paredzēto grafisko ritmu. Pat betona iestrādes tehnoloģija - vibrēšana - tika precizēta līdz sekundei. Tāpat skrūves, ar kurām piestiprināti apšuvuma dēļi otrā stāva koka karkasam, veido precīzas, vertikālas slejas. Varbūt, ja pasūtītājs nepievērstu uzmanību šīm niansēm, tās arī nepamanītu, taču izjūtas nav apmānāmas - jau ienākot teritorijā, nevilšus rodas asociācijas ar kārtību, kas nav vienkārša, bet detaļās pamatota.
Betons kā materiāls ir pasūtītāja kaislība, tiek minētas neskaitāmas vizuālās un funkcionālās materiāla priekšrocības, betons ir stilīgs un praktisks vienlaicīgi. Un tas nav noliedzamas, šajā ēkā betons ir atdzīvojies un kļuvis par modernu latviskās būvtradīcijas izteiksmes līdzekli. Kā viena no priekšrocībām tiek uzsvērta betona grīdas siltuma akumulācijas spēja un perfektais izskats, kas panākts, tonējot to masā un pārklājot ar polimēru aizsargkārtu. Ziemā betonu silda zemgrīdas apkure, vasarā - saule. Pietiekami komfortabli staigāšanai basām kājām. Domājot ilgtermiņā par vizuālā svaiguma saglabāšanu fasādē, betona virsma pārklāta ar šķīdumu, kura sastāvā ir silikons, no lietus ūdens šļakstiem fasādi sargā oļu pabēruma josla.
Proporcijās pieskaņotais otrā stāva koka apjoms izlīdzina betona skarbumu un ieraksta ēku vidē. Vairākkārt eksperimentējot ar pigmentu sastāvu, radīts tonis ar vislielāko pietuvinājumu priežu stumbra niansēm un mainīgumu atkarībā no diennakts stundas un apgaismojuma. Projektēšanas laikā pārdomātie un izstrādātie inženierrisinājumi sevi apliecinājuši kā ekonomiskas ekspluatācijas garantu.
Apkurei izmantoti atjaunojamie enerģijas resursi - siltumsūknis, kas kombinēts ar silto grīdu sistēmu un pie logu ailām grīdas pīrāgā iebūvētiem konvektoriem, lai ziemā uzturētu siltuma komfortu pie stiklu vitrīnām. Vēl lielākas atdeves sasniegšanai citās ēkās konvektori tiks aprīkoti ar iebūvētiem ventilatoriem. Pat aukstākajās ziemas naktīs nav bijusi nepieciešamība pēc papildu apsildes, kamīns kurināts noskaņai un omulībai. Energoaudits ēkai nav veikts, toties ir zināmas kopējās elektropatēriņa izmaksas - vidēji 80 lati mēnesī (ziemā vairāk, vasarā mazāk), ietverot apgaismojumu, virtuves sadzīves tehnikas izmantošanu, bioloģiskās attīrīšanas iekārtu un siltumsūkņa darbību, kā arī gaisa rekuperācijas iekārtas darbību ziemā. Ņemot vērā plašos stiklojumus fasādē, platību un kubatūru, izmaksu summa nudien uzskatāma par nelielu. Tātad arī potenciālie pārējo ēku īpašnieki var rēķināties ar ekonomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām, jo būvniecības tehnoloģijas visur būs identiskas.
Konstruktīvi pirmā stāva apjoms tapis no gāzbetona blokiem ar betona čaulu, kopējais sienas biezums - 50 cm. Siltinājums nav izmantots, citējot pasūtītāju, lietota «antipeļu sistēma» - gāzbetonā un betonā peles nekad neierīkos midzeņus, bet vatē tos varot atrast. Siltumizolācijas slānis lietots otrā stāva apjomam sienu pīrāga izbūvē, kuram pamatu veido koka karkass. Siltināti arī abu apjomu savietotie plakanie jumti. Nav notekrenes. Ar gaišu ruberoīdu, lai vasarās nesakarst, pārklātajā jumtā iestrādāta apsildāma ūdens notece, kas savāc lietus ūdeni un aizvada to kanalizācijas sistēmā. Ēkai piemeklētas energoefektīvas stiklotās fasāžu konstrukcijas un logi ar alumīnija profiliem, īpašie stikli sargā telpas no pārkaršanas vasarā, un tiem ir ultravioleto staru aizsardzības pārklājums. Būvniecības laikā rūpīgi piestrādāts, lai novērstu jebkādu termisko tiltu rašanos.
«Pūces māju» arhitektam un pasūtītājam ir vienots uzskats par iespēju veikt korekcijas tikai un vienīgi projekta stadijā, jo prakse pierādījusi, ka optimizācija būvniecības laikā vai citu ekonomiskāku risinājumu izmantošana, nekā paredzēts projektā, tik un tā rezultātā izmaksā vairāk. Jebkurai sīkākajai izmaiņai būvniecības gaitā ir sniega bumbas efekts: mainot vienu lietu, jāmaina nākamā, un tā bez gala. Projektam jābūt detalizētam līdz sīkākajai niansei, līdz flīžu izklājuma rakstam un grīdas līstīšu iestrādei. Kā mācību grāmatai. Topošā ciemata «Pūces mājas» vienreizīgums nav šajā vienā mājā, visā pilnībā tas atklāsies sešu ēku kopīgajā siluetā un ritmā.
