Teksts: AGRITA LŪSE. Foto: INDRIĶIS STŪRMANIS
Jauno mācību gadu Latvijas Starptautiskā skola iesāka šogad augustā ar pārcelšanos no īrētām telpām Bulduros uz jaunu un plašu, speciāli projektētu un būvētu ēku Piņķos. Te mācības notiek pēc pasaulē atzītās starptautiskā bakalaura programmas, šeit mācās 3 līdz 18 gadus veci bērni, un audzēkņu vidū ir aptuveni 30 tautību skolēni. Pedagogi ir no Latvijas, ASV, Austrālijas, Kanādas, Lielbritānijas, Vācijas u. c. Absolventi studē tādās mācību iestādēs kā Bostonas, Džordžtaunas, Braitonas, Līdsas, Oksfordas un citās universitātēs.
Būvniecības arēnā sastapās daudzveidīga pieredze - ārzemēs aprobēts projekts, vadības menedžments, finansējums un Latvijas būvnieki. Objekta pasūtītājs ir ASV, finansētājs - Austrijā bāzēta banka, ģenerāluzņēmējs - Somijas koncerna meitasuzņēmums «SRV Terbelat». Latvijas speciālistu devums - arhitektūras tehniskais projekts, interjera dizains, būvdarbu veicēji. Vai tādā tradīciju un darba stilu dažādībā objektu var realizēt ātri, labā kvalitātē un atbilstoši starptautiskajiem standartiem? Var.
![]()
Starptautiskās skolas ēka vērtējama kā prestižs objekts, kura pasūtītājam nevienu brīdi nebija uzstādījums - «uzbūvējiet maksimāli lēti», drīzāk - «uzbūvējiet to, ko vēlamies». Pasūtītājs Latvijas Starptautiskās skolas direktors Larijs Molačeks (Larry Molacek) atzīst kaut ko tādu, kas pie mums izplatītās kritizēšanas mānijas kontekstā šķiet kā saldais ēdiens: «Pirms sāku savas darba gaitas Latvijas Starptautiskās skolas direktora amatā, esmu strādājis ASV un arī tur vadījis skolu ēku celtniecību. Godīgi sakot, esmu pārsteigts par būvniecības kvalitāti un ātrumu. Neticēju, ka tiks pabeigts termiņā un iekļaujoties budžetā. ASV nekad tā nenotiek.»
Rēķinoties ar audzēkņu kontingentu - ārvalstu diplomātu un vietējo politiķu un biznesmeņu bērniem, kuri mitinās Pierīgā vai Jūrmalā, loģiski bija skolai meklēt vietu kaut kur pa vidu ceļā no galvaspilsētas uz kūrorta zonu. Piņķi izrādījās vispiemērotākā vieta. Amerikāņu projektēšanas konsultantu kompānijas «TruexCollins» piedāvātajā koncepta skicē skolai bija trīs versijas. Jāpiemin, ka ASV un Latvijas normatīvi mācību iestādēm nedaudz atšķiras. Amerikāņu variantā sporta zāle bija iecerēta kā universāls apjoms, kurš tiek izmantots arī kā ēdnīca, turklāt nebija ieplānotas ģērbtuves, bet Latvijas tradīcijas ēdnīcai lika piešķirt atsevišķu telpu, savukārt sporta zāles plānojumu papildināt ar ģērbtuvēm.
Sporta zāle ir aprīkota atbilstoši starptautisko sporta federāciju standartiem, jo Latvijas Starptautiskā skola ir piederīga pie dažādās valstīs izvietota skolu tīkla ar vienotiem mācību standartiem, un viens no tiem paredz regulāru sacensību rīkošanu skolu komandām. Lai gan nebūtu īsti vietā teikt - sporta zāle, drīzāk - daudzfunkcionāla zāle, kurā iespējams rīkot koncertus un svinīgus pasākumus. Skatītāju krēsli ir paslēpti speciālā apjomā zem skatuves, bet interjers ir pietiekami universāls, lai radītu labvēlīgu fonu kā sacensībām, tā pasākumiem.
Projektā tika izvērtēti visi pasūtītāja uzstādījumi, ietverot arī klasēs iebūvētās mēbeles, grīdas seguma variantus un citus apdares materiālus. Ēkai ir L veida forma, pirmajā stāvā atrodas sporta zāle, ēdnīca, administrācijas telpas, gaitenis ar abpusēji izvietotām klašu telpām un bibliotēka. Tai piekļaujas datorizēta lasītava, kurā, lai regulētu apgaismojuma līmeni darbam ar datoru, nav paredzēta dienas gaisma. Otrajā stāvā plānojuma asi veido gaitenis ar abpusēji izvietotām klasēm, skolotāju istaba un mākslas studija, bet uz terases - tehniskā telpa apkures katliem. Atsevišķas garderobes bērniem nepastāv, skapīši ir izvietot līdzās katrai klasei - tāda ir starptautisko skolu tradīcija, un tāpēc ir plānoti paplašināti gaiteņi.
Skolas mērogs, tēls, kompozīcija un materiāli atbilst apkārtnei un ēkas funkcijai. Tuvinot fasādes apdari vietējās vides prasībām, izvēlēti keramiskie apdares ķieģeļi un piekaramās ventilējamās fasādes ar koka imitācijas plātnēm - tā rodas mājīgums, bet nezūd skolas semantiskais raksturs. Galvenā ieeja akcentēta ar stiklotām konstrukcijām divu stāvu augstumā, vienlaikus radot plašuma izjūtu un dodot dienas gaismu gaiteņos. Vides pieejamību nodrošina pandusi, durvju ailas ir vismaz 90 cm platas, starp telpām nav sliekšņu, un, rēķinoties ar pusaudžu straujumu, lifta kabīnei izvēlēts paaugstinātas drošības aprīkojums.
Vairākas materiālu grupas interjerā un fasādē ir analogas vai ar līdzīgu toņkārtu un tā organiski turpina ēkas veidola ārējo stāstu iekštelpās. Interjera dizainere Gundega Reita norāda uz saskaņoto krāsu gammu eksterjerā un interjerā un lakoniskajiem izteiksmes līdzekļiem, risinot lielo laukumu attiecības un neiegrimstot nevajadzīgās detaļās. Dominējošā neitrālā toņkārta klasēs atsvaidzināta ar vienu kontrastējoša toņa sienas plakni, pārējo paveic daba, kas caur stiklotajām fasādēm burtiski ienāk katrā klasē. Atturīgā elegance lika atteikties no drapēriju veida aizkariem, to vietā izvēloties logu aptumšošanu ar bīdāmos paneļos iestiprinātu aizkaru audumu. Telpu aptumšošana ir nepieciešama mācību procesā, jo visās klasēs ir uzstādīta digitālā tāfele.
Atšķirībā no Latvijas skolās pieņemtā standarta ar necaurredzamām klašu durvīm Piņķu skolā obligāta vadības prasība bija durvis ar stiklojumu un labu skaņas izolāciju. Skolas noteikumi paredz caurskatāmību - ir jābūt iespējai redzēt, kas notiek klasēs stundu laikā, netraucējot mācību norisi. Domājot par skolēniem ar vājāku redzi, pakāpienos iestrādātas kontrastējošās joslas, arī sienu krāsojumā izmantoti kontrastējoši toņi. Gan fasādē, gan interjerā lietoti kvalitatīvi un ilgmūžīgi materiāli.
Jau projektēšanas gaitā tika kalkulēta ēkas provizoriskā atbilstība LEED (Leadership in Energy & Environmental Design) energoefektivitātes sertifikāta prasībām. Par oficiālu tā iegūšanu pasūtītājam būs jādomā pēc kāda laika, šobrīd nepieciešams apkopot mērījumus par reālo enerģijas patēriņu vismaz gada laikā, un apsaimniekotāja uzdevums ir rūpīgi apkopot datus par energoresursu patēriņu. Ja reālie rādījumi krasi pārsniegs teorētiski aprēķinātos, tiks meklētas kļūmes iekārtās vai to regulēšanā.
Zinot, ka reālais būvdarbu sākšanas laiks būs vēla vasara, tika izvēlēti ātri realizējami risinājumi, kurus gan izmantot divstāvu ēkām nav pieņemts - saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas, līdz ar to divu mēnešu laikā ļaujot uzbūvēt karkasu, aizpildīt to ar keramzītbloku sienām un uzstādīt jumta konstrukciju. Starpstāvu pārseguma pīrāgā ietverti siltumu un skaņu izolējoši slāņi, pārklājot tos ar izlīdzinošu betona kārtu. Ar nodomu paaugstināt ēkas energoefektivitāti, tika ieklāts par 3cm biezāks siltinājuma slānis, nekā būtu nepieciešams siltumizolācijas normatīvu nodrošinājumam. 7 grādu slīpā jumta izbūvē izmantotas koka kopnes uz pārseguma paneļiem, segumam - valcēta skārda loksnes, atstājot vietu aukstajiem bēniņiem un pārsegumu nosiltinot ar beramo minerālvati.
Slīpais jumts ir pateicīgāks ekspluatācijā, uz tā nekrājas ūdens, taču konstruktīvie apsvērumi atsevišķās vietās prasīja veidot plakanu jumtu, piemēram, virs ieejas bloka. Vitrīnas un logi ir ar kombinētajiem koka-alumīnija vai tikai alumīnija profiliem un divām kamerām, pildītām ar inerto gāzi - tie bija optimālākie produkti, meklējot tirgū izturīgus un energoefektīvus logus. Salīdzinājumam - dzīvojamo ēku logiem Rīgā pieļaujamā vērtība ir Uw≤1,8 W/m2·K, skolai izvēlētajiem logiem Uw ir 1 W/m2·K. Katlumāja, izbūvēta uz terases otrā stāva līmenī, nodrošina individuālu apkuri, ļauj regulēt temperatūru telpās un ievērot ekonomisku apkures režīmu brīvdienās. Sporta zālē un vējtverī ierīkota siltās grīdas sistēma.
![]()
Visās telpās ierīkota piespiedu ventilācija, kas nodrošina svaiga gaisa pieplūdi, gaisa nosūci un arī telpu dzesēšanu. Latvijas likumdošana nepieprasa suverēnu piespiedu ventilāciju katrā klasē, bet ASV šāda prasība iestrādāta likumdošanā, tāpēc projektā nācās to ņemt vērā. Gaisa sagatavošanu nodrošina četras rekuperācijas iekārtas, kas izvietotas divās otrā stāva tehniskajās telpās pretējos gaiteņa galos. Lai ventilācijas un mikroklimata sistēma strādātu nekļūdīgi, telpās nav vēlams vērt vaļā vairākus logus vienlaicīgi, jo tas īsā laikā strauji mainītu temperatūru un gaisa apmaiņas ātrumu un liktu sistēmai strādāt ar pārslodzi. Tāpēc katrā telpā ir tikai viens atverams logs.
Komfortabla mikroklimata un apgaismojuma režīma uzturēšanu - vēdināšanu, apkuri - telpās nodrošina kopējā ēkas vadības sistēma (BMS), ņemot vērā dienas gaismas daudzumu vai telpu uzsilšanu D pusē, kuras nākas dzesēt laikā, kad Z puses ir jāsilda papildus. Sistēma automātiski saņem sensoru mērījumus un regulē mikroklimatu. Ēkas uzturēšanai nepieciešamais enerģijas daudzums tiek izmantots racionāli, velti nesildot un nevēdinot telpas tad, kad tas nav nepieciešams.
Liela vērība projektā tika pievērsta tieši akustiskajiem risinājumiem. Tehniskais uzdevums paredzēja starpsienām nodrošināt skaņas izolācijas koeficientu 54 dB. Starpsienu konstrukcijas tapa no dubultām ģipškartona plātnēm un diviem profiliem, no tiem iekšējais pildīts ar minerālvati skaņas izolēšanai. Visas telpas šķērso gaisa vadi, kas rada pavājinājumu telpas skaņas izolācijas nodrošināšanai, bet šī problēma atrisināta, uzstādot gaisa vados klusinātājus. Sienu plakņu risinājumos izmantoti «Glastik» akustiskie paneļi, speciāli izstrādāti sadarbojoties ar «R&D» akustiķiem un gatavo produktu pirms iebūves testējot laboratorijā. Speciālistu lokā tiek atzīts - koks lieliski kalpo gan kā akustisks elements, gan arī kā dekoratīvās apdares materiāls, radot tīkamu noskaņu un ekoloģisku mikroklimatu.
Rūpīgi un detalizēti izstrādātais skolas projekts būvlaukumā neļāva nodarboties ar interpretācijām - visi mezgli izveidoti atbilstoši projektam, iebūvēti tikai un vienīgi projektā paredzētie materiāli, un būvniecības laikā tie netika aizvietoti ar lētākiem analogiem. Būtu lietderīgi tādu shēmu ievērot visos Latvijas būvobjektos un varbūt pārņemt SIA «SRV Terbelat» pieredzi, kura savukārt balstās Somijas mātesuzņēmuma menedžmentā - precīza un laikietilpīga plānošana un projektēšana ir garants gala produkta kvalitātei. Šis ir viens no retajiem objektiem, kur labus vārdus par būvnieku teica visi iesaistītie - projektētāji, pasūtītājs, dizainers un pat būvuzraugi.
LatvijasArchitektūra #5(97)/2011
