Ēkas Vāgnera ielā 18 un 20 ir rekonstruētas, mēģinot saglabāt pēc iespējas vairāk vēsturiskā substrāta un zudušās detaļas atjaunot iespējami autentiskās formās.
Konteksts, kas noteicis Talsu sporta zāles būvniecību un tās arhitektoniskos un inženieriskos risinājumus, spilgti ilustrē arvien biežākus gan mērķtiecīgos, gan stihiskos arhitektu darba jēgas meklējumus ārpus, nevis iekšpus arhitektūras.
Jaunās telpas bankai kalpojušas kā labs arguments mākslas kolekcijas izveidei, arhitektiem sadarbībā ar galeriju «Daugava» delikāti kūrējot procesu un aicinot izvairīties no salonmākslas, vecmeistariem un mākslas pasaules stāriem.
«Latvijas gāzes» administrācijas ēkas tēlainā vēsts gan saistās nevis ar pagātnes romantiskošanu, bet ar paša uzņēmuma un vēsturiskās teritorijas industriālo dabu.
TC «baata» fiziskajā ķermenī, pētnieki rīdzinieki iemontējuši kurzemnieka personību. Viņa āriene ir glīti atturīga, bet «iekšās» verd visa emociju gamma.
Vienkārša, ģeometriski precīza, koša un spilgti izgaismota pelēcīgajā Rīgas rudens gaismā - tāda ir jaunā biroju ēka Citadelē, jauna un aktīva iezīme pilsētas siluetā pret Daugavu un vienlaikus jaunu sabiedrisko ārtelpu veidojoša būve uz pilsētas pusi.
Modes un izklaides centra «Rīga Plaza» fasādi Andris Kronbergs veidojis kā garu un ieejas zonās piepaceltu jostu, kas netieši atgādina tautastērpu un sasaucas ar netālo Daugavu.
Bijušās rūpnīcas «Druva» miltu noliktava, būvēta pagājušā gadsimta 70. gados un pārveidota par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku «Park Side», ir pirmais mēģinājums iezīmēt Rūpniecības ielai jaunas aprises.
Ēkas novietojuma atbilstība nosaukumam «Jūras vārti» veicina emocionālu pamudinājumu smelties iedvesmu dabas parādībās.
Ēkas multifunkcionālisms izrādījies racionāls risinājums arī pilsētai, jo nu vairs nav vajadzīgs lokāls kultūras nams - pateicoties asprātīgajam arhitektoniskajam pieteikumam, tā funkcijas uzņēmusies bibliotēka.
Atvērtās Daugavas līča ainavas gaismas kvalitāte, vējš un skaņas ir neatņemama ēkas pievienotā vērtība. Dabas plašumiem arhitekts pretstata strikti ģeometrisku ēkas uzbūvi.
Jūrmalas priežu mežā baltvācu arhitekts Meinhards fon Gerkāns un daudznozaru uzņēmuma «Vincents» dizainere Guna Eglīte piedāvā savu ideālā mājokļa risinājumu, kura lakoniskā estētika un detaļu smalkums raksturo abu autoru profesionālos ideālus un attieksmi pret telpu.
Ēkai raksturīga neregulārā kopforma, viegli iešūpotais logu ritms un it kā nejaušs krāsu salikums. Visi šie elementi rodami vecās Pārdaugavas ielu ainavā, kur arhitektu līdzdalība līdz šim bijusi samērā nosacīta.
Pilsētas otrās gāzes fabrikas jaunāko un lielāko gāzes rezervuāru uzņēmums «Latvijas Gāze» ir rekonstruējis kā savu sporta centru, dāvājot pilsētai ja ne sabiedriski atvērtu objektu, tad sakoptu kultūras pieminekli noteikti.
Reprezentabla monumentalitāte ir savrupnama ārējais veidols, bet interjera detaļās jaušama vēsturisko stilu atbilstība ēkas garam.
Darbs pie dizaina viesnīcas ir iespaidu projektēšana. Tādu iespaidu, kas atstaro apkārtējās vides raksturus. Te izcelts lokālais potenciāls globālajai atsaucībai.
Prieks, ka ārlietu ministrijas ēka jau žilbina ar fasādes sakoptību, vien neizlēmība bailēs no neesoša ienaidnieka liedza atjaunot fasādē simbolisko rokasspiediena motīvu, sak’, ja nu brīvmūrnieku simbols!
LR Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku komplekss Gaujas ielā iezīmē jaunu tendenci – valsts iestādes atstāj centru un racionāli apvieno funkcijas.