Ieeja dzīvokļos – no pagalma puses, tiek veikta videonovērošana. Noslēgtais pagalms virs apakšzemes autostāvvietām iecerēts kā iedzīvotāju atpūtas zona, kurā daudz apstādījumu apgaismotās koka puķu kastēs.
Viesnīca «Reval Hotel Elizabete», Rīgā, Elizabetes ielā. Milzīgās stiklotās fasādes risinājums tiešām apliecina arhitekta cieņu pret vietu – dažādos leņķos savērstajos stikla paneļos vienmēr atspoguļojas kaut kas no krāšņās apkārtnes, un vienlaidu plakne to nenodrošinātu.
Pilsētas otrās gāzes fabrikas jaunāko un lielāko gāzes rezervuāru uzņēmums «Latvijas Gāze» ir rekonstruējis kā savu sporta centru, dāvājot pilsētai ja ne sabiedriski atvērtu objektu, tad sakoptu kultūras pieminekli noteikti.
Modes un izklaides centra «Rīga Plaza» fasādi Andris Kronbergs veidojis kā garu un ieejas zonās piepaceltu jostu, kas netieši atgādina tautastērpu un sasaucas ar netālo Daugavu.
TC «baata» fiziskajā ķermenī, pētnieki rīdzinieki iemontējuši kurzemnieka personību. Viņa āriene ir glīti atturīga, bet «iekšās» verd visa emociju gamma.
Rekonstrukcija kā jebkura iejaukšanās gatavā organismā vispirms prasa izšķiršanos par iejaukšanās dziļumu, virzienu un jēgu, drēbes saprašanu, smeķa sajušanu.
Daudzfunkciju kultūras centrs Hanzas Perons pārbūvētajā bijušajā stacijas noliktavas ēkā.
Ēkas novietne bijušās S.T. Kuzņecova porcelāna fabrikas vietā ļāva izmantot leģendārās ražotnes nosaukumu un logo gan ēkas apdarē, gan īpašā stāsta radīšanā.
Kultūras centrs Siguldas devons piešķīris pilsētai jaunus - dzīvespriecīgus un mūsdienīgus - arhitektoniskos vaibstus. Tīkami sakārtota ir ne tikai novecojusī kultūrtelpa, bet arī pieguļošā teritorija.
Skaidra telpiskā ideja, lakonisks būvapjoms ar raksturu, detaļu kultūra, respekts pret apkārtni, augstais būvniecības līmenis ir kvalitātes, kas veido jaunā objekta tembru.
Koka ēku renovācijas centrs «Koka Rīga» Grīziņkalnā, Krāsotāju ielā.
Radošo pakalpojumu centram ir savdabīga vakara dzīve – arī izteiksmīgs vakara tēls tuvos, tālos, augstos un zemos skatos.
Koncertzāle apliecina arvien biežāk Latvijas arhitektūrā manāmo tendenci domāt par katru ēku kā pilsētas kopējā auduma sastāvdaļu, nevis atsevišķu pašpietiekamu telpisku objektu.
Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnī.
Daugavpils Olimpiskais centrs ir viens no spilgtākajiem arhitektūras paraugiem, un tas izceļas uz līdzīgu funkciju ēku fona visā Latvijā.
RTU Radošo industriju centra raksturīgākā pazīme ir jaunais un lielais ātrijs.
Ēka pēc pārbūves ieguvusi multifunkcionalitāti. Vienā kompleksā izvietojas Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, telpas pašdarbniekiem, novada kultūras un tūrisma, kā arī centra administrācija.
Gan skaidri definētais pasūtītāja uzdevums izmantot un izcelt telpas īpatnības, gan ieinteresētība un tajā pašā laikā pietāte pret arhitektu un dizaineru darbu ir palīdzējuši veidot vienkāršas, līdzsvarotas un mūsdienīgas telpas.
Ēka, kurā gribas ne vien mācīties, bet vienkārši būt – tāds ir Latvijas Universitātes jaunais akadēmiskais centrs.
Ēka iecerēta un veidota kā skulptūra, tajā nav gandrīz nevienas taisnas līnijas, tādas raksturo tikai šobrīd neizmantotās rezerves kāpnes.