Teksts: ANITA PĪRA, MG. ART. Foto: ANDRIS TONE
Baltezera melnā pērle
Paradoksāli, taču daudzi mūsdienu savrupmāju īpašnieki, kas uzbūvējuši savas modernās arhitektūras pērles ezera krastā vai meža malā, izmisīgi cīnās ar dzīves pie dabas krūts dabisko izpausmi - zirnekļu tīkliem un priežu putekšņu nosēdumiem uz nevainojami gludajām virsmām, kas paredz ievērot noteiktu kārtību. Neko darīt, dzīvība ir it visur, un nākas samierināties ar dabas pienestajām korekcijām funkcionālisma arhitektūras un minimālisma interjera perfektajā apdarē. Tomēr šo novērojumu nevar attiecināt uz šīs Baltezera savrupmājas saimniekiem - Arni un Everitu Gromoviem. Viņu māja «Melnā pērle» paslēpusies priedēs Baltezera jauktās stilistikas neviendabīgajā apbūvē un ir izteikts mūsdienu funkcionālās arhitektūras paraugs.
Savrupmāja būvēta stāvā piekalnē un ar skatu cauri priežu audzei krasta līnijā tiecas uz ezeru. Zemesgabala izteiktais reljefs nosaka ēkas formu: vienstāva apjomu no ielas un divstāvu - no ezera puses. Gan saimnieku, gan arhitekti zemesgabals uzrunāja tieši ar reljefu, kas projektā noteicis ēkas formu - tā novietota apbūves gabala priekšējā līnijā un it kā paceļas virs kraujas. Ēkas forma veido G burtu (te iekodēta arī zināma asociācija ar saimnieka uzvārda pirmo burtu), radot viengabalainu, skulpturālu objektu.
Arhitektūras un interjera autorei arhitektei Ritai Balodei skolotājs arhitektūrā Andris Vītols iemācījis gara brīvību, ko viņa centusies ienest arī ēkas tēlā, maksimāli saglabājot gan ārējo, gan iekšējo formu tīrību. Savas mājas līdzautors bijis arī saimnieks Arnis Gromovs, kas aktīvi līdzdarbojies visos tās tapšanas procesos. Viņa aizraušanās ir arhitektūra un dizains, turklāt abiem ar arhitekti jau bija izveidojusies sadarbība saimnieku iepriekšējā mājā Mežaparkā, kur Rita Balode veidoja interjeru. Pēc laika Arnis iegādājās zemesgabalu Baltezera krastā un mājas projektam sākotnēji uzrunāja citu arhitektu, bet interjeru atkal vēlējās uzticēt Ritai. Kā nereti gadās, sadarbība ar potenciālo arhitektu neizdevās, un saimnieks piedāvāja topošajai interjera autorei veidot arī arhitektūru.
Arhitekte uzskata, ka katra māja jāveido cilvēkam, kas tur dzīvo, nevis sava arhitekta ego apmierināšanai un arhīvam: «Galvenais, lai cilvēks savā mājā jūtas ērti, komfortabli, un, ko citi par to domā, ir mazsvarīgi. Nepieciešams realizēt klienta idejas, taču tajā pašā laikā māju veidot tā, lai tā atbilstu vispārējiem kanoniem un kompozīcijai. Tās ir lietas, ko saimnieki parasti nezina, viņi vēlas kaut ko konkrētu, bet, kā to visu salikt kopā, nestādās priekšā, un arhitekta uzdevums ir veidot harmonisku ansambli, kur viss - neatkarīgi no izvēlētā stila - būtu vienkopus.»
Saimniekam par savu māju bija noteikta vīzija, turklāt ar specifiskām īpatnībām. Pirmais bija vārds, un tas bija «Melnā pērle», jo Arņa pamatideja par savu villu bija tieši tāda. Vadoties no tās, asociatīvi izveidojās gliemežnīcas forma. Ritai bija skaidrs - pērle jāieliek gliemežvākā, un tā radās ēkas formālais un arī tonālais risinājums: ārpuse melna, vidus gaišs. Zemesgabalam ir izteikts reljefs, un gliemežvāks ir uzsēdināts uz pakalna, realizējot vēlmi pasniegt ezeru kā uz paplātes. Ieejot mājā, ir sajūtams apkārtējais plašums, paveras panorāmas skats uz ezeru, ko var baudīt neierobežoti. Saimnieks piekrita plašam stiklojumam, sākumā pat bija doma par pilnstikla sienu bez metāla rāmjiem, taču izmaksu dēļ no šīs idejas nācās atteikties, tomēr tika piemeklēti pēc iespējas plānāki profili.
Vizuālais iespaids - masīvais jumts un terase balstās uz stikliem - panākts, pateicoties būvinženiera Dr. sc. ing. Albīna Skudras virtuozajam darbam. «Ēkā izbūvēts trīsslāņu konstrukcijas monolītā dzelzsbetona pārsegums. To veido augšējais un apakšējais nesošie slāņi 70 mm biezumā, ko savā starpā monolīti savieno iekšējas dzelzsbetona ribas. Kopējais pārseguma plātnes biezums ir 400 mm. Ar šādu konstruktīvo risinājumu pārseguma pašsvaru bija iespējams samazināt par 650 kg uz kvadrātmetru, un rezultātā varēja izveidot līdz 5 m garas konsoles, uz kurām izbūvēts augšējais stāvs un jumta pārsegums. Šāda konstrukcija privātmājā Latvijā realizēta pirmoreiz,» stāsta būvinženieris.
Visa ēka veidota no monolītā dzelzsbetona, to pieprasīja konstrukcija, turklāt saimnieks iekštelpās vēlējās betona sienas, taču finālā interjerā nav skatāma neviena, jo izpildījuma kvalitāte neatbilda iecerētajam vizuālajam risinājumam. Dzelzsbetona sienas ir pastiprināti siltinātas, jo saimnieks lielu uzmanību pievērsis ēkas energoefektivitātei. Ēkā ir siltās grīdas, dzīvojamās telpas aprīkotas ar papildu siltuma ķermeņiem un dvieļu žāvētājiem vannas istabās. Fasādes apdarei izmantotas divarpus centimetrus biezas pulēta granīta plāksnes no Ķīnas.
Sākotnēji ēka bija paredzēta lielāka, tomēr projektēšanas laikā tika samazināta līdz apdzīvojamam ekskluzivitātes minimumam. Reljefs noteica stāvu apgriezto kārtību - dzīvojamās telpas izveidotas augšējā stāvā, ielas līmenī, savukārt atpūtas un relaksācijas telpas - apakšstāvā, ar izeju uz ezeru. Specifiskais plānojums sākas jau no ieejas mezgla, kurā ir divas autonomas ieejas - mājas dzīvojamā un sporta daļā. Saimnieks ir aktīvs sportists, tāpēc vienā ēkas spārnā izveidots savrups bloks sporta aktivitātēm - atsevišķa ieeja ar garderobi un dušas telpu, kā arī veļas mazgātavu un autonoma garāža sporta inventāra novietošanai. Augšējā stāvā atrodas arī ieejas halle un garāža, atvērtā plānojuma dzīvojamā telpa ar integrētu virtuves un biroja zonu, kā arī saimnieku un bērnu guļamistaba ar vairākām higiēnas telpām. Monumentālas, 220 cm platas kāpnes ved uz apakšstāvu, kurā atrodas atpūtas telpa ar virtuves zonu, viesu guļamistaba, relaksācijas zona ar pirti un plašas saimniecības telpas. No katras ēkas telpas abos stāvos ir izeja uz plašām terasēm.
Uzstādījums - iespējami ekonomiski uzbūvēt maksimāli ekskluzīvu māju - izpildīts arī interjerā. Rita Balode piekrīt uzskatam, ka vislabākais interjers ir laba arhitektūra un ekskluzivitāti interjerā var panākt, ieliekot telpā kādu ekstraordināru lietu, kas izceļ pārējo. Tā kā saimnieks aktīvi seko dizaina attīstībai interjera jomā, turklāt viņam pašam patīk iegādāties aksesuārus, daudzas lietas mājai atrastas, kad tā vēl bija skiču stadijā. Interjerā valda oda pelēkajam, un sākotnējās saimnieces bažas par pelēko toņu un plašo stiklojumu nemājīgumu ir pilnībā zudušas. Interjera kods - vērienīgums, apdarē izmantots apmetums, flīzes, matēts granīts, dzīvojamo istabu grīda klāta ar 80x80 cm lielām baltām flīzēm, guļamistabās ieklāts mīkstais grīdas segums. Mājas projekts tapa bez steigas, rūpīgi pārdomājot katru sīkumu, kur iedziļinājās arī saimnieks.
LatvijasArchitektūra #3(113)/2014
