Teksts: VIKTORIJA BARINOVA, MG. ARCH. Foto: INDRIĶIS STŪRMANIS
Biroju ēka «Jupiter centre» ir Skanstes nākotnes apbūves vēstnese. Kopš 2005. gada esam dzīvojuši ar apziņu, ka te pacelsies Rīgas darījumu centrs, un tam atbilst konsekvents zonējums ar gana lielu apbūves augstumu: 2005. g. - 13-17 stāvi, 2009. g. - 17 stāvi, 2011. g. - 14 stāvi. Pēc pēdējā «New Hanza City» detālplānojuma izstrādes Skanstē joprojām iecerētas divas augstceltņu koncentrācijas: pa vienai katra lielā attīstītāja «New Hanza City» un «Merks» zemē abos apkaimes galos. Sporta ielas posmā pirms Skanstes ielas ziemeļu pusē piegulošo zemesgabalu zonējums mērķēja iezīmēt jaunu darījumu apbūvi virzienā no Vidusrīgas jau ar augstumā pakārtotu apbūves sablīvējumu. 1995. gada Rīgas attīstības plāna skatījums uz Skansti gan bija citāds - ar plašām dabas pamatnes teritorijām un ekstensīvāku apbūvi, bet «Jupiter centre» zemesgabals jau toreiz bija darījumu iestāžu zonā un detālplānojuma izstrādes gadījumā tika pieļauts liels augstums.
Apkārtnē pamazām sarodas biroju un banku ēkas, autocentri un nupat arī lielveikals «Prisma». «New Hanza City» novietnē sākti darbi un uzbūvēta īslaicīga biroja ēka. Pirmskrīzes eiforijā saražotās vīzijas, skičenieki un tehniskie projekti aizņem ne mazums plauktmetru. Tomēr nekas daudz nav noticis. Slīdot automašīnā pa Skanstes ielu, redzam atsevišķas kvalitatīvas un laikmetīgas celtnes, bet, lai sasniegtu apbūves blīvumu, ko varētu kvalificēt kā pilsētas audumu, vēl ir daudz jāinvestē. Ir atsevišķi pagātnes neveiksmju pieminekļi - Ģetzemanes lūgšanu nams, DUS -, un arī autocentri Zirņu ielā ir tālu no iecerētās apbūves intensitātes. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētu jaunajiem darījumu kvartāliem, varam atkal nopūsties un ar cerību raudzīties nākotnē. Krasta ielas un Ulmaņa gatves apbūves ne pārāk veiksmīgie piemēri liek bažīties, vai uzņēmēju un plānotāju uzpumpētie sapņi jelkad piepildīsies. Nesen notikusī Nākotnes pilsētas spēle «Mana Skanste» parādījusi iedzīvotāju un interesentu oriģinālās idejas par apkaimes rītdienu. Iespējams, topošā lokālplānojuma politika konverģēs ne tikai ekonomiski, bet arī sociāli pamatotas idejas.
Līdz šim Skanstes augstākās celtne ir 24 stāvu dzīvojamās ēkas «Skanstes virsotnes», 14 stāvu biroju ēka «Rietumu Capital Centre» un vairākas padomju laika divpadsmitstāvenes. «Jupiter centre» ar saviem 14 stāviem ir jaunpienācējs, lai gan projekta aizsākums datējams ar 2003. gadu, vēl pirms SIA «Merks» ēras, kad slēgtā konkursā iespēju projektēt B klases nomas biroju ēku ieguva SIA «Postform Projekts Rīga». Ināras Miezītes vadībā ēkas metu radīja tolaik jaunais arhitekts Roberts Riekstiņš. Tehniskā projekta izstrādē komandai pievienojās tikko augstskolu beigusī arhitekte Anastasija Pimenova. Atceroties laiku, ko tagad dēvējam par treknajiem gadiem, uzvirmo emocijas, jo tas bija unikālu iespēju laiks, sevišķi jaunajiem arhitektiem. Pasūtītāja dāvātā lielā brīvība vienlaikus arī mulsināja, uzliekot milzu atbildību par ievērojami lielu ēku tiešā Rīgas centra tuvumā.
Arhitekti vēlējās iezīmēt jaunā Skanstes darījumu centra sākumu, un ēka patiešām teju norāda uz «New Hanza City» pusi. Skanstes ielai perpendikulāri izstiepto ēkas formu noteica gan zemesgabala konfigurācija, gan iespēja realizēt maksimālo būvprogrammu. Situācija, kad brīvstāvošas ēkas fasāde pret ielas fronti ir ļoti šaura, gadās reti un šoreiz kustībā pa Skanstes ielu ēkas garenfasādes ļauj vērot lielākoties pretskatā. Konceptuāli garenfasāde pret «Arēnu Rīga» veidota plakana, kā jau ēkas aizmugure, gar kuru sagrupētas inženiertīklu šahtas un komunikācijas. Ārējā čaulā te drosmīgi lietots stikla profilīts, kas palielina dalījuma daudzveidību šķietami garlaicīgajā fasādē. Pretējā būvapjoma puse veidota dinamiska, un tā reaģē uz Rīgas centru kā augs uz sauli. Parādās vai izaug horizontāli erkeri ar iedziļinājumiem zem tiem, kas veido kustīgu, it kā vibrējošu ritmiski telpisku kompozīciju. Funkcionāli erkeru uzdevums ir radīt telpu ārpus ēkas un sniegt iespēju izbaudīt lieliskos skatus. Apjoma īso malu fasāžu plakņu asie pieslēguma leņķi papildus uzsver ēkas izstiepto formu, tādējādi pārvēršot defektu par efektu. Apjoms iegūst skulpturālu kvalitāti. Leņķu neierastais asums rada eksotisku telpisku pieredzi gan ārpusē, gan iekšpusē.
Daudz darba ieguldīts, izstrādājot attīstītājam maksimāli izdevīgu plānojumu. Viens no izdevīguma rādītājiem ir iznomājamo telpu procents kopējās stāva platības - jo tas ir lielāks, jo izdevīgāks projekts. Iznomājamā platība šeit ir apmēram 83-90% tipveida stāvu platības atkarībā no telpu nomnieku skaita stāvā, neieskaitot liftu šahtas un kāpņu telpas. Uzstādījums radīt biroju plānojumu ar universāli pielāgojamām telpām prasījis no projekta komandas ieguldīt pūles nomas scenāriju izpētē un atbilstoši tiem paredzēt risinājumus. Piemēram, jau iepriekš izbūvēti iespējamo biroju robežu sienu fragmenti no griestiem līdz pārsegumam. Tirgus svārstību iespaidā veiktas vairākas korekcijas un skiču stadijā pat funkciju maiņa. Līdztekus nulles cikla izbūvei ugunsdrošības likumu aktu izmaiņas rosināja inženiertīklu šahtu un komunikāciju bloka pārprojektēšanu.
Krīze ietekmēja projektu, un pēc nulles cikla pabeigšanas būvniecību nācās pārtraukt. «Postform Projekts Rīga» reorganizējās, un autoruzraudzību veica Anastasija Pimenova. SIA «Development Projects» piestrādāja pie ēkas energoefektivitātes uzlabošanas. Fasāžu sistēma tika nomainīta uz divkameru stikla pakešu sistēmu, piemeklētas aukstuma iekārtas un ventilācijas agregāti. Apkuri, dzesēšanu un ventilāciju pirmoreiz Latvijā un Baltijā nodrošina integrēta silto-auksto griestu sistēma, kuras priekšrocība ir ļoti komfortabls klimats, īpaši vasarā, un pazemes autostāvvietas apgaismojums īstenots ar LED spuldžu gaismekļiem. Labu rezultātu apliecina izmaksas par siltumu decembrī 1,05 EUR/m2 un augustā (kad siltums tērēts gaisa sausināšanai) 0,11 EUR/m2.
Interjera izstrādei pasūtītājs piesaistīja arhitektu biroju «8 A.M.». Ēkas veidola asociācija ar kramu - iezi - un tā daudzslāņainais simbolisms, ieskaitot spēju radīt dzirksteli, ļāvusi interjera autoriem iekštelpu apdari risināt ar oriģināliem paņēmieniem. Uzmanība pēc iespējas veltīta ilglaicīgi nemainīgiem interjera elementiem - vestibilam, kafejnīcai, liftiem un gaiteņiem pie tiem, kāpņu telpām; arī īpaši sekots, lai iznomātie biroji neizjauktu ēkas kopību: vienotās logu žalūzijas, noteikts starpsienu pieslēguma veids pie ārējās čaulas, vienotais aso stūru griestu mezgls ar speciālo apgaismojumu. Dzirkstelei raksturīgs spilgtums interpretēts krāsu lietojumā - ēkas stāvi tonāli iedalīti četrās grupās, katras grupas tonis izspēlēts gaiteņu akcentos un kāpņu telpā, katrs panorāmas lifts izoderēts savā tonī, un tas viss atvieglo orientāciju ēkā.
Autoru nodoms bija radīt kontrastu ar monohromo ēkas ārieni. Šie krāsu akcenti diemžēl nepietiekami samanāmi garāmbraucējam, bet apmeklētājs izjūt pārdomātu detaļu piesātinājumu. Ieejas vestibilam solīdumu piešķir telpiskie atvērumi uz otro stāvu, kuri izgreznoti ar gaismekļu instalācijām, kā arī ieturēta koloristika - tumši brūnu spīdīgu panelētu elementu kontrasts ar baltām matētām sienu un griestu plaknēm. Vestibila dabīgā brūnā marmora izvēle profesionāļu aprindās var radīt dažādas izjūtas, taču tā ir gana atbilstoša reprezentablas un neitrālas, bet arī patīkamas vides radīšanai. Man tā ir negaidīta atsauce uz klasiskajiem funkcionālisma un internacionālisma stikla māju un augstceltņu piemēriem, kur savulaik nereti lietota marmora apdare. Trijos vārdos interjers «comme il faut».
Iepriecināja Eduarda Beernaerta un Jura Laša (8 A.M.) nesavtīgais atbalsts un dalīšanās savā pieredzē ar jaunu arhitekti tehniski diezgan sarežģītas ēkas būvuzraudzībā. Pēc viņu iniciatīvas pārstrādāts un realizēts pazemes divstāvu autostāvvietas kustības organizācijas un marķējuma risinājums. Pārsteidzoši, ka garais projekta īstenošanas laiks un nepārtrauktās izmaiņas projektā kopumā nav kaitējuši ēkai. Iespējams, konstruktīvā shēma un plānojums varēja būt mazliet tīrāks. Taču arhitektoniskais tēls lieliski pārdzīvojis visus pārbaudījumus. Ēkai ir pārliecinošs un spilgts veidols. «Jupiter centre» pievienojies kvalitatīvai Skanstes apbūvei arī vides ziņā. Iespējams, garants tam bija tas, ka ēkas pasūtītājs būvēja to sev bez tūlītēja nodoma pārdot - līdzīgi kā kaimiņos «Rietumu banka» savu galveno ēku.
Pasūtītājs ir pelnījis uzslavu, jo arhitekti atzinīgi novērtējuši savstarpējo sadarbību, uzticēšanos un ieklausīšanos profesionāļu viedoklī, kā arī izteikuši gandarījumu par pasūtītāja nostāju, kura atbilst globālam priekšstatam par attīstītāja labo praksi, kas Latvijā nebūt nav ikdienā sastopama. Var atzīmēt viņu pieturēšanos pie projektētāju izvēlētajiem materiāliem, rūpes par telpu akustiku, klimatu un vienotu ēkas koptēlu. Turpretī apšaubāma šķiet izšķiršanās būvniecības noslēguma posmā iestrādāt diži lielus reklāmas ekrānus galveno fasāžu pašā augšā. Grandiozā redzamība ne vienmēr liecina par labu gaumi. Manuprāt, šie megamirguļi novērš uzmanību un pazudina citas projektētāju izlolotas detaļas - piemēram, aso leņķu stūru speciālo nakts izgaismojumu. Ekrānus nav izdevies harmoniski iekļaut jau pirms tam atrisinātajā būvapjomā. Noslēguma replika ir par pārmantojamības nozīmi lielos projektos, kurus vieniem un tiem pašiem arhitektiem bieži vien neiznāk novadīt no sākuma līdz beigām. «Jupiter centre» projekta īstenošanas stafete noskrieta ar veiksmīgu iznākumu. Prieks par gados jauniem arhitektiem, kuri tika pie savas iespējas un godam to izmantoja.
LatvijasArchitektūra #2(112)/2014
