Latviešu gudrinieki angļu vārdus «waterfront» un «waterside» tulko divdomīgi - gan kā ūdensmalu, gan krastmalu - un interpretē pēc vajadzības. Līdz ar to šo teritoriju lietošanas jautājums Latvijā joprojām ir klupšanas akmens. Piemēram, valstij pieder publiskā ūdenstilpe Mazais Baltezers, bet privātajam īpašniekam zeme līdz ezeram. Lai atbildētu uz jautājumu, kas ir tiesīgs saskaņot, akceptēt, atļaut izbūvēt krastā laivu piestātni vai atļaut ēku būvēt kā pārkari virs ūdens, jāuzmin - kā nu kuru reizi juristiem labpatiks nosaukt «malu». Valsts Finanšu ministrijas personā jautājumu pāradresē visām citām iespējamām institūcijām. Iemesls ierēdņu neizlēmībai ir zaļo protesti, kuru izcelsmei ir senas saknes. Tikpat, cik šīs vietas rakstura maiņai no parastas ūdensmalas līdz luksusa apartamentu ēkai krastā.
Pērle Melnajā līcī
Mūsdienu civilizācijas sākumu Mazā Baltezera Melnajā līcī joprojām apliecina ūdens un sauszemes saskares līnijā saglabājusies koka pāļu rinda. Paradoksāli, bet tā ir saistīta ar dīķi Ādažu centrā, ko 20. gs. 70. gados izveidoja pēc padomju saimniecības «Ādaži» vadītāja Alberta Kaula iniciatīvas - rokot smiltis Pļavnieku dzīvojamā masīva celtniecībai. Tolaik saimnieciskās aktivitātes gan veicināja sovhoza uzplaukumu, gan tuvināja PSRS Sociālistiskā darba varoņa sapņa - izveidot Gaujas cilpu līdz viņa savrupmājai - realizāciju.
Kāpēc gan rakstam par elitāro dzīvojamo kompleksu «The Pearl» bija nepieciešams šis garais ievads? 2008. gadā Kannās, starptautiski lielākajā nekustamo īpašumu izstādē MIPIM, projekta, tolaik ar nosaukumu «Čiekurkrasti», autori - biroja «AB3D» vadītājs Juris Mitenbergs kopā ar kolēģi Pēteri Spuriņu - saņēma britu arhitektūras žurnāla «The Architectural Review» nākotnes projektu izcilības balvu. «The AR» redaktors Pols Finčs godalgoto latviešu projektu pieteicis ar vārdiem: «Balvu pirmo reizi saņem arhitektu birojs no jaunās Eiropas.» Arhitekti toreiz uzmanību izpelnījās tieši ar piedāvājumu ne tikai iekļaut ēku apkārtnes vizuālajā kontekstā, bet arī to funkcionāli saistīt ar ezermalu.
Jāpiekrīt Ievas Zībārtes to gadu komentāram: «Protams, MIPIM ir biznesa sarīkojums, ne mākslas biennāle, tomēr tas nemazina notikuma un balvas nozīmīgumu, jo ir vērsts uz tiešu pasūtītāju - projektu finansētāju un attīstītāju - interešu zonu. Tas izglīto un rāda dažādas attīstības iespējas, to vidū arī zaļo arhitektūru.»i Vieta Mazā Baltezera krastā tiešām ir īpaša ar to, ka saskaņā ar detālplānojuma nosacījumiem šeit jau toreiz tika pieļauta apbūve tiešā ūdens tuvumā, tostarp vairākiem apjomiem pat pārkares veidā izejot virs ūdens virsmas. Tomēr garajā realizācijas ceļā starptautiski augsti novērtēto projektu Latvijas rutinētā birokrātiskā vide skarbi pārveidoja - sākotnēji paredzēto konsoļu virs ezera vairs nav!
«The Pearl» iedzīvotājiem ir nodrošināta privātā jahtu piestātne un personīgā jahtas novietne; labiekārtota pludmale un drošs privātais rotaļu laukums; laivu novietne un serviss, kā arī viesu autostāvvietas, tomēr arhitektiem un pasūtītājam kā publiskās funkcijas esamību ir izdevies saglabāt ideju par iespēju cilvēkiem piekļūt ezeram, un pagaidām tā ir vienīgā vieta pie Mazā Baltezera ar betona slipu, pie kura var piebraukt un nolaist ūdenī laivu. Paredzētas arī laipas un laivu piestātnes viesiem, kas ieradīsies no ezera puses.
Vai visas arhitektu demokrātiski iecerētās darbības cilvēki spēs īstenot? Viss būs atkarīgs no vēl nezināmā skaita laivu un ēkas daudzo desmitu īpašnieku savstarpējās tolerances. Dzīvokļu īpašnieku vairākums ir nerezidenti… Nodeva labi iecerētajam publiskumam ir arī restorāns ar profesionālu virtuves iekārtu, fitnesa centrs, sauna un peldbaseins ar 15 metru celiņu - pagaidām. Tikai pirktspējīgas sabiedrības interese var to padarīt dzīvotspējīgu, jo restorāna operatoram jābūt pārliecībai par pieaugošu vai vismaz stabilu klientu skaitu. Apkārtējā teritorija gar ezeru zonēta kā parkmeža apbūve ar minimālo gruntsgabala lielumu 4000 m2, tātad neliela blīvuma apbūve ir sagaidāma.
Komplekss sastāv no trijām rezidencēm - Parka, Pludmales un «The Pearl». Ēkā ir 65 elitāri apartamenti, kuru platība ir no 68 līdz 240 kvadrātmetriem, 80 pazemes autostāvvietas un 30 viesu autostāvvietas. Kompleksā ir gan nelieli mājīgi dzīvokļi, gan arī plaši «penthouse» dzīvokļi. No lielākās daļas dzīvokļu paveras skaisti panorāmas skati uz ezeru un mežu. Paradoksāli, bet mazākie šķiet simpātiskāki, tajos gandrīz visos ir lodžijas vai balkoni, kas nodrošina skatu uz ezeru - lielāko vietas vērtību. Protams, labā laikā, jo sliktā vējš no ezera var arī sabojāt omu.
Plašajā foajē ēkas iedzīvotājus un viesus sagaida durvju sargs. Stikloti lifti un panorāmas logi, atturīgi toņi un formu plūdums ir raksturīgās dizaina iezīmes. Dzīvokļos griestu augstums ir 2,9 m, telpas atdala augstas klases skaņas un siltuma izolācija. Var mulsināt fasāžu turpat vai melnais tonis, bet, salīdzinot materiālu ar priežu mizas tumšāko daļu, atliek secināt, ka arhitektu izvēlētais krāsas tonis iederas gan meža, gan ezera ainavā - ja raugāmies uz ēku no ūdenstilpnes puses. Apdares veids ir dedzināts dēlis, kas šādi apstrādāts, lai, izņemot mīkstāko koksnes daļu, iegūtu virsmas raupjo faktūru, un tad noklāts ar konservējošu poliuretāna slāni un krāsu.
Raugoties uz ēku, nav iespējams atrast divus vienādus skatus, jo no katra jauna rakursa paveras cits formu salikums. Ēkas tēla noteicošais motīvs ir daudzās terases, lodžijas un balkoni. Arhitektiem pirms būvniecības ļoti īsā laikā gan nācās pārprojektēt ēku, sadalot lielos dzīvokļus mazākos atbilstoši tirgus konjunktūrai. Autori bija spiesti pieņemt daudzus kompromisa lēmumus, un privātās telpas sajūtu tagad nodrošina tūju rindas lielajās terasēs - starp dzīvokļiem.
Jumta terase ir kopēja visiem dzīvokļiem, un uz tās var nonākt no vienas no sešām kāpņu telpām. Plašās vietas, kas domāta, lai sauļotos vai nodarbotos ar bārbekjū un citām izklaidēm, vienā malā atrodas gāzes apkures katla telpa, bet tās tehnoloģiski elegantās iekārtas aiz stiklotās sienas nemaz netraucē. Gluži otrādi, labi dizainētā «māja» uz jumta terases rada priekšstatu par uzticamu un drošu inženierkomunikāciju klātesamību šajā, pagaidām vēl maz apdzīvotajā mežā pie Mazā Baltezera. Amizanti, bet nekustamo īpašumu tirgū tiek piedāvāts iegādāties «elegantus dzīvokļus arhitektūras pērlē, kas atrodas Rīgas piepilsētā - Baltezerā». Tiešām, attālums no Rīgas nav liels - divdesmit kilometru.
LatvijasArchitektūra #3(113)/2014