Teksts: EVA ROTČENKOVA, MG. ART. Foto: GVIDO KAJONS
Pēdējo gadu laikā Latvijas reģionos tapušas dažādas kultūras un sporta būves, kas iedvesmo cilvēkus par savu dzīves vietu izvēlēties arī mazpilsētas. Šādi projekti uzlabo reģionu centru konkurētspēju, kā arī ceļ novadu iedzīvotāju pašapziņu un līdz ar to arī dzīves kvalitāti. Peldbaseina projekts Limbažu pašvaldībai bijis ilgi lolots sapnis jau kopš 90. gadiem, bet realizēts tikai tagad. Arhitektoniskais galarezultāts ir pakļauts ierobežotam un racionāli plānotam budžetam, kur primāri izvirzīts funkcionālais risinājums.
Pašvaldība bija iecerējusi veidot peldbaseinu pie skolas ar savienojošu gaisa pāreju no skolas uz baseinu. Tagad 2/3 no peldbaseina apmeklētājiem uz to brauc no dažādām vietām ar autobusiem, kas nozīmē, ka teritorijai pie ēkas jābūt ērti pieejamai transportam, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iecerētā pāreja tā arī nav īstenota. Peldbaseins ir daļa no olimpiskā centra Limbaži un atrodas ārpus centra, bet gājēju ceļš cauri bērzu birztalai aizvijas uz Lielezera pludmales zonu, un koka celiņi starp melnbalto koku stumbriem ir iecienīta limbažnieku pastaigu vieta. Uz šī dabas fona peldbaseina celtne šķiet bezgala racionāla un vienlaikus eksaltēta, tomēr arī funkcionāli loģiska.
![]()
Projekts ir viens no «krīzes laika upuriem», jo metu konkursā «MARK arhitekti» uzvarēja 2009. gadā, bet projekta realizācija atsākās tikai 2015. gadā, atsakoties no visa it kā liekā. Koka fasāde tika noraidīta kā nefunkcionāla, tāpat arī sfēriski izliektie logi. Arhitekti piekrita kopējā mērķa labā - lai peldbaseins tiktu realizēts. Būvapjoms apšūts ar platākām un šaurākām neregulārā rakstā horizontāli liktām plāksnēm bēšā un brūnā tonī. Atsakoties no sfēriskajiem stikliem, palikuši vien iluminatora veida logi, kas, salīdzinot ar metu, ir ēkas dizaina zaudējums.
Bet! Objekts ir būtisks kā konkrētā pakalpojuma dizains, ja mēs uz dizainu skatāmies plašāk - ne tikai kā fizisku priekšmetu vai formu, bet arī kā uz principu, kas būtiski uzlabo konkrētās pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Uz peldbaseinu dodas gan skolēni, gan pieaugušie, gan profesionāli sportisti. Lai pamatotu peldbaseina nepieciešamību, pēc «MARK arhitekti» iniciatīvas paralēli būvprojektam minimālā sastāvā ekonomisti kopā ar projektētājiem izstrādāja tehniski ekonomisko pamatojumu. Tika uzdoti neērti jautājumi, uz kuriem atbildes bijušas negaidītas. Runājot par ekspluatāciju, varbūt būs nepieciešama pašvaldības dotācija. Jāņem vērā daudzi pat ar baseinu nesaistīti aspekti, kas norāda uz būves lietderību - bērnu peldētprasme, veselība, jaunas darbavietas. Tie visi ir ekonomiski pamatojami lielumi. Iespējams, tas ir iemesls jauniešiem pēc vidusskolas beigšanas nepamest Limbažus.
Pētījums bija arhitektu biroja «MARK arhitekti» un Limbažu pašvaldības kopdarbs. Rezultātā peldbaseins tika uzbūvēts par pašvaldības līdzekļiem, papildus ņemot aizdevumu Valsts kasē, kas arī noteica projekta ekonomiski pamatotās izmaiņas sākotnējā iecerē. Tehniski ekonomiskais pamatojums kopā ar projektu bija nonācis Ekonomikas ministrijā, kur, pēc Mārtiņa Ošāna vārdiem, ticis izmantots kā labās prakses piemērs un paraugs, vairākas pašvaldības iniciējot rīkoties līdzīgi.
Pēc projekta analīzes tika atzīts, ka lielāko ēkas tēriņu daļu veido nevis projektēšanas un būvniecības, bet ēkas ekspluatācijas izmaksas. Arhitekti izveidoja blokus, kā ēka varētu būt efektīva savā enerģijas patēriņā. Ir pasīvie principi - plānošana, saules, vēja vai zemes izmantošana enerģijas ieguvē - un tehnoloģiskie, kas ir ievērojami progresējuši - siltuma atgūšanas paņēmieni, termālā siltuma izmantošana, piemēram, pirts zonu liekot plānojuma centrālajā daļā, nevis malā. Pasīvie principi būtībā ir nemainīgi universāli, bet tehnoloģiskie ir pakļauti laika pārbaudei un tiek pilnveidoti.
Otra būtiska šīs ēkas būvniecības pamatojuma daļa balstīta ilgtspējības un energoefektivitātes principos, jo pašvaldībai bija svarīgi panākt labāko iespējamo rezultātu, racionāli un ekonomiski izmantojot gan līdzekļus, gan resursus ne tikai būvniecības, bet arī ekspluatācijas kontekstā ilgtermiņā. Sākot darbu pie tehniskā projekta, arhitekti no sava honorāra pasūtīja energoefektivitātes pētījumu, lai būtu skaidri saprotami lietderības koeficienti, kas nosaka, kādā laika periodā atmaksāsies ieguldītie līdzekļi. Rezultātā, apskatot CO2 emisijas un citas komponentes, daļu no sākotnēji paredzētā nerealizēja.
Pētījumā tika secināts, ka nodrošināt konstrukciju siltumnoturību vislabāk var, izmantojot vienkāršu siltinājumu, nevis dārgas tehnoloģijas. Dažas tehnoloģijas šobrīd vēl nav pietiekami efektīvas vai arī ir pārāk dārgas šāda veida objektam. Ēka projektēta tā, lai to būtu iespējams uzbūvēt par 3,2 milj. eiro, tas ir 1170 eiro/m2.
Projektēšana apstājās 2010. gadā, krīzes laikā, kad neizdevās piesaistīt ES finansējumu, bet 2015. gadā pašvaldība, aktualizējot projektu, nolēma ieguldīt savus līdzekļus, veicot izmaiņas. Būtiski, ka tika saglabātas augstvērtīgas ventilācijas iekārtas, kā arī ūdens kvalitāti uzturoši filtri ar stikla granulām un ūdens cirkulāciju, kā rezultātā ūdenim nav jāpievieno virkne ķīmisku līdzekļu ar hloru, kā ierasts citos baseinos. Ūdens kvalitāte tiešām ir jūtama, tajā peldot, - tas, piemēram, nekairina acis.
Ēkas arhitektūra ir līdzsvarota, ievērojot mūsdienu energoefektivitātes prasības un ilgtspēju, tās pamatformu veido masīvs bloks, kurā kompakti savietotas nepieciešamās funkcijas. Galvenā ieeja organizēta no stūra, veidojot segtu, iedziļinātu ieejas zonu. Vestibilu plašāku padara ātrijs, kas ļauj ieplūst dabiskajai gaismai. Baltajā askētiskajā telpā izceļas dzeltenā administrācijas lete, kurai pretim ir novietota kafejnīcas lete. Ieejas zona pāriet garderobes zonā ar skapīšiem (virsdrēbju un āra apavu novietošanai), kas rotaļīgi veido māju siluetus.
Starp ieejas vestibila un garderobes zonu izvietota ieeja uz sporta klubu un ģērbtuvēm, caur kurām nokļūst baseina un tālāk spa zonā. Tāpat kā citviet ēkā, te dominē baltā krāsa, kas atdzīvināta ar spilgtiem tonāliem akcentiem mēbelējumā un telpu apdarē, piemēram, ģērbtuves skapīšiem un flīzēm tualešu telpās.
Centrālā, protams, ir baseinu zona - lielais un mazais baseins, kā arī burbuļvanna. Tās atvērto plānojumu arhitektiem izdevies veiksmīgi atrisināt, radot praktiski no visām pusēm pārskatāmu telpu, kas ļauj ģimenēm ar maziem bērniem atpūsties daudz ērtāk. Pa vidu abiem baseiniem ir atvērta tipa glābēju/treneru postenis, kas atvieglo arī viņu darbu, pārredzot visu zonu un uzraugot peldētājus. Pāreja no vienas zonas otrā neprasa speciālu galeriju vai ko tamlīdzīgu, jo tās plastiski saplūst.
Lai samazinātu zemes darbus dziļā baseina izveidei, ēka ir daļēji ierakta uzkalniņā, tā mazinot siltināšanas izmaksas, kā arī izlīdzinot 0 atzīmi un baseina daļu, kas ir dziļāka, - tas ir viens no pasīvajiem principiem arhitektūras plānošanas paņēmienu izmantošanai. Salīdzinoši dārgs un tādēļ reti izmantojams, bet ilgtspējīgs materiāls jumta siltināšanai ir putu stikls, kas izgatavots no otrreiz pārstrādāta stikla un organiskiem aktivatoriem vieglos ģeometriskas formas blokos. Tas ir ūdens un tvaika necaurlaidīgs un nedegošs siltumizolācijas materiāls, kas atmaksājas ilgtermiņā.
Lielajā baseinā ir četri 25 m gari celiņi, un dziļums seklākajā daļā 1,25 m līdz dziļākajā daļā 1,85 m, kas nozīmē, ka baseinā var notikt peldēšanas sacensības, kā arī tas ir aprīkots ar pacēlāju, kuru var izmantot cilvēki ar kustību traucējumiem. Mazais baseins ir piemērots bērnu peldētapmācībai un ir 10 x 5 m liels, bet tā dziļums no 0,7 līdz 1,1 m. Baseinā ierīkotas masāžas strūklas pieaugušajiem un slidkalniņš bērniem. Plašs stiklots atvērums uz dienvidiem uzsilda ūdeni ar saules siltumu un iekštelpās nodrošina dabīgo apgaismojumu. Stiklotais atvērums mazā baseina daļas sienā telpu vizuāli atver. Galvenais interjera akcents līdztekus plašajam stiklojumam ir masīvas nesošās līmēta koka sijas.
Inženierkomunikāciju sistēmas baseinu telpā nav, jo gaisa pieplūde ir nodrošināta no augšas. No otrā stāva līmeņa iespējams nokļūt skatītāju tribīnēs. Vidusdaļā starp baseinu zonu un ģērbtuvēm izvietota spa zona ar saunu un tvaika pirti, kur relaksēties un stiprināt veselību. Ēka pilda ne tikai baseina funkciju, tajā arī veiksmīgi darbojas jau projektā sākotnēji paredzētais sporta klubs, kas izvietots gan pirmajā, gan otrajā stāvā. Otrajā stāvā ir arī fizioterapeitu kabineti, atpūtas zona un izeja uz publiski pieejamu jumta terasi, kas izbūvēta atbilstoši iecerei.
Jāatzīmē «Landshape» darbs - zālājā izveidotie apļi. Tie atgādina ūdens saviļņojumu, kad tā virsma saskaras, piemēram, ar ūdens pilienu. Atturīgie un gaumīgie zemes virsmas veidojumi piesaista ar neparastumu un atjautību. Limbažu daudzfunkcionālā sporta un veselības kompleksa būve BDCC sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju organizētajā konkursā «Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019» nominācijā «Ilgtspējīgākā ēka 2019» ieguvusi 1. vietu kategorijā «Sabiedrisks objekts». Tāpat arī iegūta 2. vieta «Gada labākā būve 2018» kategorijā «Publiskā jaunbūve».
Neskatoties uz arhitektonisko un dizaina elementu izmaiņām par labu būvniecības un aprīkojuma kvalitātei, būve ir nozīmīgs ieguvums ne tikai Limbažu pilsētai, bet arī visam reģionam, kas nodrošina pašu svarīgāko - funkciju, neaizmirstot arī par estētiku. Savā ziņā šeit varētu atgādināt visiem labi zināmo, par funkcionālisma lozungu kļuvušo frāzi «forma vienmēr seko funkcijai».
LatvijasArchitektūra #2(147)/2020
