Teksts: JĀNIS LEJNIEKS, DR. ARCH. Foto: R.EVOLUTION, PUBLICITĀTES
Daugava veidojās leduslaikmetā, pēdējā apledojuma šļūdonim kūstot un ūdeņiem laužot ceļu uz jūru. Piemiņa par 15 tūkstošus gadu senajiem notikumiem ir upes senkrasts, kas Rīgā vislabāk jūtams Pārdaugavas pusē, it īpaši vietās, kur daudzus gadsimtus vēlāk cilvēki iebrauca ceļu uz Daugavas grīvu, ko šodien apliecina ielas nosaukums. 21. gadsimtā skaisto un daudzstāvu ēkām piemēroto vietu bija nolūkojis kompānijas R.Evolution City līderis Aleksejs Zagrebeļnijs.
![]()
Nosaukumu Filozofu rezidence dvīņu torņi ieguva darba gaitā. Arhitekts Andris Kronbergs skicēja augstceltnes ar uzsvērtu horizontālo dalījumu, domājot par plašajiem balkoniem, kas pēc sava rakstura ir terases. Zagrebeļnijs, saņēmis skices, uz nākamo tikšanos ar Kronbergu ieradās ar grāmatu kaudzīti, kurā katra grāmata ir kā jauns stāvs, tā nosakot projekta mārketinga raksturu jeb piešķirot tam zīmolu. Viņa uzdevumā veiktā būvvietas analīze atklāja to, ka blakus esošajā angļu tirgotāja Džona Heija muižā dzīvojušas prominentas personības.
Filozofs Johans Georgs Hāmanis (1730-1788) šeit dzīvojis no 1753. līdz 1759. gadam, kad bijis Rīgas rātskunga un brīvmūrnieku Zobena ložas izveidotāja Johana Kristofa Bērensa bērnu mājskolotājs. Savukārt Johans Gotfrīds Herders (1744-1803) dzīvojis muižā no 1764. līdz 1769. gadam un nodarbojies ar latviešu garīgās dzīves izpēti, apceļojot guberņu un pierakstot dainas. Pierādījums filozofa izcilībai ir viņa vārdā nosauktais laukums Vecrīgā.
Heija muižas vairs nav, bet ir Svarcmuiža, un, sacerot stāstus un interpretējot apkaimes vēsturi plašākā mērogā, nav nozīmes konkrētai muižai. Lietojot vietrades (place making) teoriju iespējams kapitalizēt vietas potenciālu, kas ietver ne tikai dabas jaukumus, bet arī vēsturi un ar to saistītās personības, un Āgenskalnam ir ar ko lepoties. Saskaņā ar zīmolu (branding) teoriju svarīgi ir nodrošināt produkta atpazīstamība pāri valstu robežām, ko abi filozofi var paveikt.
Zagrebeļnijs veido māju stāstus un uz jautājumu, ko nozīmē jēdziens «mūsdienu intelektuālā arhitektūra» viņa projektu aprakstos, atbildējis: «Intelektuālā attīstīšana nozīmē ieguldīt mājokļu arhitektūrā arī kādu papildu domu. Tas nav tikai logu un kvadrātmetru savienojums, bet drīzāk - storytelling ēkas. (..) tāpat kā mēs mainām apkārtējo vidi, absolūti tāpat vide iedarbojas uz mums! Es aicinu visus mainīt vidi ap sevi tā, kā gribas. Tas nav tikai par tevi, tas ir arī par cilvēkiem, kuri ir tev blakus, par kuriem tu uzņemies atbildību - bērni, sieva, mīļotā.»1
Pieminot abus filozofus, vienai no ēkām tika dots Herdera, otrai - Hāmaņa vārds, bet grāmatas bija autoru iedvesmas avots, dizainējot ēkas iekštelpas, no kurām iespaidīgākā ir 12 metrus augstā ieejas halle. Attīstītājs savu dzīves filozofiju, kas veicina socializēšanos, nodod klientiem. Zagrebeļnijs deklarējis, ka «mūsu mājokļos kaimiņi kļūst par draugiem», un, ja kopējas intereses var veidot un stiprināt draudzību, tad kāpēc gan saruna pie grāmatu plauktiem, kas izvietoti hallē, iebūvējot tos starp piloniem, nevarētu aizsākt pazīšanos, kas lēnām pāraug ģimeņu draudzībā.
Nama halles jeb vestibila izveidi attīstītājs uzticējis interjera dizainerei, arhitektei pēc profesijas, Zane Teterei-Šulcei. Viņa dizainējusi arī ēkas koplietošanas telpas un paraugu dzīvokļus. Hallē portjē galds un ar to saistītās iekārtas ir ēkas kopējā stilā, bet bibliotēkas daļa ir visai ekstravaganta, to veido savērptas stateniskas stēlas, starp kurām izkārtoti plaukti, un piekļuvi grāmatām nodrošina kāpnes. Risinājums ir dekoratīvs, un par tā funkcionalitāti var padiskutēt.
Herder residence (22 stāvu) un Hamman residence (23 stāvu) atrodas blakus vietai, kuru rīdzinieki kādreiz dēvējuši par Filozofu aleju. Šodien trīssimts gadus veco ozolu rinda joprojām iezīmē Daugavas senlejas kranti jeb stāvo upes krastu, no kura redzama Vecrīga. Izturoties ar cieņu pret iespaidīgo un vēsturisko skatu, kas paveras no t.s. Filozofu alejas, kas gan vēl būtu izkopjama, arhitekts Filozofu rezidenci pacēlis 14 metrus virs zemes, pēc iespējas mazāk aizsedzot skatu uz vecpilsētu.
Mājas “uz kājām” ir forma, kuru «ARHIS ARHITEKTI» ir attīstījuši Ķīpsalas darījumu centra augstceltņu projektos jau agrāk. Elipses apartamentu Balasta dambī ideja bija “balstīta uz pieņēmumu, ka zemesgabals ir robeža starp atklātu, plašu telpu - Uzvaras parku, Āgenskalna līča areālu un piesātināto Ķīpsalas dienvidu daļas apbūves zonu. Kompozīcija skiču stadijā sastāvēja no 6-stāvu un 23-stāvu ēkām, kas nostājas ap vidus elementu - apzaļumotu kalnu. Tajā ievietojas autostāvvietas.” Būvējot mājas „uz kājām”, netiek aizvērta un norobežota apkārtējā telpa. Tagad projekts, kas kādreiz saucās Elipses apartamenti, pabeigts arhitekta Arņa Kleinberga vadībā, un ir gatavs būvniecībai. Motīvu - būvķermeni pacelt uz stabiem - Kronbergs 1982. gadā piedāvāja, uzvarot Dabas aizsardzības biedrības ēkas Rīgā, Lielajos kapos, konkursā, bet to nerealizēja. Filozofu rezidence ir pirmais šī principa iemiesojums dabā.
Hamman residence vestibilā iekāpjot skaņu izolējošajā KONE ātrgaitas liftā, lai paceltos līdz jumta terasei, no kuras aplūkot mūžīgo Rīgas skaistumu, var pamanīt, ka pēc pirmā stāva nākošā ir sestā stāva poga. Dzīvojamo stāvu lifta hallēs lielie spoguļi stāva augstumā pie sienām koridoru pagrieziena punktos rada teju vai labirinta ilūziju, bet grafiskie sienu zīmējumi par dabas, īpaši floras tēmu, un sentences angļu valodā ir gana dzīvi apliecinošas. Augšējā slēptā gaisma iekārtajos griestos optiski pazemina griestu augstumu un rada mājīguma sajūtu.
Horizontālās balkonu joslas līdzsvaro izteikti slaidās ēku proporcijas. Tuvojoties rezidencēm, redzams, ka tās vēl slaidākas padara kolonnu virkne, kuras burtiski atrauj ēkas no saskares ar zemi. Vērotājam no attāluma vizuāli ne mazāk svarīgs ir namu siluets, kuru dažkārt veido mehānisks nepieciešamo tehnisko iekārtu izvietojums uz jumta. Filozofu rezidences arhitekts vēdināšanas kanālu augšējiem posmiem piešķīris formas, kas nav tikai utilitāru apsvērumu noteiktas, bet proporcijās un krāsās ir saskaņotas ar ēku koptēlu.
Lielākais ieguvums ir rezidenču plānojums, jo no pilnīgi visiem dzīvokļiem paveras skats uz Rīgas centru un Vecrīgu. Kopā abās augstceltnēs izvietoti 120 mājokļi, ir trīsistabu dzīvokļi ar divām guļamistabām, arī daži četristabu dzīvokļi ar trijām guļamistabām un divistabu dzīvokļi ar vienu guļamistabu. Dzīvokļu platības amplitūda - no 52 līdz pat 144 kvadrātmetriem, ar dzīvokļu apvienošanas iespēju. Katrā dzīvoklī iekļauta no 5,5 līdz pat 100 kvadrātmetru terase ar platumu ne mazāku kā 1,8 metri. Dzīvokļu griestu augstums ir ne mazāks kā trīs metri, augšstāva dzīvokļos tas attiecīgi dubultots.
Penthaus tipa dzīvokļiem ir trīs līmeņi. Griestu augstums dzīvojamā istabā ir 7 metri, un panorāmas skata logi no grīdas līdz griestiem paver visplašāko ainu. Dzīvojamā istaba, kabinets, virtuve, kas atdalīta no viesu uzņemšanas zonas, un plaša viesistaba atrodas pirmajā, dzīvokļa ieejas līmenī, un otrajā ir guļamistabas, arī Master bedroom. Trešajā līmenī ir plašā terase, kuru ieskaus divus metrus augstas stikla sienas, kas pasargā no vēja.
![]()
Pazemē abām ēkām ir kopīga stāvvieta 121 automašīnai, kā arī noliktavas telpas. Stāvvietu skaits palielināts, ierīkojot mehānisku pacēlāju, kas tās sakārto divos līmeņos. Pirmā dzīvojamā stāva novietojums ar ievērojamu atrāvumu no zemes virsmas, uz kuras atrodas tikai nesošās kolonnas un ieejas telpa, devis iespēju veidot savdabīgu atpūtas zonu zem ēkām un starp tām. Sākotnējā ideja par dekoratīvu baseinu kā atsauci uz kādreiz šeit bijušo dīķi, racionālu apsvērumu dēļ gan reducēta uz bērnu rotaļu laukumiem un pieaugušo spēļu laukumiem, un velostāvvietām. Filozofu Rezidence atspoguļo laika garu - teritorijā aizliegts iebraukt ar automobiļiem.
1 https://www.city24.lv/lv/
LatvijasArchitektūra #4(149)/2020
