Jūrmala pamazām maina seju un raksturu, un nu jau varam runāt par pilsētas daudzveidību, kur vecais un jaunais pastāv līdzās un konkurē - dažbrīd mierīgi, dažbrīd raisot diskusijas. Kūrortpilsētas stilu šobrīd asociēt tikai ar priežu sila ieskautu pusotra stāva koka apbūvi un neatņemamo klasisko verandu ar sīkrūtotu stiklojumu vairs nav īsti korekti. Gar Dzintaru un Strēlnieku prospektu, kā arī citviet veidojas jaunais Jūrmalas standarts - mazstāvu apartamentu ēku apbūve triju četru stāvu augstumā ar plašu stiklojumu. Svarīga Latvijas arhitektu rokraksta iezīme - jo kurš gan cits projektē jauno Jūrmalas standartu - ir pietāte pret vidi, kā izteiksmes līdzekļus izmantojot elegantus materiālus, ritmu, apjomu dalījumu un ažūrus risinājumus. Lai izvairītos no monolītām vienlaidu virsmām, kas būtu pārāk agresīvas Jūrmalas atpūtas zonas noskaņai, tiek izmantoti visi apdares veidi. Arhitektu birojā «Kubs» projektētie apartamentu nami Dzintaru prospektā 34 un Strēlnieku prospektā 50 nav izņēmums.
![]()
Nelielais un intīmais nams ar 14 dzīvokļiem «Avenue» Dzintaru prospektā 34 ir atradis vietu starp līdzīgām ēkām, kuras jau uzbūvētas turpat apkaimē, un tām, kurām projekti ir karsti un tūlīt tiks sākts būvniecības nulles cikls. Fasādes reljefais dzīvīgums panākts ar sarežģītu nosacītu kubveida apjomu kārtojumu, kā arī kontrastējošiem materiāliem un toņiem.
Fasādē dominē trīs matērijas - tumša Amerikas oša termokoka dēļu apdare, gaiša pasteļtoņa akmens flīzes un caurspīdīgais stikls, detaļās lietots nerūsējošais tērauds (margas) un krāsoti alumīnija logu profili. Jēga nav daudzumā un nosaukumos, jēga ir perfektajās proporcijās. Īpatnējam apjomu kārtojumam ir bijis vēl viens uzdevums - atvēlēt vietu terasēm, turklāt dzīvokļu iemītniekiem paredzēta iespēja pilnībā atvērt stikla sienu, terasi sapludinot ar iekštelpu. Vietā, kur satiekas jūra, saule un mežs, neiztikt bez tiešas saskares ar dabu, tomēr visvairāk dabas šajā namā tiks potenciālajiem pirmo stāvu iemītniekiem ar tūjām norobežotā zālāja laukumā.
Logi un to profili ir līdzvērtīgi citiem arhitektūras elementiem, tā tie būtu jāuztver, un veiksmīga to integrācija ēkas tēlā atkarīga no izdomas un izvēles. «Avenue» fasādes segmentos ar koka apdari instalēti logi ar koka profiliem, bet līdzās tiem esošo plašo fasāžu stiklojumu apjomus satur alumīnija profili. Taču nekur metāla profili netiek izmantoti stūra savienojumos, stūros satiekas tikai stikli, un pantiņš līdz ar to lasāms citādi - nevis metāla konstrukcija ar stiklojumu, bet gan stiklots apjoms ar dalījumu. Pamata lietām - autostāvvietai, ūdens aizvadei, griestu augstumam, terasēm u. c. - pasūtītājs centies nežēlot līdzekļus, varbūt ietaupījumu meklējot nesvarīgākās pozīcijās.
Terasēs izmantota speciāla Vācijā radīta sistēma un īpašas flīzes, kas nodrošina pilnīgu ūdens aizvadi un loģisko notikumu secību - nevainojamu terases kalpošanu bez saplaisājošām flīzēm un samirkuša siltinājuma daudzu gadu garumā. Trīskāršais logu pakešu stiklojums ir garantija siltumnoturībai, bet elegantās ārējās fasādes aizsargžalūzijas saulainā laikā neļaus sakarst stiklam - tās ir dārgākas, bet funkcionāli efektīvākas nekā jebkuras iekšējās žalūzijas.
Stāvvieta 23 automašīnām izveidota pagrabstāvā, bet autogāzu aizvades gaisa vads, taupot dārgos kvadrātmetrus, kas būtu jāatvēl suverēnai ventilācijas šahtai, izbūvēts pazemē līdz attālākajam teritorijas nostūrim un tikai tur iznāk virszemē. Gandrīz līdzās iebrauktuvei atrodas tehniskā un apkures telpa. Tieši virs slīpās betona iebrauktuves stāvvietā ir apartamenti, no kuriem labi pārskatāms industriālais ēkas fragments. Šādos gadījumos pastāv risks mazināties apartamentu vērtībai. Ideja par apzaļumotu pergolu, kas skatienam aizsedz iebrauktuvi, palīdzēja pirmā stāva iemītniekiem radīt līdzvērtīgu vizuālo komfortu kā citos stāvos.
Komunikācija ar ēku sākas jau ieejas mezglā pie sarga posteņa ar zaļo sienu fonā. Košais zaļums tiek pavairots ar vertikālu sleju spoguļiem, kas iluzori rada iespaidu par telpas reālo plašumu. Vai ir runa par arhitektūru vai funkcionējošām detaļām? Detaļās ir spēks. «Avenue» projektā detaļas ir līdzvērtīgas izciliem citātiem - kur vien paskaties, rodams arhitekta stāsts.
Divi daudzdzīvokļu korpusi Jaundubultos «Jūrmalas rezidence» Strēlnieku prospektā 50/52 atbilst mūsdienīga dzīvojamā kompleksa standartam kūrortā ar tā satelītiem: plašu pagalmu, rotaļu laukumu bērniem, sporta un šoreiz - arī deju
centru. Spoguļattēlā izvietotajos korpusos katrā ir 30 dzīvokļi, četri stāvi, bet pazemes stāvvieta atrodas zem visa pagalma, kas ir tās zaļais jumts ar nepieciešamajiem apakšslāņiem un niecīgu zemes kārtu, pietiekamu zālienam, savukārt augiem ar attīstītu sakņu sistēmu nācies uzbērt nelielus paugurus, kuri tīri labi atdzīvina pagalma reljefu.
Ja iepriekš iegūta informācija par stāvu, dzīvokļu, liftu skaitu, būvkonstrukcijām, projekta parametri izklausās vienkārši, taču nolasīt tos gatavajā ēkās nav tik viegli. Pat viena stāva robežās atšķirīgā apjomu, fasāžu un konstruktīvo detaļu plastika birokrātiski izskaitļot stāvus un dzīvokļus neļauj, drīzāk aicina sajust namu kā gaismēnās mainīgu tēlu, kur mijas nebūt ne viendabīgi balti flīzētas un stiklotas plaknes. Atraktīva un vienlaikus precīza ģeometrija. Burtiski dematerializējies ir ceturtais stāvs jeb nosacītais penthauss, kas panākts ar stāva apjoma atkāpi un arī materiālu lietojumu. Atkāpe savukārt radījusi vietu terasēm, uz kurām izeja paredzēta no visām augšējo stāvu dzīvokļu telpām - tām funkcija un plānojums tiek radīts kopīgi ar apartamentu īpašniekiem. Vēl viena augšstāvu iemītnieku privilēģija ir ar kodu vadāms lifts, kura durvis dzīvokļos atveras hallēs. Katrā korpusā ir trīs lifti, kuri līdz trešajam stāvam kursē bez koda, bet līdz ceturtajam var doties tikai apartamentu īpašnieki.
Dzīvokļu platība ir no 56 līdz 161 kvadrātmetram. Dažiem pirmā stāva dzīvokļiem ir terase, citiem ierīkotas durvis nokļūšanai pagalma zaļajā zonā. Arī šajā projektā ar metāla profilu savienotus stūrus stikla apjomiem neatrast, stikls ir savienots ar stiklu. Detaļa, kurai ir nozīmīga loma vizuālā viegluma šķietamības īstenošanā. Fasādes laukumu atdzīvināšanai un ēkas saskaņai ar apkārtējo dabu izmantots konstruktīvi tēlains paņēmiens, stiklotās dzīvokļu vai lodžiju plaknes papildinot ar līmēta koka profila stikla durvīm.
Jebkura arhitektūras iecere būvniecības laikā sastopas ar prognozējamu un neprognozējamu izmaiņu risku. Veiksmīgos projektos šie riski jau savlaikus tiek atpazīti un arī novērsti, un tas lielā mērā atkarīgs no iesaistīto pušu savstarpējās komunikācijas. Šie abi projekti Jūrmalā uzskatāmi par veiksmīgiem - arhitektūras projekti realizēti gandrīz bez izmaiņām, pasūtītājiem nebija sveša izpratne par vērtībām, un arī būvnieki savu darbu veikuši godprātīgi.
LatvijasArchitektūra #4(102)/2012
